Dibināšana - Latvija
Atjaunināts 02/2011
-
Eiropas Savienība
-
Apvienotā Karaliste
en
-
Austrija
deen
-
Beļģija
enfrnl
-
Bulgārija
bgen
-
Čehija
csen
-
Dānija
daen
-
Francija
enfr
-
Grieķija
elen
-
Igaunija
enet
-
Īrija
en
-
Itālija
enit
-
Kipra
elen
-
Latvija
enlv
-
Lietuva
enlt
-
Luksemburga
enfr
-
Malta
en
-
Nīderlande
ennl
-
Norvēģija
enno
-
Polija
enpl
-
Portugāle
enpt
-
Rumānija
enro
-
Slovākija
ensk
-
Slovēnija
ensl
-
Somija
enfi
-
Spānija
enes
-
Ungārija
enhu
-
Vācija
deen
-
Zviedrija
ensv
Juridiskās prasības
Uzņēmējdarbību Latvijā reglamentē galvenokārt Komerclikums, taču liela nozīme darījumos ir arī Civillikumam un Koncernu likumam. Turklāt vairākās nozarēs jārēķinās ar speciālām prasībām, kas atrunātas atsevišķos likumos vai Ministru kabineta noteikumos.
Par valdības politikas īstenošanu un koordinēšanu uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta jomā atbild Ekonomikas ministrija.
Uzņēmējdarbības juridiskie veidi
Uzņēmējdarbību var veikt:
Pašnodarbināta persona
Pašnodarbinātā persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta, kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus.
Individuālais komersants
Fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un ierakstīta komercreģistrā. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu un viņam ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā, ja gada apgrozījums no tā veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu, vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai vai māklera darbībai, vai tā gada apgrozījums pārsniedz 20 000 latu un tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.
Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)
Par neierobežotu partnerību tiek uzskatīta pilnsabiedrība. Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret sabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas.
Par ierobežotu partnerību tiek uzskatīta komandītsabiedrība. Tā ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas, ja vismaz viena sabiedrības biedra atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru.
Kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība)
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību jeb SIA ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrības īpašnieki kreditoru priekšā ar savu mantu neatbild. Sabiedrība ir juridiska persona.
Akciju sabiedrība jeb AS ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas. Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, un tās akcijas, izpildot likumā noteiktās prasības, var būt publiskās apgrozības objekts - kotēt akcijas biržā. Sabiedrība ir juridiskā persona.
Lai jauns uzņēmums gūtu panākumus, tam vajadzīga pamatota komerciālā stratēģija un drošs finansējums.
Dažas standarta prasības, kas jāievēro, veidojot jaunu uzņēmumu, ir tādas pašas, kas jāievēro, atverot filiāli.
Administratīvās procedūras
Uzņēmuma reģistrēšana
Komercdarbības reģistrēšana
Jums jāreģistrē komersants (individuālais komersants, personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) komercreģistrā. Komersantus reģistrē pēc to atrašanās vietas piekritīgajā Uzņēmumu reģistra nodaļā.
Pieteikuma veidlapas atrodamas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē un iestādes filiālēs, kā arī elektronisko pakalpojumu portālā.
- Uzņēmumu reģistrs
-
Pieteikuma veidlapas

