Bieži uzdotie jautājumi - Sociālais nodrošinājums ārzemēs

Ja jūs norīko darbā citā ES valstī, uz jums ilgākais 2 gadus turpina attiekties tās valsts noteikumi, kur jūs parasti strādājat.

Pirms dodaties projām, jūsu darba devējam ir jāsagādā jums dokuments A1, kas apliecina, ka esat apdrošināts Francijas sistēmā.

Šis risinājums ir paredzēts tam, lai nepieļautu pastāvīgas izmaiņas jūsu sociālās nodrošināšanas situācijā, ja īslaicīgi mēdzat strādāt ārzemēs.

JĀ — Ja vēlaties pāris mēnešu pastrādāt citā ES valstī, labākais risinājums ir "norīkot" sevi darbā ārzemēs. Šādi rīkojoties, varat strādāt ārzemēs un ilgākais 2 gadus saglabāt apdrošināšanu tās valsts sistēmā, kurā parasti strādājāt.

Pirms dodaties projām, sagādājiet dokumentu A1, kas apliecina, ka esat apdrošināts savas izcelsmes valsts sistēmā.

Saistību ar savas valsts sistēmu varat saglabāt pat ilgāk par 2 gadiem, ja pieprasāt izņēmuma statusu attiecībā uz apdrošināšanu konkrētā jūsu norīkojuma periodā.

Pastāv divas iespējas.

Ja jūsu bērnu māte vai tēvs strādā jūsu dzīvesvietas valstī, viņai vai viņam jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas par jūsu apgādājamiem šajā valstī.

Ja jūsu bērnu māte vai tēvs nestrādā vispār vai strādā tajā pašā valstī, kur jūs, jums jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas par apgādājamiem valstī, kurā strādājat. Jums jāpieprasa S1 veidlapa (agrākā E 106 veidlapa ) no veselības apdrošināšanas iestādes valstī, kurā strādājat. Kolīdz tā būs saņemta, iesniedziet to dzīvesvietas valsts veselības apdrošināšanas iestādē.

Princips ir tāds, ka būsit apdrošināts valstī, kur strādāsit. Šī valsts tad būs atbildīga par jūsu sociālās drošības garantijām. Vienā un tajā pašā laikposmā jūs varat būt pakļauts sociālās nodrošināšanas likumdošanai tikai vienā valstī, tāpēc vairs nebūsit apdrošināts savā dzīvesvietas valstī. Jaunās darbavietas valsts būs atbildīga par jūsu pabalstiem. Tomēr jūs nezaudēsit tiesības, ko esat ieguvis dzīvesvietas valstī, piemēram, tiesības uz pensiju.

Jūs kā regulārs robežšķērsotājs standartgadījumā esat apdrošināts valstī, kur strādājat, tāpēc jums ir tiesības uz veselības aprūpi tur. Lai reģistrētos dzīvesvietas valsts veselības aprūpes sistēmā, jums vajag S1 veidlapu (agrāko E 106 veidlapu ), ko varat pieprasīt no veselības apdrošināšanas iestādes valstī, kur strādājat.

Šī veidlapa jums un jūsu apgādībā esošajām personām dod tiesības reģistrēties veselības apdrošināšanai jūsu dzīvesvietas valstī. Tāpēc jums būs divas veselības apdrošināšanas kartes: katrā valstī sava. Tad varēsit ārstēties dzīvesvietas valstī, it kā jūs turpat arī būtu apdrošināts.

JĀ — ja jūs dzīvojat un strādājat Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Kiprā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā vai Vācijā.

NĒ — ja dzīvojat vai strādājat Dānijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Somijā, Spānijā, Ungārijā vai Zviedrijā. Principā jūsu apgādībā esošajām personām nevar būt divas veselības apdrošināšanas kartes. Viņi var ārstēties tajā valstī, kur jūs strādājat, ja:

• medicīniskā aprūpe ir nepieciešama laikā, kamēr viņi uzturas minētajā valstī, ņemot vērā aprūpes veidu un paredzamo uzturēšanās ilgumu,

vai

• attiecīgās valstis vai iestādes savā starpā ir noslēgušas līgumu

vai

• iepriekš ir piešķirta atļauja, izmantojot S2 veidlapu (agrāko E112 veidlapu ), kuru izdevusi jūsu dzīvesvietas valsts atbildīgā iestāde.

Jums vispirms jāreģistrējas valstī, kur strādājat, un no veselības apdrošināšanas iestādes jāsaņem S1 veidlapa (agrākā E 106 veidlapa ). Šī veidlapa jums un jūsu apgādībā esošajām personām dod tiesības reģistrēties veselības apdrošināšanai jūsu dzīvesvietas valstī. Tāpēc jums būs divas veselības apdrošināšanas kartes: katrā valstī sava.

