- 1948. gads
- 7.–11. maijs
Hāgas Kongress: vairāk nekā tūkstotis delegātu no kādām 20 Eiropas valstīm apspriež jaunās sadarbības formas Eiropā. Viņi nāk klajā ar atbalstu „Eiropas asamblejas” izveides idejai.
- 1949. gads
- 27.–28. janvāris
Hāgas Kongresa rezultātā tiek izveidota Eiropas Padome. Paredzēts, ka tās mītnes vieta būs Strasbūrā.
Tajā pašā gadā sākas darbs pie Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, kuru parakstīja Romā 1950. gadā, un tā stājās spēkā 1953. gada septembrī.
Pakāpeniski gandrīz visas Eiropas valstis ir kļuvušas Eiropas Padomes locekles.
- 1950. gads
- 9. maijs
Roberts Šūmanis, Francijas Ārlietu ministrs, uzstājas ar nozīmīgu runu, kurā izvirzīti priekšlikumi, kuru pamatā Žana Monē idejas. Viņš ierosina Francijas un Vācijas Federatīvās Republikas ogļu un tērauda resursu apvienošanu jaunā organizācijā, kurai var pievienoties citas Eiropas valstis.
Tā kā šo dienu var uzskatīt par Eiropas Savienības dzimšanas dienu, 9. maiju ik gadu svin kā Eiropas dienu.
- 1951. gads
- 18. aprīlis
Parīzē sešas valstis – Beļģija, Francija, Vācija (Federatīvā Republika), Itālija, Luksemburga un Nīderlande – paraksta Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu (EOTK). Tas stājas spēkā 1952. gadā uz 50 gadiem.
- 1955. gads
- 1.–2. jūnijs
Tiekoties Mesīnā, sešu valstu ārlietu ministri nolemj Eiropas apvienošanos attiecināt uz ekonomiku kopumā.
- 1957. gads
- 25. marts
Romā sešas valstis paraksta Eiropas Ekonomikas dibināšanas līgumu (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom). Tie stājas spēkā 1958. gada 1. janvārī.
- 1960. gads
- 4. janvāris
Diena, kad tika parakstīta Stokholmas konvencija, ar kuru pēc Apvienotās Karalistes ierosinājuma izveidoja Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA), kurā ietilpst vairākas Eiropas valstis, kas nav EEK dalībvalstis.
- 1962. gads
- 30. jūlijs
Tiek ieviesta kopējā lauksaimniecības politika (KLP).
- 1963. gads
- 14. janvāris
Preses konferencē ģenerālis de Golls paziņo, ka Francija uzliks veto tam, ka Apvienotā Karaliste pievienojas Eiropas Kopienām.
20. jūlijs
Jaundē tiek parakstīts Asociācijas nolīgums starp EEK un 18 Āfrikas valstīm.
- 1965. gads
- 8. aprīlis
Diena, kad tiek parakstīts Kopienu izpildinstitūciju apvienošanas līgums, ar kuru izveido vienotu Padomi un Komisiju. Tas stājas spēkā 1967. gada 1. jūlijā.
- 1966. gads
- 29. janvāris
„Luksemburgas kompromiss”. Pēc politiskās krīzes Francija piekrīt atkal piedalīties Padomes sanāksmēs ar noteikumu, ka gadījumos, kad tiek skartas vitālas valsts intereses paliek spēkā noteikums par vienprātību.
- 1968. gads
- 1. jūlijs
Muitas nodokļi attiecībā uz rūpniecības precēm pusotru gadu pirms termiņa pilnīgi tiek likvidēti un tiek ieviests kopējais muitas tarifs.
- 1969. gads
- 1.–2. decembris
Hāgas sammitā EEK politiskie līderi pieņem lēmumu turpināt Eiropas apvienošanu.
- 1970. gads
- 22. aprīlis
Luksemburgā tiek parakstīts līgums, kas pieļauj pakāpenisku pāreju uz Kopienu finansēšanu no pašu resursiem un piešķir lielākas pilnvaras Eiropas Parlamentam.
- 1972. gads
- 22. janvāris
Diena, kad Briselē tiek parakstīti Eiropas Kopienu dalībvalstu pievienošanās līgumi (Dānija, Īrija, Norvēģija un Apvienotā Karaliste).
24. aprīlis
Sešas dalībvalstis nolemj, ka nav pieļaujams, ka to valūtu maiņas kursi svārstās par vairāk nekā 2,25%. Šī sistēma ir plaši pazīstama kā monetārā „čūska”.
- 1973. gads
- 1. janvāris
Dānija, Īrija, un Apvienotā Karaliste pievienojas Eiropas Kopienām. Norvēģija pēc referenduma, kurā vairums cilvēku balsoja pret dalību Kopienās, tām nepievienojas. Kopienas veido deviņas dalībvalstis.
- 1974. gads
- 9.–10. decembris
Parīzes sammitā deviņu dalībvalstu politiskie līderi nolemj tikties trīs reizes gadā Eiropadomē, ierosina Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un nolemj izveidot Eiropas Reģionālās attīstības fondu.
