Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

Neformālās izglītības spēks: Ulda Šalajeva pieredze

Pēdējo piecu gadu laikā teju jau regulāri Eiropas Savienības mājā Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās varam klausīties mecenāta Ulda Šalajeva bezmaksas vieslekcijas...

...kuru laikā uzzinām par jaunākajām atlases metodēm un testiem darbam Eiropas Savienības (ES) institūcijās kādā no 28 ES valstīm vai arī citviet pasaulē. Piemēram, Eiropas Ārējās Darbības dienests (EEAS) piedāvā saviem darbiniekiem strādāt kādā no saviem 140 birojiem pasaulē… Jaunietis interesentiem plaši izklāsta arī prakses iespējas ES institūcijās un aģentūrās.

Tomēr šoreiz sarunā ar Uldi Šalajevu nolēma uzzināt viņa domas par neformālās izglītības lomu jaunā līdera karjerā, par pieredzi un ieteikumiem jauniešiem starptautiski atzītas karjeras veidošanai Eiropā. Iesākumam īss ieskats Ulda līdzšinējās gaitās.

Par Uldi īsumā

Uldis Šalajevs (34) ir vidzemnieks no Madonas novada Ļaudonas pagasta. Kopš 2012. gada janvāra – ilggadīgs jaunais mecenāts, kurš līdz šim jau ir finansiāli atbalstījis 10 talantīgus Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) inženierzinātņu studentus. Ulda Šalajeva stipendija tiek  finansēta no viņa personīgajiem ienākumiem, par to nesaņemot nodokļu atlaides. Viņa stipendija konkursa kārtībā kopš 2012. gada 16. janvāra sadarbībā ar LLU Attīstības fondu tiek piešķirta vienam stipendijas kandidātam/-ei uz vienu studiju semestri.
Savā pirmajā zinību kalnā Uldis sāka kāpt,1990. gadā atverot Mārcienas pamatskolas durvis. Aizverot Ļaudonas vidusskolas (šobrīd – Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskola) durvis 1999. gadā, zinātkārais vidzemnieks drīz vien – 2003. gadā absolvēja profesionālo programmu "Mazā uzņēmuma grāmatvedis" Ērgļu arodvidusskolā (šobrīd – Priekuļu tehnikums  "Ērgļi"). Savukārt 2007. gadā  ieguva augstāko profesionālo bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā, kā arī studentu apmaiņas Erasmus programmas ietvaros 2005. gadā studēja Avans Universitātē Hertogenbosas (‘s-Hertogenbosh) pilsētā Nīderlandē. Pēc divu gadu pieredzes Eiropas Savienības fondu jautājumos valsts pārvaldē Latvijā, Uldis kopš 2009. gada strādā ES institūcijās Briselē. Savu starptautisko karjeru viņš uzsāka kā stažieris Eiropas Parlamentā (2009.–2010.g.) Briselē, pēc tam strādāja vairākos Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātos, t.sk., Eiropas Ārējas darbības dienestā (EEAS) 2011.–2013.g. No 2013. gada decembra līdz 2015. gada 31. maijam, Uldis strādāja Eiropas Savienības komisāru kabinetos Eiropas Komisijā Briselē, savukārt 2015. gada 1. jūnijā –pieņēma uzaicinājumu strādāt Eiropas Komisijas Preses dienestā, ikdienā komunicējot angļu, vācu, franču un krievu valodās.

Paralēli studijām un profesionālās izglītības ieguvei Uldis ir nemitīgi pilnveidojis savas prasmes un iemaņas ar neformālās izglītības metodēm, gūstot vairākas atzinības un apbalvojumus. Piemēram, par teicamiem un izciliem akadēmiskajiem sasniegumiem un nozīmīgām sabiedriskām aktivitātēm gan Ērgļu arodvidusskolas laikā, gan arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes laikā U. Šalajevam nodibinājums “Vītolu fonds” piešķīra AS “Māras banka” (01.01.2004.–31.07.2005.) un  AS “Sampo banka” (31.07.2005.–1.06.2006.) stipendijas, savukārt 2006./2007. studiju gadā – LLU Senāta stipendiju. Zīmīgi, ka par aktīvo darbību Latvijas studentijas labā 2006. gada 9. decembrī Latvijas Studentu apvienība (LSA) viņam piešķīra balvu “Studentu Gada balva 2006” nominācijā “Gada LSA domnieks”.

