Negodīga komercprakse
Kad pērkat preces un pakalpojumus jebkur Eiropas Savienībā, vai tas būtu tīmekļvietnē, vietējā veikalā vai pie kāda pārdevēja citā valstī, ES tiesību akti jūs aizsargā pret negodīgu komercpraksi.
Uzņēmumiem, kas pārdod, piegādā preces vai tās reklamē, ir jāsniedz jums pietiekami precīza informācija, lai jūs spētu pieņemt apzinātu lēmumu par pirkumu. Tiem visa obligātā informācija ir jāsniedz “skaidrā un saprotamā veidā” un “vienkāršā, saprotamā valodā”. Lasiet vairāk par līguma informāciju.
Ja tie nesniedz šo informāciju, to darbību var uzskatīt par negodīgu. Jums ir tiesības uz tiesisko aizsardzību, ja pret jums izturējušies negodīgi.
Maldinošas un agresīvas metodes
Jūs esat aizsargāts pret diviem negodīgas komercprakses pamatveidiem:
- pret maldinošu praksi, kas var izpausties kā nepareizas informācijas sniegšana vai svarīgas informācijas izlaišana jeb nepaziņošana;
- pret agresīvu praksi, kuras mērķis ir jūs piespiest kaut ko nopirkt.
Atsevišķi komercprakses veidi ir aizliegti jebkuros apstākļos. Daži no izplatītākajiem ir aprakstīti tālāk.
Ēsmas reklāma
Pārdevējiem nav atļauts reklamēt preces un pakalpojumus par ļoti zemu cenu, ja tā krājumi nav pietiekami. Pārdevējiem jāinformē klienti par pieejamo vienību skaitu un piedāvājuma spēkā esamības laiku.
Piemērs
Aleksu piesaistīja īpašs avioreisa piedāvājums: “Sauļojies Barselonā tikai par 1 eiro!”
Taču, kad viņš mēģināja rezervēt lidojumu, biļete par 1 eiro vairs nebija pieejama. Viņš piezvanīja uzņēmuma klientu dienesta centram un saņēma atbildi, ka šīs zemās cenas piedāvājums attiecās uz pavisam nedaudzām sēdvietām.
Tad viņš ar sūdzību vērsās savas valsts patērētāju centrā. Tur apstiprināja, ka attiecīgajai aviosabiedrībai bijā jāpiedāvā samērīgs biļešu skaits atkarībā no reklāmas kampaņas mēroga un/vai (vismaz) jānorāda biļešu skaits, kas ir pieejamas par šo samazinātā tarifa cenu.
Alekss nepaspēja iegādāties biļetes par reklamēto cenu, bet valsts patērētāju centrs ieteica aviokompānijai noņemt sludinājumu, lai citi patērētāji nenonāktu līdzīgā situācijā.
Meklēšanas rezultātu nepārredzams izkārtojums
ES noteikumi paredz, ka tīmekļvietnēs skaidri jānorāda, kad meklēšanas rezultāts ir sponsorēts vai padarīts redzamāks apmaksātas reklāmas rezultātā (ar tādu marķējumu kā “Sponsorēts” vai “Reklāma”). Tiešsaistes platformām ir pienākums izkārtojumā atklāt sponsorētiem produktiem piešķirtās priekšrocības un izskaidrot parametrus, kas ir izkārtojuma pamatā. Lai atrastu objektīvus piedāvājumus, parasti ir jādodas uz meklēšanas rezultātu otro lapu.
Piemērs
Alise vienmēr pārskata meklēšanas rezultātus, lai pārbaudītu sarakstā iekļauto produktu statusu. Ja viņa sarakstā redz marķējumu “Sponsorēts” vai “Reklāma”, viņa zina, ka patiesībā tā ir reklāma.
Viltus piedāvājumi “par velti”
Pārdevējiem jāpaziņo savu preču un pakalpojumu patiesās cenas. Pārdevēji nedrīkst maksas pakalpojumu piedāvāt kā “bezmaksas” vai piedāvāt papildu “bezmaksas” pakalpojumu, ja patiesībā šo “bezmaksas” pakalpojumu reālās izmaksas jau ir iekļautas cenā.
Piemērs
Frančeska pieteicās īsziņu pakalpojumam. Viņa tīmekļvietnes apakšā ievēroja lodziņu, kurā bija rakstīts: “5 bezmaksas īsziņas dienā”. Kad viņa tur noklikšķināja, atvērās cita lapa, kurā atkal bija rakstīts: “5 BEZMAKSAS ĪSZIŅAS DIENĀ”.