- 1975. gads
- 28. februāris
Lomē tiek parakstīta konvencija (Lomē I) starp EEK un 46 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK).
22. jūlijs
Diena, kad tiek parakstīts līgums, ar kuru Eiropas Parlamentam tiek piešķirtas lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un tiek izveidota Eiropas Revīzijas tiesa. Tas stājas spēkā 1977. gada 1. jūnijā
- 1978. gads
- 6.–7. jūlijs
Brēmenes sammits. Francija un Vācijas Federatīvā Republika tajā ierosina atsākt monetāro sadarbību, izveidojot Eiropas monetāro sistēmu (EMS), kurai ir jāaizstāj „čūska”. EMS sāk darboties 1979. gada 13. martā.
- 1979. gads
- 28. maijs
Eiropas Kopienas paraksta pievienošanās līgumu ar Grieķiju.
7. un 10. jūnijs
Pirmās tiešās vēlēšanas, kurās tieši ievēl pārstāvjus Eiropas Parlamentam, ko veido 410 locekļi.
- 1981. gads
- 1. janvāris
Grieķija pievienojas Eiropas Kopienām. Kopienas veido 10 dalībvalstis.
- 1984. gads
- 28. februāris
Tiek pieņemta programma „Esprit”, kas paredzēta tam, lai strauji kāpinātu pētniecību un attīstību informācijas tehnoloģiju jomā.
14. un 17. jūnijs
Otrās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
- 1985. gads
- 7. janvāris
Žaks Delors kļūst par Komisijas prezidentu (laikā no 1985. gada līdz 1995. gadam).
12. jūnijs
Eiropas Kopienas paraksta pievienošanās līgumus ar Spāniju un Portugāli.
2.–4. decembris
Luksemburgas Eiropadomē 10 dalībvalstu līderi vienojas par Romas līguma pārskatīšanu un Eiropas apvienošanas atsākšanu, pārskatot Vienoto Eiropas aktu. Tas paredz vienotā tirgus izveidi līdz 1993. gadam.
- 1986. gads
- 1. janvāris
Spānija un Portugāle pievienojas Eiropas Kopienām. Eiropas Kopienas veido divpadsmit dalībvalstis.
17. un 28. februāris
Vienotā Eiropas akta parakstīšana Luksemburgā un Hāgā. Tas stājas spēkā 1987. gada 1. jūlijā.
- 1987. gads
- 15. jūnijs
Diena, kad tiek izveidota Erasmus programma, kas sniedz atbalstu jauniem eiropiešiem, kuri vēlas turpināt studijas citās Eiropas valstīs.
- 1989. gads
- 15. un 18. jūnijs
Trešās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
9. novembris
Berlīnes mūra krišana.
9. decembris
Strasbūras Eiropadome pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības attīstībai veltītas starpvalstu konferences sasaukšanu.
- 1990. gads
- 19. jūnijs
Diena, kad tiek parakstīts, Šengenas nolīgums, kas paredzēts tam, lai likvidētu pārbaudes uz robežām Eiropas Kopienas dalībvalstu starpā.
3. oktobris
Vācijas atkalapvienošanās diena.
14. decembris
EMS un politiskai savienībai veltīto starpvaldību konferenču atklāšana Romā.
- 1991. gads
- 9.–10. decembris
Māstrihtas Eiropadome pieņem Līgumu par Eiropas Savienību. Tas paredz kopēju ārējo un drošības politiku, ciešāku sadarbību tieslietās un iekšlietās un Ekonomikas un monetārās savienības izveidi, ieskaitot vienoto valūtu. Starpvaldību sadarbība šajās jomās papildina pastāvošo Kopienas sistēmu un izveido Eiropas Savienību (ES). EEK tiek pārsaukta par „Eiropas Kopienu” (EK).
- 1992. gads
- 7. februāris
Līgums par Eiropas Savienību tiek parakstīts Māstrihtā. Tas stājas spēkā 1993. gada 1. novembrī.
- 1993. gads
- 1. janvāris
Tiek izveidots vienotais tirgus.
- 1994. gads
- 9. un 12. jūnijs
Ceturtās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
24.–25. jūnijs
Korfu Eiropadome. ES paraksta pievienošanās līgumus ar Austriju, Somiju, Norvēģiju un Zviedriju.
- 1995. gads
- 1. janvāris
Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas ES. Norvēģija pēc referenduma, kurā vairums cilvēku nobalso pret dalību, paliek ārpus Eiropas Savienības. ES tagad veido piecpadsmit dalībvalstis.
23. janvāris
Pie savu uzdevumu izpildes stājas jaunā Žaka Santēra vadītā Eiropas Komisija (1995.–1999. g.).
27.–28. novembris
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē Barselonā tiek likti pamati ES partnerattiecībām ar Vidusjūras dienvidu krasta valstīm.
- 1997. gads
- 16.–17. jūnijs
Amsterdamas Eiropadome pieņem līgumu, kas piešķir ES jaunas kompetences.
2. oktobris
Tiek parakstīts Amsterdamas līgums. Tas stājas spēkā 1999. gada 1. maijā.