Paralēli saviem profesionālajiem pienākumiem ES institūcijās Briselē, brīvajā laikā Uldis Šalajevs aktīvi iesaistās dažādos brīvprātīgajos darbos. Piemēram, starptautiskā nevalstiskā organizācija "ONE", kuras biedru skaits pārsniedz septiņus miljonus visā pasaulē, 2016. gada 21. martā un šī gada martā atkārtoti – iecēla Uldi Šalajevu par ONE Jaunatnes vēstnieku Beļģijā (angliski – ONE Youth Ambassador in Belgium in 2017). ONE Jaunatnes vēstnieks Beļģijā ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem, t.sk. ar Eiropas Parlamenta deputātiem un ES likumdevējiem cīnās pret badu, pārtikas trūkumu pasaulē, iestājas par pastiprinātu pasākumu ieviešanu finanšu darījumu pārredzamībā, jo īpaši  nabadzības apkarošanas programmās, kā arī darbojas HIV/AIDS epidēmijas pieaugošās izplatīšanās pasaulē, it īpaši Āfrikā, ierobežošanas pasākumos. "ONE" divās atlases kārtās izvērtējot vairākus desmitus motivētu pieteikumu un veicot intervijas ar atlasītajiem kandidātiem pa tālruni, rūpīgi izvēlējas un iecēla vairāk nekā 300 ONE Jaunatnes vēstniekus, kuri  darbosies Beļģijā (55), Francijā (50), Itālijā (40), Īrijā (25), Lielbritānijā (50), Nīderlandē (40) un Vācijā (60). ONE Jaunatnes vēstnieki ikdienā dzīvo septiņās valstīs, kopumā aptverot 55 dažādas nacionalitātes (Beļģijā vien – 27, t.sk. 20 no ES pilsoņu vidus). Kopš pagājušā gada sākuma U. Šalajevs šajā programmā ir pirmais un vienīgais Latvijas pārstāvis. Jaunieceltā vēstnieka Ulda Šalajeva darbības termiņš ir viens gads un viņš savus pienākumus starptautiskajā arēnā veic brīvprātīgi.

Kas ir tie tavas dzīves pagrieziena punkti, panākumu atslēgas, kam pateicoties, pašlaik vari nodarboties ar dažādiem labdarības projektiem un būt par ONE Jaunatnes vēstnieku Beļģijā? Kāda loma tavā profesionālajā izaugsmē ir tieši neformālajai izglītībai?
Sākumā vēlos uzsvērt, ka tai ir būtiska nozīme ikviena indivīda personības attīstībā. Kā zināms, formālā izglītība ir vienmēr strukturēta, sistēmiska izglītības programmu apguve ar noteiktiem mācību mērķiem. To apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments. Tomēr katram bērnam, jaunietim, ikvienam indivīdam būtu jāsniedz iespēja jau no agrīna skolas laika iesaistīties arī izglītības aktivitātēs, kas ir ārpus formālajām. Neformālajai izglītībai ne vienmēr var precīzi definēt sasniedzamos rezultātus. Tomēr jaunieši bieži runā par iespēju "mācīties no [savas un/vai citu] pieredzes" vai vienkārši – iegūt vērtīgu "pieredzi". Kā zināms, ārpus formālās izglītības apgūto profesionālo kompetenci veido arī indivīda dzīves un darba pieredzes laikā iegūtās prasmes, iemaņas un visbeidzot arī – zināšanas. Šeit arī būtiski atgādināt, ka jau 2010. gada martā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) skaidri norādīja, ka neformālās izglītības rezultātā iegūto prasmju, zināšanu un iemaņu atzīšana sniedz pievienoto vērtību ne tikai valsts ekonomikai - samazinot tiešās izmaksas formālajā izglītībā, bet arī spēj palielināt personas pašvērtējumu par savām spējām, jo īpaši cilvēku grupām ar īpašajām vajadzībām, bērniem un jauniešiem no nelabvēlīgas sociālās vides, kā arī cilvēkiem gados.