-
Akciju sabiedrības reģistrēšana

-
Kooperatīvās sabiedrības reģistrēšana

- Sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrēšana
Sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju reģistrācija
Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
Uzsākot savu biznesu komersantam Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē jāreģistrējas par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju līdz nākamā mēneša piektajam datumam pēc tam, kad komersants pieņēmis pirmo darbinieku. Turpmāk katrs nākamais darba ņēmējs jāreģistrē atsevišķi nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas darbā, tajā skaitā valdes un padomes locekļus. Reģistrējot darbiniekus, darbinieks uzrāda to personas kodus.
Pieņemot darbā cilvēku, kuram nav Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda, darba devējs, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē darba ņēmēja dzimšanas datus (datums, mēnesis, gads). Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde šādam darba ņēmējam piešķir unikālu reģistrācijas numuru, kuru paziņo darba devējam.
Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un to veicēju reģistrāciju regulē:
- Valsts ieņēmumu dienests
- Likums Par valsts sociālo apdrošināšanu
- Ministru kabineta noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli
Nodokļu maksātāju reģistrācija
Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, sabiedriskās organizācijas un to apvienības kā nodokļu maksātājus reģistrē Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā. Uzņēmumu reģistrs juridiskajai personai piešķir vienoto reģistrācijas kodu, izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.
Vienas darbdienas laikā pēc juridiskās personas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par reģistrēto juridisko personu.
Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē VID. VID kā nodokļu maksātājus reģistrē, piemēram, šādas juridiskās personas un citas personas - arodbiedrības, zvērinātu notāru prakses vietas un zvērinātu advokātu birojus, kā arī ārvalsts komersantu pastāvīgās pārstāvniecības.
Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē VID.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nodokļu maksātāju reģistrācijas termiņi ir šādi:
- reliģiskajām organizācijām un to iestādēm - 10 dienu laikā no to reģistrācijas dienas Reliģisko lietu pārvaldē;
- zvērinātu advokātu birojiem - 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas;
- zvērinātiem notāriem - 10 dienu laikā no prakses uzsākšanas;
- ārvalsts komersantu pastāvīgajām pārstāvniecībām atbilstoši to darbības vietai Latvijā - 10 dienu laikā no to darbības uzsākšanas Latvijā.
Lai nodokļu maksātājs tiktu reģistrēts VID teritoriālajā iestādē, viņam jāiesniedz pieteikums, kurš satur ziņas par nodokļu maksātāju, norēķinu kontiem kredītiestādēs, par dibinātājiem, par amatpersonām ar paraksta tiesībām; darbības veidiem, kā arī iesniedzēja pasi un pilnvarojumu iesniegt dokumentus.
- Juridiskās personas un citas personas, izņemot nodokļu maksātāju struktūrvienības, iesniedz šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus:
- zvērinātu advokātu biroji - Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izsniegto rakstisko paziņojumu par biroja reģistrēšanu padomē;
- zvērinātu notāru prakses vietas - tieslietu ministra paziņojumu (vai tā norakstu) par iekļaušanu zvērinātu notāru sarakstā;
- ārvalsts komersantu pastāvīgās pārstāvniecības - ārvalsts uzņēmuma reģistrācijas apliecību.
VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju Nodokļu maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums.
Ja saņemts reģistrācijas atteikums, nodokļu maksātājam ir tiesības pēc iesniedzamo dokumentu precizēšanas atkārtoti iesniegt dokumentus reģistrācijai
- Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu to struktūrvienību reģistrāciju
- Likums "Par nodokļiem un nodevām"
-
Nodokļu maksātāju un to struktūrvienību reģistrēšana, t.sk. saimnieciskās darbības veicēju reģistrācija

Īpašās procedūras
Uzsākot uzņēmējdarbību, ieteicams noskaidrot vai izvēlētajām aktivitātēm nav nepieciešama speciāla licence, bieži kādas licences iegūšanu un izmantošanu regulē vairāki normatīvie akti, kas sarežģī tās iegūšanu.
Piemēram tabakas un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, nepieciešama licence, kuru iegūšanu regulē šādi normatīvie akti:
- Alkoholisko dzērienu aprites likums
- Likums Par akcīzes nodokli
- Ministru kabineta noteikumu Akcīzes preču aprites kārtība
- Likums Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu
-
Atļauju, licenču pieteikumu veidlapas

