Adopcija

ES tiesību akti nereglamentē prasības un procedūras iekšzemes vai starptautiskai adopcijai ES valstīs. Tomēr bērna adopcija ir iespējama visās ES valstīs pēc to likumiem. Katra ES valsts piemēro savas prasības un procedūras adopcijai, un tā var būt iekšzemes, starptautiska (bērna adopcija no citas ES valsts vai no ārpussavienības valsts) vai otra vecāka bērna adopcija. Otra vecāka bērnu adopcijas gadījumā sava laulātā vai partnera bērnu adoptē viņa patēvs vai pamāte (un bērnam ir bioloģiska saikne ar laulāto vai partneri), un šādā gadījumā rezultāts būs tāds, ka bērnam būs divi likumīgie vecāki.

Visas ES valstis ievēro dažus kopīgus principus, kas noteikti starptautiskajās konvencijās par adopciju. Piemēram, šādus:

• bērna bioloģiskajiem vecākiem, ja viņi ir dzīvi, ir brīvi jāpiekrīt adopcijai;
• lēmums par adopciju jāpieņem bērna vislabākajās interesēs;
• adopciju padara likumīgu ar tiesas vai administratīvās iestādes lēmumu.

Visās ES valstīs ir spēkā noteikums, ka adoptētajam bērnam ir tādas pašas tiesības kā bioloģiskajam bērnam, piemēram, tiesības lietot adoptētāju uzvārdu un mantošanas tiesības. Adoptētājam ir tādas pašas tiesības un pienākumi pret adoptēto bērnu, kādas viņam būtu pret savu bioloģisko bērnu.

Lai uzzinātu vairāk par adopcijas reģistrāciju, skatiet attiecīgās ES valsts tīmekļvietni zemāk.