Runājot par motivāciju – es jau pamatskolas laikā aktīvi iesaistījos dažādos skolas organizētajos pulciņos un ārpusklases nodarbībās. Piemēram, šaha, dambretes un orientēšanās pulciņos, pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas aktivitātēs. Vēlāk gan arodvidusskolā Ērgļos, gan universitātē Jelgavā un pašreiz arī Briseles Brīvā universitātē Beļģijas Karalistē kursa biedri mani ievēlēja par savu pārstāvi sanāksmēs ar akadēmisko personālu, lai vestu nepieciešamās pārrunas ar augstskolu vadību par studentiem aktuālam tēmām. Iesaistoties šādās brīvprātīgam darbam pielīdzināmās aktivitātēs, jau no kopš arodvidusskolas laika sapratu, ka prasmes, iemaņas un zināšanas, ko iegūstu, veicot šādus pienākumus brīvprātīgi, skolā nemāca… Tā ir cita pievienotā vērtība papildus akadēmiskajām zināšanām. Tas ir papildu kapitāls katra indivīda, pievienotā vērtība, kas vēlāk, attiecīgajās situācijās noteikti palīdz risināt dažādus jautājumus un tiek augstu vērtēts, jo īpaši darba devēji ārvalstīs. Teju vai katra brīvprātīgā darba aktivitāte, kurā esmu iesaistījies, ir sniegusi jaunas un papildinājusi esošās zināšanas un prasmes, kā arī līdera spējas, t.sk. iemaņas komandas plānošanā un vadībā.

Neformālās izglītības metodes var būt daudzas un dažādas, sākot no iepazīšanās jeb "ledus laušanas" līdz pat labas, efektīvas komandas veidošanas un tās saliedēšanas aktivitātēm. Iesaistoties dažādos nacionāla un starptautiska mēroga projektos, tieši ar neformālās izglītības palīdzību esmu apguvis dzīvē tik nepieciešamās iemaņas, piemēram, labas komunikācijas, prezentācijas un uzstāšanās prasmes lielas auditorijas priekšā, ideju vētras (angl. – brainstorming) iemaņas, spēju rast dažāda veida idejas potenciālo problēmu risināšanai, u.c.
Īpaši spilgti atmiņā ir palikušas vairākas augsta ranga starptautiskas konferences, kurās man bijis tas gods piedalīties un pārstāvēt savu organizāciju viedokļus. Piemēram, viena no pirmajām – 2008. gada aprīlī Ziemeļvalstu reģionālās drošības konference Oslo saistībā par enerģētikas drošības jautājumiem, tad tā paša gada jūnijā – Eiropas Parlamenta organizētā konference par klimata pārmaiņu jautājumiem Briselē, kur bijām ap 500 delegātu no visām 28 dalībvalstīm. Vēl jāmin 2009. gada ANO Klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā, tāpat arī NATO konference Strasbūrā/Kēlē. Protams, pirms došanās uz šāda līmeņa konferencēm man bija rūpīgi jāsagatavojas, jākoordinē paužamais viedoklis ar iesaistītajiem sadarbības partneriem un citu organizāciju pārstāvjiem. Uzskatu, ka visas prasmes un iemaņas, tāpat arī zināšanas, kuras esmu ieguvis dažādās starptautiskajās aktivitātes, bagātina cilvēka personīgās īpašības, kā arī indivīda konkurētspēju darba tirgū.

Starp citu, ja ielūkojamies 2015. gada Eiropas Komisijas sagatavotajā atskaitē par jauniešiem, – jaunieši Latvijā ir tikpat aktīvi (25%) kā ES attiecībā uz dalību brīvprātīgā darba aktivitātēs, katrs piektais (ES – 16%) ir aktīvs dažādās jaunatnes un ar atpūtu saistītajās organizācijās, NVO.

Vai, tavuprāt, vide, kādā pavadīji bērnību, vecāku un apkārtējo sniegtās iespējas ir ietekmējušas tavu šodienas attīstības ceļu?