Viņa izpildīja norādījumus un tika informēta, ka tagad viņa ir reģistrēta un ka par pakalpojumu jāmaksā 3 eiro nedēļā. Kad viņa vēlreiz pārbaudīja tīmekļvietni, viņa pamanīja norādi sīkā drukā par to, ka pakalpojums ir par maksu.
Šādiem piedāvājumiem jāpievērš īpaša uzmanība un rūpīgi jāiepazīstas ar nosacījumiem.
Manipulēšana ar bērniem
Pārdevēji nedrīkst mudināt bērnus, lai bērni censtos panākt, ka vecāki nopērk viņiem pārdevēju preces. Ir aizliegts izmantot tiešus pamudinājumus, tādus kā “Tūlīt ej un nopērc šo grāmatu!” vai “Prasi, lai vecāki tev nopērk šo spēli!”. Šis aizliegums attiecas uz visiem medijiem, arī uz televīziju un jo īpaši uz internetu.
Piemērs
Sesila bija pārsteigta, kad meita pēkšņi sāka prasīt, lai viņai nopērk DVD disku kolekciju par viņas mīļāko grāmatu varoni.
Sesila visu saprata, kad ieraudzīja šo DVD disku kolekcijas reklāmu, kurā bija teikts: “Tagad ir filma par tavu mīļāko grāmatu varoni — saki, lai mamma to nopērk”.
Viņa sazinājās ar patērētāju aizsardzības iestādi. Tur apstiprināja, ka šāda prakse ir negodīga, un iesniedza sūdzību pret uzņēmumu, lai reklāmas kampaņa tiktu pārtraukta.
Maldinoši modeļi
Maldinoši modeļi vai saskarnes ir viltības, ko tīmekļvietnēs izmanto, lai manipulētu ar jums vai iedrošinātu jūs veikt noteiktas darbības. Viens piemērs ir falši laika skaitīšanas taimeri. Uzņēmumi tos izmanto, lai veicinātu pārdošanas darījumus tiešsaistē, un tie rada mākslīgas steidzamības sajūtu, lai ietekmētu klientus un mudinātu viņus veikt pirkumu pirms piedāvājuma termiņa beigām. Vēl viens piemērs ir piekrišanas veidlapas, kas ir tik sarežģītas un neskaidras, ka nekad neesat pilnībā pārliecināts, kam esat piekritis. ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi jūs aizsargā pret šiem maldinošajiem modeļiem un aizliedz uzņēmumiem izveidot tiešsaistes lietotāja saskarnes, kas paredzētas tam, lai jūs pamudinātu iegādāties preces, ko īstenībā nemaz nevēlaties.
Ja esat kļuvis par negodīgas komercprakses upuri, varat lūkot pēc tiesiskās aizsardzības.
Piemērs
Aleksandrs no Kipras vēlējās pārsteigt savu brāļadēlu ar biļetēm pirmajā rindā uz viņa iecienītākās futbola komandas pēdējo spēli. Meklējot tiešsaistē, viņš nonāca biļešu pārdošanas tīmekļvietnē, kas bija ierindota pirmajā pozīcijā. Viņš līdz ar to viņš uzskatīja, ka tā ir oficiāla vietne un labākā vietne.
Nekur nebija norādīts, ka šī vietne patiesībā bija biļešu tālākpārdošanas platforma. Tīmekļvietnē bija apgalvots, ka ir pieejamas tikai četras biļetes uz šo spēli un ka arī citi lietotāji vēlas tās iegādāties. Kad Aleksandrs noklikšķināja uz biļetēm, lai uzzinātu vairāk, tika aktivizēts 10 minūšu taimeris, kas pastiprināja steidzamības sajūtu. Bailēs palaist garām piedāvājumu viņš nolēma iegādāties biļetes.
Aleksandrs domāja, ka tūlīt saņems biļetes. Tā vietā viņš e-pastā saņēma apstiprinājumu, kurā bija teikts, ka biļetes tiks izsniegtas neilgi pirms pasākuma, t. i., pēc četriem mēnešiem.
Pateicoties ES noteikumiem, viņš var iesniegt sūdzību par šādu praksi un pieprasīt kompensāciju par maldināšanu.
