European Youth Portal
Information and opportunities for young people across Europe.

Turpmākajos 10 gados Latvijai jāveic reformas vairākās politikas jomās

RĪGĀ, ES Mājā: Izglītībā, nodokļos, drošībā un tieslietās nepieciešams veikt reformas, tādējādi veicinot Latvijas attīstību Eiropas Savienībā (ES) līdz 2030.gadam Lielbritānijas izstāšanās kontekstā, uzskata jaunieši, eseju konkursa

"Latvijas nākotne … Eiropā" laureāti. Šodien, svinīgā apbalvošanas pasākumā ES mājā Rīgā, projektam noslēdzoties, četru labāko darbu autori no Latgales, Vidzemes, un Zemgales saņēma vērtīgas naudas balvas no projekta idejas autora un vadītāja Ulda Šalajeva.

Att.: Latvijas mēroga projekta "Latvijas nākotne… Eiropā.." eseju konkursa godalgoto vietu ieguvēji ar žūrijas komisiju. No labās uz kreiso: Uldis Šalajevs (projekta "Latvijas nākotne… Eiropā.." idejas autors, vadītājs); Lāsma Katkovska (III.1.v., Rēzekne); Otto Tabuns (I.v., Jelgava); Edvarts Krusts (II.v., Jelgava); Zanda Kalniņa-Lukaševica (pārstāv LR Ārlietu ministriju); Ilze Juhansone  (Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece); Rihards Cīrulis (III.2.v., Priekuļu novads); Irina Pilvere (LLU rektore). Foto: Projekta "Latvijas nākotne… Eiropā.." arhīvs.

 

Šodien, svinīgā apbalvošanas pasākumā ES mājā Rīgā, projektam noslēdzoties, četru labāko darbu autori no Latgales, Vidzemes, un Zemgales saņēma vērtīgas naudas balvas no projekta idejas autora un vadītāja Ulda Šalajeva.

 

 

“Man ir svarīga droša Latvija drošā Eiropā, jo reģionālā stabilitāte tieši ietekmē mūsu nākotnes iespējas. Šodien mums ir jārunā par to, kādi ir piemērotākie turpmākie soļi Latvijai Eiropā. Šis eseju konkurss sniedz lielisku iespēju par to diskutēt un paust savu viedokli,” norāda eseju konkursa I vietas ieguvējs Otto Tabuns. Viņš uzskata, ka Latvijai ir būtiski saglabāt ES kā stabilāko un miermīlīgāko pasaules daļu, kā arī stiprināt identitātes saglabāšanu pārnacionālajā valstu savienībā ar diasporas palīdzību ārvalstīs. Latvijai jāturpina iesāktais un ES Latvijai nevar palikt "tikai un vienīgi vienotais tirgus", norāda O.Tabuns, kurš plāno turpināt analizēt Latvijas intereses, priekšrocības un iespējas ES un pasaulē, kā arī piedalīsies par šo tēmu starptautiskās konferencēs, tostarp Stenforda Universitātē ASV šī gada vasarā.

 

Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības, īpaši jauniešu, aktīvu iesaisti valsts attīstības plānošanā turpmākās ES attīstības kontekstā līdz 2030.gadam. "Es vēlētos, lai vismaz dažas tās labākās un spožākās idejas, ko jaunieši ir skaidri pauduši šī projekta ietvaros, tiktu realizētas Latvijā jau tuvākajā laikā. Mēs katrs vēlamies dzīvot sakārtotā un laimīga vidē… Mēs katrs varam pielikt roku, "lai lielais darbs uz priekšu iet"! Negaidīsim 2020. vai 2030.gadu, sāksim aktīvi darboties jau šodien!" aicina  projekta "Latvijas nākotne … Eiropā" idejas autors un vadītājs Uldis Šalajevs. Viņš  iedvesmu konkursam smēlās no Eiropas Komisijas (EK) Baltās grāmatas par Eiropas nākotni un EK priekšsēdētāja Ž.K.Junkera uzrunas Eiropas Parlamenta deputātiem 2017.gada 13.septembrī Strasbūrā, kur EK prezidents norādīja, ka vēlas uzsākt procesu, kurā Eiropas iedzīvotāji paši nosaka savu ceļu un savu nākotni - “Tiem, kuri vēlas veidot mūsu kontinenta nākotni, būtu labi jāizprot un jāciena mūsu kopīgā vēsture. Tas ietver arī šīs četras [Igaunija, Latvija, Lietuva un Rumānija] valstis. (..) Eiropas Savienība bez tām nebūtu vienots veselums (..), mums jau šodien ir jāsagatavojas rītdienas [Eiropas] Savienībai."