Esmu ļoti pateicīgs liktenim, ka man bijusi lieliska iespēja augt, skoloties un dzīvot tieši provincē. Tam, protams, ir pozitīva ietekme personības attīstībā. Ir lietas, kuras nedaudz pietrūka, piemēram, nekad neesmu apmeklējis bērnudārzu mūsdienu izpratnē! Ne tikai tāpēc, ka bērnudārzs atradās pāris kilometru attālumā, bet, iespējams, nemitīgo un daudzo lauku darbu mutulī, tuviniekiem pietrūka laika. Pamatskolas laikā arī sabiedriskais transports nereti kursēja tikai reizi dienā vai tādos brīžos, kad izdevīgāk tomēr bija mērot vairāk nekā astoņus kilometrus garo ceļu uz skolu un mājup ar kājām – cauri mežiem, kalniem, lejām … Ar automašīnu tos var pievarēt 12 minūšu laikā, pieaugušais ar kājām – teju divās stundās, bet mazs bērns? Agros, tumšos un aukstos ziemas rītos vienīgie līkloču ceļa rādītāji bija mēnessgaismas spožums sniegotās kupenās un iztālēm dzirdamās suņu rejas un pat vilku gaudas (dzīvoju netālu no Krustkalnu dabas rezervāta, kas ir viens no četriem dabas rezervātiem Latvijā)… Reiz bija vairāk nekā -30°C, bērniem bija atļauts nemērot tālo ceļu uz skolu. Tomēr es ierados… Dzīvojām ļoti pieticīgi, tāpēc toreiz nezināju, ko nozīmē "vecāku kabatas nauda". Skolotāji bija ļoti pretimnākoši, viņi pat bieži cienāja ar šokolādēm un konfektēm, reizēm pat apģērbu palīdzēja sagādāt! Dzīvojot pamatskolas internātos, vienmēr atrādīju sagatavotos mājasdarbus un atstāstīju tēmas, kuras bija jāzina uz nākamo dienu. Ik vasaru devos lasīt mellenes un brūklenes, lai, tās pārdodams kaimiņu pagasta ļaudīm, par nopelnīto naudu pats sapirktu skolai nepieciešamās lietas. Pie mums lauku mājās vienmēr bija rosība, arī daudz ciemiņu. Kā jau provincē ierasts, ciemiņu uzņemšana sākās ar viņu kārtīgu paēdināšanu un cienāšanu ar lauku labumiem. Vecāmāte vienmēr dalījās visā, ko jau laukos paši audzējām un sagādājām. Siena pļaušana ar rokas izkapti pat karstā vasaras laikā, sakņu dārzu ravēšana līdz krēslai, siena kraušana vārtos, ražas novākšana rudenī un tās vešana ar "tačku" mājās, ogošana un sēņošana pat lietus laikā... Liekas, ka te arī varētu meklēt pirmos kārtīgos aizmetņus savā rakstura rūdījumā. Šie un vēl daudzi citi jaukie notikumi manā dzīvē ne tikai norūdīja, bet arī bagātināja manu raksturu – mērķtiecību, neatlaidību, paļāvību uz saviem spēkiem, zinātkāri, būt pateicīgam par to, kas mums ir, nevis skumt par to, kā nav.

Kur tu smelies iedvesmu, idejas, dzīves gudrību?

No tikšanās ar cilvēkiem, no ļaudīm laukos! Jo īpaši milzīgs iedvesmas, ideju un enerģijas ģenerators bija nu jau aizsaulē aizgājusī mana vecāmāte Velta Sokolova, tāpat arī vēl joprojām lauku māju kaimiņiene, pensionētā Ļaudonas vidusskolas vēstures skolotāja Olga Grundmane – Kalnvirsas (Madonas novada Ļaudonas pagastā) "gudrākā sirmgalve"! Jau no mazotnes kopā ar viņu prātojām kur un par ko man skoloties, par dzīves patiesajām vērtībām. "Nelūsti, kad tevi lauž." Ir gūtas daudzas atziņas. Viena no tām – šodien mums piederošās mantiskās vērtības rīt var arī vairs nepiederēt, visvārīgākās  ir cilvēku patiesās savstarpējās attiecības. Skolotāja Grundmane reiz teica, ka "[mēs] varam cilvēkos pamodināt cilvēcību, jo pats būtiskākais cilvēku attiecībās ir tieši spēja pieņemt otru."  Latvijas zelts ir tās tauta, cilvēki laukos.