Nepatiesi apgalvojumi par kāda ražojuma ārstnieciskajām īpašībām
Ja kādam preparātam tiek reklamētas ārstnieciskas īpašības, proti, tas it kā izārstējot no alerģijām, apturot matu izkrišanu, palīdzot atbrīvoties no liekā svara u.tml., jums ir tiesības uzzināt, vai šādi apgalvojumi ir apstiprināti ar zinātniskiem datiem. Daudzos gadījumos tamlīdzīgiem apgalvojumiem nav medicīniska pamatojuma, un tie vienkārši izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi.
Piemērs
Mario saņēma vēstuli no citas valsts uzņēmuma, kurā bija apgalvots, ka, lietojot viņu produktu, viņam 3 nedēļās ataugs mati.
Mario nolēma pasūtīt šo produktu, jo vēstulē bija rakstīts, ka tas ir “izmēģināts un testēts”. Tomēr patiesībā tas nebija testēts un nedeva nekādu rezultātu.
Mario sazinājās ar savas valsts patērētāju aizsardzības iestādi un uzzināja, ka par šo produktu sūdzējušies arī daudzi citi maldinātie patērētāji. Viņam tika ieteikts iesaistīties jau ierosinātajā tiesvedībā pret uzņēmumu.
Nepatiesi zaļie apgalvojumi vai zaļmaldināšana
Tas ir nelikumīgi, ja ES uzņēmums nāk klajā ar nepatiesiem, neprecīziem vai pārspīlētiem apgalvojumiem par saviem sasniegumiem vai saistībām vides jomā. Runa ir par maldinošas reklāmas veidu, sauktu par “zaļmaldināšanu”. Ja uzskatāt, ka esat zaļmaldināšanas upuris, jums ir tiesības ziņot par maldinošiem apgalvojumiem un pieprasīt atbilstošus tiesiskās aizsardzības pasākumus.
Piemērs
Atēna no Grieķijas rūpējas par vidi un apzināti cenšas iegādāties produktus, kas ir videi draudzīgi un ražoti, ievērojot godīgus nosacījumus.
Viņa iegādājās dažus “videi draudzīgus” kosmētikas līdzekļus. Pārdevējas pārliecināta, ka viņas izvēle bijusi viszaļākā pieejamā, viņa bija pārsteigta, kad kastītē atrada tik daudz vienreiz lietojama iepakojuma.
Slēptas reklāmas medijos (reklāmraksti)
Jums ir tiesības tikt informētam, ja kādu avīžu rakstu, televīzijas programmu vai radio programmu ir sponsorējis uzņēmums, lai reklamētu savas preces. Tam jābūt skaidri norādītam ar attēliem, runātu vai rakstītu tekstu.
Piemērs
Jans ceļojumu žurnālā izlasīja rakstu par pārgājienu maršrutiem Īrijā. Rakstā, kas bija pasniegts kā kāda lasītāja stāsts, bija minēts, ka ceļojumā īpaši labi noderēja konkrēta zīmola aprīkojums.
Jans nolēma pārbaudīt šo informāciju interneta forumā un uzzināja, ka šī zīmola aprīkojumu nepavisam neuzskata par ļoti labu. Daudzi foruma lietotāji norādīja, ka viņi tika pamudināti to iegādāties, nezinādami, ka šo rakstu (īstenībā – reklāmrakstu) bija sponsorējis aprīkojuma ražotājs.
Kad Jans sazinājās ar patērētāju organizāciju, viņš uzzināja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem žurnālā bija jābūt skaidri norādītam, ka raksts bija reklāma. Patērētāju organizācija sazinājās ar žurnāla izdevēju, kurš publicēja paskaidrojumu un atvainojās saviem lasītājiem par maldināšanu.
Ietekmētāju reklāmas sociālajos medijos
Saskaņā ar ES tiesību aktiem jums ir tiesības zināt, vai jūsu iecienītais sportists, dziedātājs, blogeris u. c. saņem samaksu par konkrētu produktu un pakalpojumu reklamēšanu. Sponsorētas (t. i., apmaksātas) norādes/apstiprinājumi kā tādi ir jāidentificē. Sponsorēšana var būt arī bezmaksas dāvanas, ceļojumi vai atlaižu kodi. Ietekmētājiem, kas darbojas kā produktu sponsori, ir obligāti skaidri jānorāda, ka viņi nav vienkārši produkta patērētāji. Noteikumi attiecas uz visiem maksājumiem, atlaidēm, partnerības līgumiem, bezmaksas produktiem (tostarp nepasūtītām dāvanām), bezmaksas ceļojumiem vai uzaicinājumiem uz pasākumiem.