Individuālajam komersantam, kurš vēlas savos mazumtirdzniecības veikalos pārdot alkoholiskos dzērienus, alu un tabakas izstrādājumus, Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldē jāiegādājas mazumtirdzniecības alkoholisko dzērienu, alus un tabakas izstrādājumu speciāla atļauja. Speciālo atļauju individuālajam komersantam izsniedz par katru akcīzes preču grupu atsevišķi.
Lai saņemtu speciālo atļauju alkoholisko dzērienu, alus vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, VID Akcīzes preču pārvaldē jāiesniedz iesniegums, kam jāpievieno:
- komercdarbībai izmantojamo vietu lietošanas tiesības apliecinošs dokuments;
- izmantojamo vietu plāns, tas nav nepieciešams, ja komercdarbība paredzēta mazumtirdzniecības vietās, kas nav stacionāras;
- transportlīdzekļa (autoveikala) tehniskās pases kopija, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu, alus vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai autoveikalos;
- maršruta grafiks, kas apstiprināts tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā darbosies attiecīgais autoveikals.
-
Speciālās atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai izsniegšana

-
Speciālās atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai izsniegšana

-
Speciālās atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai izsniegšana

-
Speciālās atļaujas (licences) alus mazumtirdzniecībai izsniegšana

-
Speciālās atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai izsniegšana