Vai esi piedalījies arī Erasmus+ projektos?

Jā, 2005. gada rudenī kā studentu apmaiņas programmas Erasmus dalībnieks studēju Avans Universitātē Hertogenbosas (‘s-Hertogenbosh) pilsētā, Nīderlandē, "Eiropas projektu semestra" ietvaros. Tā bija mana pirmā, unikālā iespēja studēt ārzemēs. Pēdējo gadu laikā studijas ārvalstīs ir ne tikai modes lieta, arī piedāvāto programmu klāsts ar katru gadu paplašinās.

Atceramies, ka 2010. gada jūnijā Eiropadome apstiprināja stratēģiju izejai no krīzes un turpmākajai ES attīstībai “Eiropa 2020”, kuras galvenais mērķis ir veicināt gudru, iekļaujošu, un ilgtspējīgu izaugsmi ES. Statistikas dati liecina, ka "Erasmus ir pasaulē veiksmīgākā studentu mobilitātes programma" . Piemēram, Erasmus+ kopējais budžets 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir 14.7 miljardi eiro, kas ir par 40 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Būtiski uzsvērt, ka 2/3 no tā tiek atvēlētas tieši indivīdu mācību iespējām ārvalstīs, savukārt pārējais – dažādām partnerībām, izglītības politikas reformai un jaunatnes nozarēm. Te netiek aizmirsta tieši profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu mācību mobilitāte, t.sk. attiecībā uz "nesenajiem" absolventiem. Tādejādi jauniešiem tiek sniegtas lielākas iespējas uzlabot ne tikai savas profesionālās prasmes, bet arī attīstīt potenciālās karjeras iespējas, un kopumā – veicināt nodarbinātību. Nenoliedzami, studējot ārvalstīs, indivīda pašapziņa un pašpārliecinātība par savām spējām pieaug. Manuprāt, finansiālais atbalsts – uzturēšanās, ceļa, kursu dalības un citi mobilitātes laikā paredzētie izdevumi, ko Eiropas Savienība sniedz Erasmus+ dalībniekiem, būtībā ir arī, finansiāli neaprēķināms intelektuālais devums ne tikai projekta dalībniekiem, bet arī ES attīstībai kopumā.

Studējot Erasmus programmas ietvaros Nīderlandē, es ieguvu daudz… Pirmkārt, tā bija iespēja studēt manā otrajā svešvalodā – angļu. Mana pirmā svešvaloda bija vācu, angļu valodu apguvu pašmācības ceļā. Otrkārt, iepazinu jaunu kultūru, tradīcijas, domāšanas un dzīvesveidu, kā arī iemācījos komunicēt ar citzemju vienaudžiem. Toreiz man bija būtiski arī iepazīt citas izglītībā izmantotās metodes, piemēram, darbu komandā kopējā uzdevuma veikšanā. Veicu praktisku darbu reālā starptautiskā uzņēmumā Nīderlandē. Dzīvot ārpus Latvijas vairāk nekā trīs mēnešus bija izaicinājums, īpaši – pirmās trīs nedēļas. Taču visbūtiskākais ieguvums – pirmā praktiskā darba pieredze reālā starptautiskā uzņēmumā. Komandā bijām pieci jaunieši, katrs no savas valsts – Francijas, Somijas, Nīderlandes un Vācijas. Mūsu praktiskais uzdevums bija atrast potenciālos klientus Austrumeiropas valstīs, kuri būtu gatavi veikt attiecīgus ārpakalpojuma darbus Nīderlandes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām. Sākumā veicot padziļinātu makroekonomisko izpēti Austrumeiropas valstīs, vienojāmies par katra pienākumiem, ņemot vērā katra jaunieša talantus, spējas, prasmes, iemaņas un zināšanas. Neapšaubāmi, projekta uzdevumu palīdzēja veiksmīgi īstenot mūsu savstarpēji koordinēts darbs, kā arī katra indivīda spējas. Studiju programmas tēmas daudzajos mācību priekšmetos (piem., ES likumdošana, projekta vadība, starptautiskais mārketings un tirgus izpēte, angļu valoda un komunikācija, nīderlandiešu valoda un kultūra, u.c.) Avans universitāte bija savstarpēji koordinētas, līdz ar to katra nodarbība bija kā pakāpiens kopējā zinību kalnā. Neapšaubāmi, studijas ārvalstīs ļauj ne tikai pārbaudīt savas spējas, bet arī pilnveidot savu personīgo briedumu, paaugstināt pašapziņu, pašnovērtējumu, un visbeidzot – uzņemt "jaunus apgriezienus" dzīvē…