Piemērs
Olīvija no Dānijas ir kaislīga “Instagram” lietotāja. Viņa seko simtiem personu, no kurām daudzas ir populāri ietekmētāji.
Lai gan personas, kurām viņa seko vietnē “Instagram”, var dalīties domās par kādu preci vai pakalpojumu, ko tās ir iecienījušas, ir acīmredzami, ka dažkārt tām, iespējams, ir samaksāts vai šajā nolūkā ir sniegtas bezmaksas priekšrocības. Piemēram, Olīvijas iecienītais jogas treneris ir noslēdzis partnerības ar uzņēmumiem, kuri pārdod jogas aprīkojumu. Olīvijai nav iebildumu pret šo praksi. Tomēr, tāpat kā lielākā daļa patērētāju, viņa vēlas zināt, kad kādam tiek maksāts vai sniegtas priekšrocības kāda produkta vai zīmola reklamēšanai, tāpēc viņa vienmēr pārbauda publikācijas, lai iegūtu šo informāciju.
Reklāmas paziņojumi spēlēs
Daudzas spēles satur reklāmas lietotnēs. Tās pēkšņi parādās, un ir grūti no tām atbrīvoties. Dažkārt nav skaidras robežšķirtnes, kas nošķirtu spēli un reklāmu. Saskaņā ar ES noteikumiem jums ir tiesības zināt, vai apmaksāta reklāma, norādes un saturs ir iekļauts spēlēs vai spēļu platformās. Tam jābūt skaidri marķētam kā tādam un jāatbilst visiem attiecīgajiem noteikumiem.
Piemērs
Emma no Īrijas aizraujas ar spēlēm tiešsaistē. Viņa pamana, ka arvien biežāk parādās reklāmsludinājumi, kas mazina viņas spēles prieku. Viņa nospriež, ka interaktīvu spēļu priekšskatījumu ir pārāk daudz (un viņa jūtas aicināta instalēt jaunas spēles). Kļūst arvien grūtāk nošķirt spēles no reklāmām.
Viltotas patērētāju atsauksmes
Saskaņā ar ES noteikumiem tirgotājiem, kas publicē atsauksmes, ir jānorāda, kā viņi nodrošina, ka šīs atsauksmes ir iesnieguši reālie patērētāji, kuri ir iegādājušies produktu vai pakalpojumu. Šie noteikumi skaidri aizliedz tirgotājiem mainīt klientu atsauksmes un viņu produktu vai pakalpojumu vērtējumus.
Tāpat tirgotājiem ir aizliegts maksāt par viltus atsauksmēm vai apstiprinājumiem, tostarp ievietojot norādes “patīk” vai citādi apstiprinot ierakstus sociālajos medijos. Tirgotāji var pasniegt patērētāju atsauksmes kā tādas tikai tad, ja tie ir pielikuši saprātīgas un samērīgas pūles, lai pārbaudītu atsauksmju izcelsmi un autentiskumu.
Piemērs
Barbara no Austrijas bieži iepērkas tiešsaistē un vienmēr pirms pirkuma veikšanas pārbauda izmēru diagrammas un to, cik lielā mērā apģērbi ir piemēroti reāliem cilvēkiem. Viņa arī pārbauda fotogrāfijas, ko klienti ir augšupielādējuši, un uzticas viņu atsauksmēm. Tāpēc viņa pat nešaubījās, kad iegādājās savu kāzu kleitu tiešsaistē. Fotogrāfijas un klientu atsauksmes nevainojami atbilda īstenībai, un viņas kāzu kleita pilnībā attaisnoja viņas cerības.
Piramīdas shēmas
Tās ir reklāmas shēmas, kuras dalībniekiem par iesaistīšanos jāsamaksā, pretī iegūstot iespēju saņemt kompensāciju. Taču šī kompensācija galvenokārt ir saistīta ar jaunu dalībnieku iesaistīšanos shēmā. Faktiskai produktu pārdošanai vai patērēšanai ir maza nozīme. Pienāk brīdis, kad piramīdas shēmas sabrūk, un tie, kuri iesaistījušies pēdējie, zaudē ieguldīto naudu.
