Navigācijas ceļš

Pārrobežu darba ņēmēji

Atjaunināts : 12/2012

Problēmjautājumi

Dažas ierastas regulāro robežšķērsotāju problēmas ir šādas.

Sociālās nodrošināšanas sistēmu atšķirības

Eiropas valstu sociālās drošības sistēmas ir ļoti dažādas.

Noskaidrojiet visu par sociālās nodrošināšanas sistēmu valstī, uz kuru dodaties strādāt vai dzīvot, lai izvairītos no pārpratumiem, kuriem var būt nopietnas sekas.

Valstu sociālās nodrošināšanas sistēmas

Dažās ES valstīs nemaksā apgādnieka zaudējuma pensiju. Ja jūsu vīrs vai sieva strādā ārzemēs un jūs rēķināties ar iespēju saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, pārliecinieties, vai attiecīgā valsts tādu paredz.

Standarti un noteikumi

Dažādas ES valstīs ir dažādi standarti. Piemēram, jums darbavietas valstī var būt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu 24 mēnešus, bet valstī, kurā dzīvojat, — tikai 12 mēnešus.

Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu īpaša uzmanība jāpievērš:

  • prasītajiem darba periodiem,
  • koeficientiem, kurus izmanto pabalstu aprēķināšanā,
  • laika ierobežojumiem, kas saistīti ar pabalstiem.

Pabalsta apjoms, kuru saņemat, var būt ļoti atšķirīgs, ja strādājat citā valstī. Teiktais jo īpaši attiecas uz ģimenes pabalstiem. Dažās valstīs vispār nav ģimenes pabalstu sistēmu.

Pārskats par ģimenes pabalstiem pa valstīm

Plašāk te:

Ģimenes pabalsti regulāriem robežšķērsotājiem

Ja pieprasāt invaliditātes pensiju, katra valsts, kurai ir jāmaksā invaliditātes pensija, var uzstāt, ka vispirms ir vajadzīga jūsu veselības izmeklēšana. Iespējams, ka vienā valstī jūs atzīs par 70 % darbnespējīgu, tajā pašā laikā citā valstī jūs var uzskatīt par darbspējīgu.

Prasītie darba periodi

Daudzās valstīs var saņemt sociālās nodrošināšanas pabalstus tikai tad, ja attiecīgajā valstī ir nostrādāts noteikts gadu skaits.

Valstij, no kuras pieprasāt sociālās nodrošināšanas pabalstus, ir jāņem vērā arī laika periodi, kad esat strādājis citās ES valstīs, ar tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja jūs būtu strādājis šajā valstī.

Tiesības uz papildpensiju

Papildpensijas ir pensionēšanās, apgādnieka zaudējuma vai invaliditātes pensiju plāni, kuri papildina vai aizstāj obligāto valsts pensiju.

Pirms parakstāt līgumu par dalību papildpensijas plānā, pārbaudiet, kā pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs ietekmēs jūsu tiesības uz pensiju. Ja tam var būt negatīvas sekas, šie plāni saskaņā ar ES likumdošanu ir nelikumīgi.

Ja izstājaties no papildpensijas sistēmas, tāpēc ka vairs neesat regulārais robežšķērsotājs, jums ir tādas pašas tiesības kā tiem, kuri turpina dzīvot šajā pašā valstī, bet pārtrauc veikt iemaksas, piemēram, sakarā ar darbavietas maiņu.

Piemērs

Freds 8 gadus strādāja valsts A uzņēmumā, kuram bija dāsna papildpensijas pakete.

Viņš atrada darbu citā valstī un sāka strādāt pie darba devēja, kurš arī piedāvāja papildpensijas paketi.

Freds izstājās no papildu sistēmas valstī A, bet apdrošinātājs pavēstīja viņam, ka viņa iegūtās tiesības nesaglabāsies, ja viņš sāks strādāt citā valstī.

Freds sazinājās ar Eiropas patērētāju centru čeština dansk Deutsch English français italiano Nederlands polski română svenska un saņēma nepieciešamo juridisko palīdzību. Beigās iepriekšējais apdrošinātājs piekrita saglabāt viņa iemaksas valstī A.

Papildpensiju piedāvājoši uzņēmumi dažreiz soda cilvēkus, kuri aiziet no darba valstī, kurā viņi parakstījušies par dalību šo uzņēmumu sistēmā, atsakot pensiju izmaksu, piestādot rēķinus par papildu izmaksām vai pieprasot, lai tiktu atmaksāti procenti, kas nopelnīti uzkrāšanas periodā.

Tas ir nelikumīgi, — ja saskaraties ar šādiem gadījumiem, varat sazināties ar Eiropas patērētāju centriem čeština dansk Deutsch English français italiano Nederlands polski română svenska.

Atšķirīgas prasības par pensionēšanās vecumu

Dažās ES valstīs pensijā aiziet drīkst vēlāk nekā citās. Tāpēc ir svarīgi laikus noskaidrot visās valstīs, kurās esat strādājis, kas notiek, ja izmaināt pensionēšanās datumu. Ja pieprasāt pensiju agrāk nekā citi, tas var ietekmēt jūsu pensijas apmēru.

Sīkāku informāciju iegūsit attiecīgajā iestādē valstī, kurā dzīvojat, un/vai valstīs, kurās strādājāt.

Piemērs no dzīves

Rēķinieties ar to, ka pensionēšanās vecums citās valstīs var būt lielāks!

Luīze ir no Austrijas. Viņa nostrādāja Vācijā 15 gadus un karjeras beigās atgriezās Austrijā, lai kādu laiciņu pastrādātu tur. Kā ierasts Austrijā, kad viņai palika 60 gadi, viņa pieprasīja pensiju, bet piešķirtā pensija bija ļoti maza.

60 gadu vecumā Luīzei ir tiesības tikai uz Austrijā paredzētās pensijas daļu. Vācijas daļu viņa saņems, kad viņai apritēs 65 gadi — likumīgais pensionēšanās vecums Vācijā.

Bankas konts algas maksājumiem

Lai varētu pārskaitīt algu, jūsu darba devējs, iespējams, prasīs, lai atverat bankas kontu valstī, kurā strādājat.

  • Eirozonā. Ja jums ir konts dzīvesvietas valstī, ar to vajadzētu pietikt, un jūsu darba devējs nevar prasīt, lai atverat citu kontu, ja vien jūsu dzīvesvietas valsts un darbavietas valsts atrodas eirozonā.

    Viss, kas ir vajadzīgs jūsu darba devējam, lai bez kādām papildu izmaksām pārskaitītu algu, ir jūsu bankas konta IBAN un BIC numuri. Par starptautiskajiem pārskaitījumiem eiro valūtā bankas nevar iekasēt lielāku maksu nekā to, ko iekasē par pārskaitījumiem valsts robežās. Tikai tad, ja pārrobežu pārskaitījums pārsniedz 50 000 eiro robežvērtību, banka var iekasēt lielāku maksu.
  • Ja dzīvojat vai strādājat kādā valstī ārpus eirozonas, jūsu darba devējs var prasīt, lai jums būtu vietējs bankas konts, ja viņš var pierādīt, ka viņam būs jāmaksā vairāk par jūsu algas pārskaitījumu uz ārvalsti.
Jums vajadzīga palīdzība?

Jums vajadzīga palīdzība?

Vai neatradāt meklēto informāciju? Jums ir problēma, kurai vajadzīgs risinājums?