Lai arī tas ir divtik vairāk nekā ES kopumā (12 %), tomēr vēl joprojām bēdīgi, ka Latvijā tikai 23 % no aptaujātajiem ir studējuši, izgājuši apmācības, strādājuši vai pašreiz strādā citā ES valstī. Savukārt, piemēram, Luksemburgā tie ir 48 %. Šādas iespējas izmantot gan vēlējās 49 % Latvijā dzīvojošie, Lietuvā – 50 %, kas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm. Tikai 1 % aptaujāto Vācijā (Latvijā – 20 %; ES – 15 %) norādīja, ka ekonomiskās krīzes dēļ viņi bijuši spiesti studēt, apgūt dažādus apmācības kursus vai strādāt citā ES valstī, liecina 2016. gada aprīlī Eiropas Parlamenta speciāli veiktais Eirobarometra pētījums par Eiropas jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem .

Kādas, tavuprāt, kopumā ir tipiskākās mūsdienu jauniešu problēmas, uzsākot patstāvīgu pieaugušo dzīvi?

Laiks, kad jaunietis nolemj uzsākt patstāvīgu pieaugušā dzīvi, katram var būt individuāls. Tomēr skaidrs ir viens, – mainot ierasto mitekli pie saviem vecākiem uz savu pirmo mājokli, piemēram. (arod)vidusskolas vai universitātes, it īpaši ārvalstīs, notiks nopietns pagrieziens, ierastā dzīvesveida maiņa. Jaunajā vidē jauni likumi un tikumi. Kādas problēmas varētu piemeklēt jaunieti jaunajā vidē, tas zināmā mērā atkarīgs arī no ģimenē piekoptām tradīcijām.

ES trīspusējā aģentūra Eurofound 2014. gada 25. martā vēstīja, ka 2011. gadā teju vai puse jauniešu Eiropā dzīvoja pie saviem vecākiem (48 % jeb 36.7 miljoni 18 līdz 29 gadu vecumā). ES aģentūra arī norādīja, ka visspilgtāk tas izpaudies Ungārijā (36 %), Slovēnijā (21 %), Lietuvā (17 %) un Polijā (15 %). Pētījums vēstīja, ka šāda tendence saistāma ar augsto bezdarba līmeni Eiropā.

Faktiski mēs varam novērot, ka nesenais pēckrīzes periods ir būtiski ietekmējis jauniešus, iespējams, arī viņu uzvedību un domāšanas veidu, attieksmi pret dzīvi, vēlmēm, mērķiem un iespējām. Pāreju no bērnības uz pieaugušo dzīvi raksturo vairākas izmaiņas, piemēram, no izglītības uz darba dzīvi, no finansiālas atkarības uz sava paša personīgi plānoto budžetu, savu vēlmju un finansiālo iespēju sabalansēšanu, un, protams, patstāvības iegūšanu.