Piemērs
Oanai piedāvāja darbu mārketinga tīklā, kas pārdod skaistumkopšanas produktus. Viņai tika apgalvots, ka viņa savā brīvajā laikā savās mājās ērti pelnīs daudz naudas.
No viņas tika prasīts samaksāt vienreizēju dalības maksu un tīklā iesaistīt piecus draugus. Jo vairāk draugu viņa iesaistīs, jo vairāk naudas nopelnīs. Arī viņas draugi varēs gūt papildu ienākumus, ja viņi piesaistīs piecus citus draugus.
Oana neaptvēra, ka viņa ienākumus galvenokārt guva no cilvēku iesaistīšanas tīklā, nevis no skaistumkopšanas produktu pārdošanas.
Ja esat nonācis šādā situācijā, jums jāsazinās ar patērētāju organizāciju, un tā jūs informēs par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko varat izmantot savā valstī.
Melīgi balvu un dāvanu piedāvājumi
Tirgotāji nedrīkst reklamēt “bezmaksas” balvas un dāvanas un pēc tam likt jums samaksāt, lai tās saņemtu. Ja saņemat vēstuli vai e-pastu, kurā teikts: “Apsveicam, esat vinnējis balvu!”, esiet uzmanīgs, jo tie tikpat labi var būt arī meli.
Piemērs
Evelīna saņēma kāda uzņēmuma vēstuli, kurā viņa apsveikta ar vairāk nekā 100 eiro vērtas balvas iegūšanu. Tur bija rakstīts, ka balva jāpieprasa nedēļas laikā, citādi piedāvājums vairs nebūs spēkā.
Taču, piezvanot pa vēstulē norādīto numuru, viņai pavēstīja, ka piedāvājums tiešām bijis tikai reklāma. Tā vietā, lai saņemtu balvu, viņai ieteica iegādāties mājsaimniecības ierīces, lai pēc tam viņa varētu piedalīties izlozē.
Evelīna bija sašutusi un nolēma noskaidrot, vai uzņēmums tā vispār drīkst rīkoties. Viņa sazinājās ar savas valsts patērētāju organizāciju un atklāja, ka tāda prakse ir aizliegta. Patērētāju organizācija sazinājās ar uzņēmumu, un tas galu galā pārstāja tā rīkoties.
Viltus “īpašās” priekšrocības
Tirgotāji nedrīkst apgalvot, ka tie jums dod īpašas tiesības, ja patiesībā jums šīs tiesības jau ir garantētas ar likumu.
Piemērs
Konstantīns no Salonikiem nolēma internetā nopirkt datoru.
Viņš izvēlējās interneta veikalu, kam bija īpašs piedāvājums, kurā pircējiem tiek dota divu gadu garantija, kas ietver remontu un maiņu, ja prece izrādītos bojāta vai neatbilstu reklāmas aprakstam.
Konstantīns bija pārliecināts, ka šis ir īpašs piedāvājums, bet divu gadu garantija ir tiesību aktos noteikts pienākums, kas jāpilda katram tirgotājam.
Daudzi tirgotāji un ražotāji piedāvā paši savas komercgarantijas attiecībā uz preces remontu, piemēram, uz 1, 3 vai 5 gadiem. Šīs garantijas var tikt piedāvātas par velti vai par papildu samaksu. Tomēr papildu komercgarantijas nekad neaizstāj tirgotāja minimālo 2 gadu garantiju, uz ko jums ir likumīgas tiesības visos gadījumos.
Konstantīns aizrakstīja tirgotājam, un tas atzina, ka ir pieļauta kļūda, un piekrita viņam piešķirt papildu 1 gada komercgarantiju.
Fiktīvi laikā ierobežoti piedāvājumi
Ja pārdevēji apgalvo, ka kāds piedāvājums būs spēkā tikai īsu laiku, viņi, iespējams, cenšas pamudināt jūs kaut ko iegādāties steigā, rūpīgi neapsverot un neiegūstot sīkāku informāciju par pirkumu. Ir negodīgi apgalvot, ka piedāvājums ir ierobežots laikā, ja patiesībā tā nav.
Piemērs
Simons no Beļģijas vēlējās nopirkt divriteni. Viņš atrada īpašu tikai 24 stundas spēkā esošu piedāvājumu Nīderlandes internetveikalā.