 

Apbalvošanas ceremonijas laikā uzrunas par Latvijas turpmākiem izaicinājumiem Eiropā un pasaulē teica Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, savukārt Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece Ilze Juhansone - par Eiropas nākotni, tās izaicinājumiem un iespējām.

 

Iesniegtās idejas konkursam vērtēja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece Ilze Juhansone, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, portāla TVNET galvenā redaktore Zita Lunde un projekta idejas autors un vadītājs Uldis Šalajevs.

 

Balstoties uz žūrijas komisijas lēmumu, I vietu ieguva Otto Tabuns (26, Jelgava), II vietu - Edvarts Krusts (17, Jelgava), savukārt trešo vietu dalīja Lāsma Katkovska (21, Rēzekne) un Rihards Cīrulis (23, Priekuļu novads). Andreja Pildegoviča simpātiju balva tika pasniegta Helmutam Mediniekam (22, Rugāju novads), Ilzes Juhansones - Nadeždai Griškjānei (Daugavpils).

 

Atbilstoši eseju konkursa nolikumam, 1.vietas ieguvējs saņēma EUR 500, 2.vietas ieguvējs EUR 300, un divi 3.vietas ieguvēji katrs pa EUR 100 pirms nodokļu nomaksas no projekta vadītāja privātajiem līdzekļiem.

 

Konkursa ietvaros iegūtās idejas tiks apkopotas un iesniegtas valsts politikas plānotājiem, publicētas tīmekļa vietnē Eiropas Jaunatnes Portāls un sociālajos tīmekļos https://www.fb.com/LatvijasNakotneEiropa, https://twitter.com/LVNakotneEiropa un https://www.draugiem.lv/user/2937809/blog, kā arī citu atbalstītāju tīmekļa vietnēs un plašsaziņas līdzekļos.

 

PAPILDUS INFORMĀCIJA:

Latvijas mēroga projekta "Latvijas nākotne … Eiropā" eseju konkursa dalībnieku ierosinājumi

Jaunieši likumdevējiem ierosina: veikt nodokļu reformu, lai nodokļu nomaksa būtu izdevīgāka par to nemaksāšanu, jo īpaši preču ražotājiem būtu jāpiemēro mazāki nodokļi nekā preču "pārpircējiem" jeb tās tirgotājiem, neatkarīgi no intelektuālās vai materiālās pievienotās vērtības. Valsts iestādēm neesot tiesības piemērot nodokļus summai zem iztikas minimuma līmeņa, ņemot vērā Satversmē paredzētās tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, līdz ar to, viņuprāt, esot jāaprēķina jauna minimālā iztikas summa ("diferenciācija") pilnvērtīgas cilvēktiesību īstenošanai un sociālo aizsardzības nodrošināšanai. Jauniešuprāt, turpinot veikt izglītības reformas, nepieciešams pastiprināti ieviest finanšu pratības mācīšanu skolās, vairāk attīstīt skolēniem kritiskās domāšanas spējas, izglītot cilvēkus par viņu tiesībām, ieviest patriotiskās audzināšanas mācību priekšmetu un skaidrot izglītības ieguves svarīgumu visās Latvijas skolās. Arī uzņēmējdarbības jomā esot nepieciešams veikt reformas. Pašvaldībām būtu regulāri jāpasniedz bezmaksas biznesa, mārketinga un grāmatvedības apmācības, kā arī tās savas neizmantotās ēkas, telpas varot izīrēt par nelielu īres maksu (jaunajiem) uzņēmējiem. Attiecībā uz izmaiņām Latvijas likumdošanā, Latvijas tiesību sistēma esot jātuvina Lielbritānijas tiesību praksēm, lai nodrošinātu atbilstošu Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvību; kā arī, ņemot vērā Direktīvas (Direktīva 2004/38/EK ) plašās ģimenes locekļu uzskaitījuma nesaderības ar Latvijas Imigrācijas likumu, jaunieši ierosina labot Imigrācijas likumu un tajā paplašināt pašreiz Ministru kabineta noteikumos minēto ģimenes locekļa jēdzienu, tādējādi nenostādot Latvijas pilsoņus "mazāk labvēlīgākā situācijā nekā citi ES pilsoņi". Attiecībā uz Latvijas drošību, jaunieši ierosina formulēt jaunas ilgtermiņa Latvijas stratēģiskās prioritātes drošības politikā, aktīvāk iesaistīt nacionālo aizsardzības industriju, tādejādi Latvijas ražotāji vairāk varētu tikt iesaistīti pārnacionālu aizsardzības risinājumu izstrādē un to produktu piegādei NATO un ES vajadzībām. Tāpat arī aizsardzībā vairāk  jāiesaista sabiedrība, ar zemessardzes un jaunsardzes atbalstu. Latvijai kopumā jāveicinot ES politiska satuvināšanās, attīstot "federalizācijas nevis konfederalizācijas virzienu". Būtiski, jauniešuprāt, papildus konvencionālajai augstākā līmeņa drošībai arvien vairāk jāņemot vērā arī individuālā līmeņa – cilvēkdrošības – elementi. Nemazāk svarīgs jauniešu priekšlikums ir izmantot "valstu koalīciju" principu, jo ar to palīdzību lielāko problēmjautājumu risināšanā tās turpmāk kopīgi varētu pārstāvēt visu dalībvalstu intereses ES.

