Bieži uzdotie jautājumi - Ārkārtas situācijas

Tas vajadzīgs, lai jūs zinātu, kur zvanīt neatkarīgi no tā, kurā valstī atrodaties, un lai jums nebūtu jācenšas atcerēties katrā valstī atšķirīgs numurs.

Pateicoties tam, ka visā ES ir vienāds numurs 112, kurš darbojas visā ES, jūs to atcerēsities pat lielā stresā un bīstamā situācijā.

NĒ. Līnija 112 visās ES dalībvalstīs darbojas paralēli jau esošajiem valsts neatliekamās palīdzības numuriem. Ja jūs tos zināt, varat zvanīt arī uz tiem, un palīdzība būs tāda pati.

Tomēr dažās ES valstīs numurs 112 jau tagad ir galvenais tālrunis, kur cilvēki zvana ārkārtējos gadījumos.

Tikai ārkārtējos gadījumos.

112 nav uzziņu dienests vai kas tamlīdzīgs.

Kad piezvanāt uz 112, ar jums runā operators, kurš jūs savieno ar jums nepieciešamo steidzamās palīdzības dienestu.

• Tās valsts valodā(-s), kurā jūs atrodaties.
• Dažās valstīs arī angļu valodā.
• Arī citās Eiropas valodās, tomēr tas pilnībā atkarīgs no konkrētās valsts un operatoru valodu zināšanām.

Nav noteikts standarta vai minimālais valodu skaits, kurās jārunā operatoriem.

Ja nespējat runāt skaidri vai nezināt, kur tieši atrodaties, operators glābšanas dienestiem nodos visu viņam pieejamo informāciju par jūsu atrašanās vietu — vai nu fiksētās tālruņa līnijas adresi, vai jūsu mobilā tālruņa atrašanās vietu.

Tie ir kopā pieci palīdzības tālruņi, kurus nodrošina ES un uz kuriem var par velti zvanīt grūtībās nonākuši bērni un pieaugušie. Tie pastāv gandrīz visās ES dalībvalstīs (tomēr ne visās valstīs un ne visi numuri).

Uz tiem piezvanot, varat sazināties ar dažiem vietējiem palīdzības dienestiem.

• 116 000 – palīdzības tālrunis pazudušu bērnu meklēšanai.
• 116 111 – palīdzības tālrunis bērniem.
• 116 123 – emocionālā atbalsta tālrunis.
• 116 006 – palīdzības tālrunis noziegumos cietušajiem.
• 116 117 – medicīniskā palīdzība, kas nav vajadzīga tūlīt.