Konkurences noteikumi ES

ES piemēro stingrus noteikumus, kas aizsargā brīvu konkurenci. Tāpēc noteikta veida prakse ir aizliegta.

Naudassods ES konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumā var sasniegt 10 % no gada apgrozījuma pasaulē. Dažās ES valstīs uzņēmumu vadītājiem, kas pieļāvuši pārkāpumu, var piespriest smagus sodus, tostarp ieslodzījumu.

ES konkurences noteikumi ir spēkā visās ES valstīs, un par to neievērošanu varat vērsties savas valsts tiesā. Tie attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz visām organizācijām, kas veic saimniecisko darbību (profesionālajām apvienībām, nozares grupām u.tml.).

Konkurences ģenerāldirektorāta portālā var izlasīt par dažiem ES konkurences lietu piemēriem.

Nelikumīgi kontakti un vienošanās

Šīs vienošanās sauc par karteļiem. Tie ir aizliegti, tāpēc ka ierobežo konkurenci. Ir dažādi karteļi, un bieži vien attiecīgie uzņēmumi tos nav apstiprinājuši oficiāli. Visbiežāk tiek slēgtas šādas vienošanās:

• cenu noteikšana;
• tirgus sadalīšana;
• vienošanās par klientu sadalīšanu;
• vienošanās par ražošanas ierobežošanu;
• piegādātāju un tālākpārdevēju vienošanās par izplatīšanu, kur, piemēram, cenas, ko maksā patērētāji, nosaka piegādātājs.

Visas vienošanās un visu veidu informācijas apmaiņu starp kādu uzņēmumu un tā konkurentiem, kuras rezultātā mazinās konkrētā uzņēmuma stratēģiskā nenoteiktība tirgū (attiecībā uz ražošanas izmaksām, apgrozījumu, jaudu, tirdzniecības plāniem u.tml.), var uzskatīt par praksi, kas vērsta pret konkurenci.

Lai izvairītos no riska:

• nevienojieties par cenām vai citiem tirdzniecības nosacījumiem;
• neierobežojiet ražošanu;
• nedaliet tirgu;
• nenododiet citiem stratēģisku informāciju par jūsu uzņēmumu.

Dažas vienošanās nav aizliegtas, bet tikai tad, ja to rezultāts ir pozitīvs patērētājiem un tautsaimniecībai kopumā. Viens piemērs ir vienošanās par pētniecību un izstrādi un par tehnoloģiju nodošanu. Šos gadījumus nosaka grupu atbrīvojumu regulas en .

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Ja kādam uzņēmumam pieder liela tirgus daļa, tam ir dominējošs stāvoklis un īpaši jāgādā:

• lai nenoteiktu pārmērīgi augstas cenas, jo tā būtu patērētāju izmantošana;
• lai nenoteiktu nereāli zemas cenas, jo tas varētu izstumt konkurentus no tirgus;
• lai nepieļautu patērētāju diskrimināciju;
• lai saviem darījumu partneriem neuzspiestu tirdzniecības nosacījumus.