Ja pēdējās darba attiecības jums nebija tajā valstī, kur dzīvojat:

• jūs varat turpināt ārstēšanos, kas sākta valstī, kurā strādājāt. Tas attiecas arī uz personām, kas ir jūsu apgādībā, ja viņu ārstēšana sākta Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Kiprā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā vai Vācijā (un no 2014. gada 1. maija arī Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē, Spānijā vai Ungārijā);
• ja 5 gadu laikā pirms pensionēšanās vismaz 2 gadus strādājāt kā pierobežas darba ņēmējs, jums ir tiesības uz veselības aprūpi gan jūsu mītnes valstī, gan valstī, kurā strādājāt. Principā tas attiecas arī uz jūsu apgādībā esošajām personām. Šī iespēja tomēr pastāv tikai tad, ja gan valsts, kur patlaban dzīvojat, gan valsts, kur agrāk strādājāt, ir kāda no šīm valstīm: Austrija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Portugāle, Spānija un Vācija.

Ja vēlaties veselības apdrošināšanas karti gan no valsts, kur dzīvojat, gan no valsts, kur agrāk strādājāt, jums jāreģistrējas ar S3 veidlapu valstī, kur strādājāt.

Ja nesaņemat pensiju dzīvesvietas valstī, jums jāpieprasa S1 veidlapa no tās valsts iestādēm, kas jums maksā pensiju (ja tādas valstis ir vairākas, tad no valsts, kur esat strādājis visilgāk). S1 veidlapa jums ļaus reģistrēties jūsu dzīvesvietas veselības aprūpes iestādē. Jums būs tiesības arī uz veselības aprūpi valstī, kas maksā jums pensiju, ja tā ir Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija vai Zviedrija.

Regulāriem robežšķērsotājiem dzīvesvietas valsts vienmēr atbild par bezdarbnieka pabalsta izmaksu. Jebkurā gadījumā jūs būsit apdrošināts valstī, kas jums maksā pabalstus.

Ja jauno ES sociālā nodrošinājuma saskaņošanas noteikumu rezultātā uz jums attiecas citas valsts likumi, tad agrākās valsts likumus jūsu situācijai piemēros tik ilgi, kamēr šī situācija nemainīsies, bet ne ilgāk kā 10 gadus. Ja vēlaties, varat lūgt, lai jums piemēro jaunos noteikumus.

Ja zaudēsit darbu, pabalstus lūdziet valstī, kurā dzīvojat.

Jūsu tiesības uz pabalstu izvērtēs un konkrēto pabalsta summu noteiks pēc jūsu dzīvesvietas valsts noteikumiem, ņemot vērā ārzemēs nostrādāto laiku.

Lai iegūtu apliecinājumu par ārzemēs nostrādāto laiku, pieprasiet U1 veidlapu no tās valsts nodarbinātības dienesta, kurā strādājat, un iesniedziet to valstī, kurā dzīvojat.

Ja meklējat darbu valstī, kurā zaudējāt darbu, varat reģistrēties šīs valsts nodarbinātības dienestos. Tomēr jums būs jāievēro abās valstīs paredzētās pārbaužu procedūras un pienākumi. Tā kā pabalstus vienmēr izmaksā dzīvesvietas valsts, tad pienākumi un darba meklēšana tajā būs prioritāri. Ir arī iespējams pārreģistrēt pabalstu uz valsti, kur agrāk strādājāt, ja uzskatāt, ka tur jums ir lielākas izredzes atrast darbu.

Regulāru robežšķērsotāju (viņus dēvē arī par pārrobežu vai pierobežas darba ņēmējiem) definīcija atšķiras atkarībā no tā, vai runa ir par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu vai nodokļu maksāšanu. Var gadīties, ka no sociālā nodrošinājuma viedokļa jūs uzskata par regulāru robežšķērsotāju, bet no nodokļu maksāšanas viedokļa — par pastāvīgo iedzīvotāju.

No sociālā nodrošinājuma viedokļa — jūs esat regulārs robežšķērsotājs, ja strādājat vienā, bet dzīvojat citā valstī un mājup braucat katru dienu vai vismaz vienreiz nedēļā.

No nodokļu maksāšanas viedokļa — tas būs atkarīgs no divpusējā nodokļu nolīguma noteikumiem, kuru noslēgušas abas valstis, kurās dzīvojat un strādājat.

Visbiežāk šajos nodokļu nolīgumos šis darba ņēmēju veids vispār nav pieminēts, lai gan dažos parādās pierobežas darba ņēmēju kategorija, proti, personas, kas dzīvo un strādā pierobežas apgabalā (piemēram, 10, 20 vai 30 km attālumā no robežas atkarībā no konkrētā nolīguma).

Lai uzzinātu, kādi nodokļi kurā(s) valstī(s) jums jāmaksā, sazinieties ar Eiropas nodarbinātības pārrobežu partnerību jūsu reģionā.