Par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu mazumtirdzniecībai ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes:
- tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai - 20 latu par katru tirdzniecības vietu ;
- alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai - 30 latu par katru tirdzniecības vietu;
- alus mazumtirdzniecībai - 30 latu par katru tirdzniecības vietu.
Vienotie kontaktpunkti Latvijā
Pakalpojumu direktīva ir Eiropas tiesību akts, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kas vēlas sniegt pakalpojumus Eiropas Savienībā — savā valstī vai ārpus tās. Direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz uzņēmējiem, kuri vēlas izveidot uzņēmumu vai īslaicīgi sniegt pakalpojumus ES/EEZ teritorijā (27 ES dalībvalstis un Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija). Tā dalībvalstīm uzliek par pienākumu novērst nevajadzīgu birokrātiju, vienkāršot formalitātes, kas attiecas uz uzņēmumiem, un padarīt efektīvāku valsts iestāžu darbu.
Lai īstenotu direktīvu, katrai dalībvalstij bija jāizveido „Vienotie kontaktpunkti (VKP)” — e-pārvaldes portāli, kas uzņēmumiem palīdz tiešsaistē veikt administratīvās procedūras. VKP sniedz visaptverošu informāciju par visiem administratīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu uzņēmuma izveidošanu vai paplašināšanu konkrētā valstī. Informācija ietver, piemēram, šādus jautājumus:
- Kādas licences, izziņas vai atļaujas jāiegūst, lai uzsāktu uzņēmējdarbību (savā valstī vai ārpus tās)?
- Kas jādara, ja vēlos savus pakalpojumus īslaicīgi sniegt ārvalstīs?
- Kas jādara, lai pieteiktos licences saņemšanai? Kura ir atbildīgā iestāde?
- Vai par licenci ir jāmaksā? Kādi termiņi jāievēro?
- Kādi tiesību akti un likumi attiecas uz manu nozari?
- Kas ir vajadzīgs, lai izveidotu, piemēram, restorānu vai veikalu? Un kas vajadzīgs, lai, nenodibinot uzņēmumu, citā valstī varētu strādāt kā ekskursiju organizētājs?
- Kur varu saņemt personīgas konsultācijas un plašāku informāciju?
Ar VKP palīdzību jums vairs nav jāvēršas vairākās iestādēs pēc kārtas!! VKP sniedz iespēju atrast visu vajadzīgo informāciju un, izmantojot vienu vienoto kontaktpunktu, tiešsaistē nosūtīt iesniegumus atbildīgajai iestādei. AR VKP palīdzību jūs varat elektroniski nokārtot administratīvās formalitātes. Vienkārši sazinieties ar VKP valstī, kurā vēlaties nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Visi VKP ir daļa no Eiropas EUGO tīkla ; no galvenās tīmekļa vietnes varat viegli piekļūt visiem VKP Eiropā. VKP pakalpojumu izmantošana, protams, ir izvēles iespēja. Jūs vienmēr varat vērsties arī tieši attiecīgajās iestādēs.
- EUGO tīkls
-
Vienotie kontaktpunkti Latvijā
Resursi
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sniedz informāciju par uzņēmējdarības sākšanu, līdzekļu vākšanu, valsts palīdzības sistēmām un eksporta iespējām starptautiskajos tirgos.
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu forums nodrošina mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) ar informāciju, kas saistīta ar to attīstību Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. Portāls ietver Latvijas MVU datu bāzi, kā arī MVU partneru meklēšanas iespējas tiešsaitē. Portāla mērķauditorija ir Latvijas MVU un to partneri. Rīgas Dome un tās partneri.
Latvijas eksporta un importa direktorijas mājas lapas mērķis ir nodrošināt ērtu informācijas apmaiņu Internetā par importa un eksporta iespējām Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem. Mājas lapa ir eksportorientētas informācijas On-line datubāze, kas ir mūsdienīgs ārējās tirdzniecības veicināšanas instruments. Tajā ievietot vai iegūt informāciju var jebkurš ārvalstu un Latvijas uzņēmējs, kam pieejams Interneta tīkls.
Latvijas Tehnoloģiskais parks (LTP) aktīvi piedalās dažādu lokālo un starptautisko (Phare, Leonardo da Vinci u.c.) projektu izstrādē, kā arī realizācijā. Dibināts, lai atbalstītu un veicinātu tehnoloģiskas un inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, sadarbojoties ar vietējām un ārvalstu organizācijām un institūcijām, ministrijām un pašvaldībām, augstskolām un uzņēmumiem, piemērojot Aktivizēt Latvijas zinātņietilpīgās un tirgus orientētās produkcijas atpazīstamību gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.
Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) nodrošina mehānismu, kā komersanti var saņemt reālu finanšu atbalstu inovatīvu biznesa ideju realizācijai, saņemot garantiju kredīta vai līzinga saņemšanai Latvijas komercbankās. Ir izveidota arī speciāla eksporta garantiju programma, kas ir instruments eksporta veicināšanai ar mērķi segt ar eksporta darījumiem saistītos riskus, kā arī kalpot par nodrošinājumu eksporta darījuma finansējuma saņemšanai.
-
Latvijas Garantiju aģentūra
- Eksporta garantijas
- Kredītu garantijas
Programmas
Valdības Komercdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programmā 2007 – 2013. gadam noteikti konkurētspējas, inovāciju un rūpniecības politikas mērķi Latvijas uzņēmumiem laika posmam līdz 2013. gadam. Programmas galvenie mērķi ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai; veicināt inovāciju sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos; panākt būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu rūpniecībā, sekmējot augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas apjomu pieaugumu.
Atbalsta programma ALTUM nodrošina augsta riska aizdevumus daudzsološiem mazo uzņēmumu projektiem, kurus komercbankas noraida nepietiekamās drošības vai citu risku dēļ. Mazie uzņēmumi var pieteikties aizdevumam līdz LVL 700 000 apmērā uz laiku no trim līdz desmit gadiem. Programmu pārvalda "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" struktūrvienība, kas atbild par valsts un ES finansētajām programmām.
Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu:
-
Eiropas Savienība
-
Apvienotā Karaliste
en
-
Austrija
deen
-
Beļģija
enfrnl
-
Bulgārija
bgen
-
Čehija
csen
-
Dānija
daen
-
Francija
enfr
-
Grieķija
elen
-
Igaunija
enet
-
Īrija
en
-
Itālija
enit
-
Kipra
elen
-
Latvija
enlv
-
Lietuva
enlt
-
Luksemburga
enfr
-
Malta
en
-
Nīderlande
ennl
-
Norvēģija
enno
-
Polija
enpl
-
Portugāle
enpt
-
Rumānija
enro
-
Slovākija
ensk
-
Slovēnija
ensl
-
Somija
enfi
-
Spānija
enes
-
Ungārija
enhu
-
Vācija
deen
-
Zviedrija
ensv