Latvijas mēroga projekta "Latvijas nākotne … Eiropā" eseju konkurss

Eseju konkursā tika aicināti piedalīties visi jaunieši - neatkarīgi  no tā, kur viņi šobrīd mācās, strādā, dzīvo - gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Jaunieši tika aicināti uzrakstīt un iesniegt līdz 2017.g. 30.novembrim argumentētu eseju par to, kāda būs Latvijas loma un kā tā attīstīsies jaunajā ES valstu saimē līdz 2030.gadam, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu ES.

Eseju konkurss tika izsludināts 2017.gada 18.septembrī un plaši izziņots gan sociālajos medijos, gan izsūtīta informācija vairāk nekā 770 pamatskolu, vidējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem; valsts un privāto  augstskolu rektoriem un pasniedzējiem fakultāšu dekanātos, katedrās, un koledžās visā Latvijā. Tāpat arī informēti tika vairāk nekā 450 NVO, nozaru asociācijas, arodbiedrības un to apvienības Latvijā, kā arī Latvijas diasporu organizācijas ārvalstīs. Pēc projekta informācijas publicēšanas sociālā tīmeklī Facebook to bija aplūkojuši vairāk nekā 15 tūkstoši lietotāji (jaunieši vecumā no 17 līdz 35 gadiem).

Balstoties uz "Mecenāta Ulda Šalajeva projekta "Latvijas nākotne … Eiropā.." Eseju konkursa nolikumā" noteiktajiem 13 vērtēšanas kritērijiem skalā no 1 līdz 20 punkti, žūrijas komisija vērtēja eseju autoru definētās Latvijas problēmu raksturojumus un viņu piedāvātos risinājumus, t.sk. iesniegto eseju satura oriģinalitāti un atbilstību tematam. Visi vērtējumi, ņemot vērā vidējo aritmētisko summu, tika sarindoti dilstošā secībā, sākot ar vislielāko punktu skaitu.

 

Vairāk:

    https://www.fb.com/LatvijasNakotneEiropa
    Latvijas mēroga projekts "Latvijas nākotne … Eiropā"
    Projekta "Latvijas nākotne … Eiropā.." eseju konkursa nolikums
    Eiropas Komisijas "Baltā grāmata par Eiropas nākotni: Pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES‑27 līdz 2025.gadam"
    Stāvoklis Eiropas Savienībā 2017.g.: Eiropas Komisijas priekšsēdētaja Žana Kloda Junkera runa Eiropas Parlamentā (Strasbūra, 13.09.2017.)


#LatvijasNakotneEiropa #LV2030

Published: Fri, 16/02/2018 - 16:07


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Need expert help or advice?

Ask us!