- 1998. gads
- 30. marts
Sākas jauno kandidātvalstu pievienošanās process. Šajā procesā iesaistīsies Kipra, Malta un 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.
3. maijs
Briseles Eiropadomē tiek nolemts, ka vienpadsmit dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija) izpilda vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas pieņemšanai 1999. gada 1. janvārī. Grieķija pievienojas vēlāk.
31. decembris
Diena, kad tiek pieņemti nemainīgi un neatsaucami maiņas kursi valūtām, kas aizstājamas ar eiro.
- 1999. gads
- 1. janvāris
EMS trešā posma sākums: 11 ES valstu valūtas tiek aizstātas ar eiro. Finanšu tirgos tiek ieviesta kopīga nauda. Turpmāk Eiropas Centrālā banka ir atbildīga par ES monetāro politiku, kuru definē un īsteno eiro.
24.–25. marts
Berlīnes Eiropadome saskaņā ar „Programmu 2000” pieņem ES budžeta perspektīvas laikam no 2000. gada līdz 2006. gadam.
3.–4. jūnijs
Ķelnes Eiropadome. Tiek pieņemts lēmums uzticēt Pamattiesību hartas izstrādi konventam, ko veido pārstāvji, ko deleģējuši valstu vadītāji vai valdība un Komisijas priekšsēdētājs. Havjērs Solana tiek izraudzīts par Augsto pārstāvi kopējā ārējā un drošības politikā (KĀDP).
8. un 13. jūnijs
Eiropas Parlamenta piektās tiešās vēlēšanas.
15. septembris
Romano Prodi vadībā darbu sāk jaunā Eiropas Komisija (1999.–2004. gads)
15.–16. oktobris
Tamperes Eiropadome nolemj ES pārveidot tā, lai tajā valdītu brīvība, drošība un taisnīgums.
10.–11. decembris
Helsinku Eiropadome, kas galvenokārt veltīta ES paplašināšanai. Turcija tiek atzīta par ES kandidātvalsti, un tiek pieņemts lēmums apstiprināt sarunu procesu ar divpadsmit citām kandidātvalstīm.
- 2000. gads
- 23.–24. marts
Lisabonas Eiropadome definē jaunu Eiropas Savienības stratēģiju, kas paredzēta tam, lai stiprinātu nodarbinātību, ekonomisko reformu un sociālo kohēziju tautsaimniecībā, kuras pamatā ir zināšanas.
7.–8. decembris
Nicā Eiropadome pieņem jauna līguma tekstu, kurš izmaina ES lēmumu pieņemšanas sistēmu paplašināšanās perspektīvā. Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji svinīgi pasludina ES Pamattiesību hartu.
- 2001. gads
- 26. februāris
Tiek parakstīts Nicas līgums. Tas stājas spēkā 2003. gada 1. februārī.
14.–15. decembris
Lākenes Eiropadome pieņem deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni, kas paver ceļu lielajai ES reformai un Valerī Žiskāra d'Estēna vadītā Konventa sasaukšanai Eiropas Konstitūcijas izstrādes nolūkā.
- 2002. gads
- 1. janvāris
Eiro zonas valstīs iedzīvotāji sāk izmantot eiro banknotes un monētas.
31. maijs
Visas 15 ES dalībvalstis vienlaicīgi ratificē Kioto protokolu (starptautisks nolīgums par gaisa piesārņojuma samazināšanu).
21.–22. jūnijs
Seviļas Eiropadome panāk vienošanos par ES patvēruma un imigrācijas politiku.
13. decembris
Kopenhāgenas Eiropadome. Līgums par desmit kandidātvalstu (Čehijas Republika, Kipra, Igaunija, Ungārija, Latvija Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija) pievienošanos ES 2004. gada 1. maijā. Paredzēts, ka Bulgārija un Rumānija pievienosies ES 2007. gadā.
Tiek nolemts, ka var sākt sarunas ar Turciju, ja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un ieteikumu, Eiropadome 2004. gada decembrī nolemj, ka Turcija izpilda visus Kopenhāgenas kritērijus.
- 2003. gads
- 16. aprīlis
Atēnās ES paraksta Pievienošanās līgumus ar Kipru, Čehijas Republiku, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju un Slovēniju.
10. jūlijs
Savu darbu beidz Konvents par Eiropas nākotni; Eiropas Konstitūcijas projekta pieņemšana.
4. oktobris
Jauna Eiropas Konstitucionālā līguma izstrādei veltītās Starpvaldību konferences atklāšana.
- 2004. gads
- 1. maijs
Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija pievienojas Eiropas Savienībai.
10. un 13. jūnijs
Sestās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
16. - 17. decembris
Lēmums sākt pievienošanās sarunas Horvātiju un Turciju 2005. gadā, ja tiek izpildīti atsevišķi nosacījumi.
- 2005. gads
- 25. aprīlis
Luksemburgā ES paraksta pievienošanās nolīgumus ar Bulgāriju un Rumāniju.
- 2007. gads
-
Termiņš, kuru Kopenhāgenas Eiropadome 2002. gadā paredzēja attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