Divritenis nebija tieši tāds, kādu viņš meklēja, bet viņam nebija laika salīdzināt, jo piedāvājums bija spēkā tik īsu laiku. Viņš ātri nolēma divriteni iegādāties, lai saņemtu 50 % atlaidi.
Viņam par pārsteigumu, kad viņš šajā internetveikalā ielūkojās pēc nedēļas, tur bija tieši tas pats piedāvājums. Simons saprata, ka tas bija viltus piedāvājums, lai pamudinātu patērētājus iegādāties divriteni. Viņš iesniedza sūdzību tirgotājam, bet atbildi nesaņēma.
Tad viņš vērsās Eiropas patērētāju centrā Beļģijā, un tas šo lietu pārsūtīja kolēģiem Nīderlandē. Pēc neilga laika Nīderlandes centrs Simonu informēja, ka, pateicoties viņa rīcībai, tirgotājs piedāvājumu tīmekļvietnē ir izlabojis.
Atkārtoti nevēlami piedāvājumi
Saskaņā ar ES tiesību aktiem uzņēmumi nedrīkst jums pastāvīgi uzmākties ar nevēlamiem piedāvājumiem pa telefonu, faksu, e-pastu vai izmantojot jebkuru citu plašsaziņas līdzekli tālpārdošanai.
Piemērs
Marguss aizgāja uz veikalu, kur tirgoja virtuves mēbeles, un parakstījās informatīva izdevuma saņemšanai par jauniem piedāvājumiem.
Pēc tam viņš sāka saņemt reklāmas no žurnāliem par ēdienu gatavošanu, dārzkopību, izpletņlēkšanu, mājsaimniecību... Lai gan viņš nekad nebija lūdzis iekļaut savu e-pasta adresi nevienā reklāmu izplatīšanas adresātu sarakstā, dažreiz viņš saņēma veselus 10 e-pastus dienā! Margusa lūgumi viņa adresi izņemt no adresātu saraksta tika ignorēti.
Margusa draudzene ieteica sazināties ar valsts patērētāju centru, jo tas viņai vienreiz bija palīdzējis atrisināt līdzīgu problēmu. Pēc patērētāju centra iejaukšanās Margusa e-pasta adrese tika izņemta no saraksta.
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi negodīgas komercprakses upuriem
Papildus pastāvošajām iespējām pieprasīt tiesisko aizsardzību ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi ļauj valstu iestādēm apturēt un novērst negodīgu komercpraksi, piemēram, nepatiesu, neprecīzu vai maldinošu reklāmu.
Saskaņā ar šiem noteikumiem jums ir arī tiesības uz samērīgiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja jums ir nodarīts kaitējums tādas negodīgas komercprakses dēļ kā maldinoša tirgvedība. Jūsu valsts iestāžu pienākums ir nodrošināt, lai jums būtu pieejami šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, jo īpaši kompensācija par kaitējumu un attiecīgā gadījumā cenas samazinājums un līguma izbeigšana.
Piemērs
Pēc ilgas un noslogotas ziemas Mario no Itālijas vienkārši nevar sagaidīt, kad varēs rezervēt savu pelnīto vasaras atvaļinājumu. Pārlūkojot internetu, viņš noklikšķina uz pirmās attiecīgās reklāmas, kas viņam tiek piedāvāta sociālajos medijos. Reklāmu bija ievietojis ceļojumu birojs, kas sevi pozicionē kā galveno tiešsaistes platformu attiecībā uz lētiem brīvdienu lidojumiem. Mario nekavējoties rezervē lidojumu. Kāda veiksme!
Diemžēl Mario piedzīvo vilšanos. Dažas minūtes vēlāk, apmeklējot aviosabiedrības oficiālo tīmekļvietni, viņš atklāj labāku piedāvājumu. Aviosabiedrība pārdod lētākas biļetes tieši tam pašam lidojumam. Tāpēc ceļojumu biroja informācija nav uzticama.
Saskaņā ar ES noteikumiem Mario var iesniegt sūdzību par maldinošiem apgalvojumiem un pieprasīt kompensāciju no ceļojumu biroja.
Uzmanību
Jūs varat saskarties ar praksi, kura neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, bet kuru jūs uzskatāt par negodīgu. Lūdziet padomu savas valsts patērētāju apvienībā vai Eiropas Patērētāju centru tīklā .