Skaidrs, ka pašreizējā jaunā paaudze ir labāk izglītota, tai tiek piedāvātas plašas iespējas. To skaidri apliecina arī pozitīvie izglītības rādītāji, t.sk. priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaits saskaņā ar Eurostat datiem pašlaik samazinās vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem: no 13,9 % 2010. gadā līdz 11,1 % 2014. gadā. Tomēr salīdzinoši augsts šis rādītājs joprojām ir Spānijā, Itālijā, Maltā, Portugālē un Rumānijā. Nav gan noslēpums, ka daudziem jauniešiem ir grūtības atrast darbu, un tas būtiski kavē viņu centienus kļūt patstāvīgiem. 8,7 miljoni Eiropas jauniešu nevar atrast darbu (Eurostat, 2014)... Satraucoši, ka teju vai 27 miljoniem jauniešu draud nabadzība vai pat sociālā atstumtība... Ilgstošs pagaidu darbs šo paaudzi faktiski var pakļaut ilgtermiņa nabadzības riskam.

Potenciālo problēmu skaits noteikti var samazināties, ja jaunietis zina, ko vēlas sasniegt savā personīgajā un profesionālajā karjerā, ja ir iespējas atrast savām spējām un interesēm atbilstošu darbu, kā arī ir vēlme nemitīgi un mērķtiecīgi pilnveidot sevi – ne tikai intelektuāli, bet arī fiziski. Sabalansēt savas prasības pret sevi un citiem, turpināt uzturēt sevī veselīgu, sportisku un optimisma pilnu garu.

Kādai, tavuprāt,būtu jābūt Latvijai turpmākajos gados? Uz ko mums būtu jātiecas?

Manuprāt, ir vairākas lietas, uz ko būtu jātiecas.

Pirmkārt, jau tagad maksimāli jāveicina pozitīvo demogrāfisko bilanci – Latvijas iedzīvotāju skaitam ir krasi jāpalielinās tuvākajā laikā, jo īpaši Latvijas reģionos, laukos. Tas nozīmē, ka ģimenēs vidējam bērnu skaitam jābūt 3 – 4.

Otrkārt, mums ir jāpalielina sava konkurētspēja ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās tirgiem. Viens no tūlītējiem risinājumiem būtu investīcijas svešvalodu apguvē jau no agrīnām pamatskolas klasēm, ja ne pat jau bērnudārzos. Latvijas iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem būtu vidēji jāpārvalda četras svešvalodas, tādējādi spējot sazināties un veiksmīgi attīstīt un uzturēt biznesa kontaktus ar sadarbības partneriem dažādās pasaules valstīs. Bērniem svešvalodu apguve notiek jau no agra vecuma. Vai tā viņiem būtu pārslodze? Es nedomāju vis… Mūsdienās ir dažādas jaunas mācību metodes, ar kuru palīdzību brīvi, nepiespiestā veidā var salīdzinoši ātri apgūt svešvalodas. Kuras svešvalodas vajadzētu apgūt? Tās, ar kuru palīdzību mēs varam sazināties ar miljoniem iedzīvotāju dažādos kontinentos.

Nākamais. Izglītības procesā indivīdiem spēcīgi jāattīsta nepieciešamās iemaņas inovatīvu produktu ražošanā, lai Latvija varētu ierindoties to Eiropas valstu vidū, kur ir augsts preču zīmju un patentu reģistrācijas līmenis uz vienu iedzīvotāju. Izglītības sistēmai Latvijā vairāk jākoncentrējas uz dažādu prasmju un iemaņu attīstīšanu, lai jaunietis  būtu konkurētspējīgs dinamiskajā un mainīgajā dzīves un darba vidē. Zināšanu "iekalšanai" un sekojošai to "atreferēšanai" ieskaitēs un eksāmenos jāpaliek pagātnē. Cilvēkam ir jāspēj salīdzinoši īsā laika periodā analizēt pieejamo lielo informācijas apjomu, īsi, saprotami prezentēt to, sagatavot dažādus pārskatus, motivētu viedokli, u.tml. Cilvēkiem jāspēj ātri operēt ar pieejamo informāciju. Kreatīvas domāšanas un inovatīvu risinājumu veicināšana ir tas, pie kā mēs jau tagad varētu strādāt.

Protams, sabiedrības, jo īpaši jauniešu, aktīva iesaiste pilsoniskās sabiedrības veicināšanā. Jau pašreiz, veicot tikai dažu normatīvo aktu izmaiņas, iespējams panākt, ka izglītības iestādes un darba devēji veicina un atzīst jauniešu brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes un iemaņas, jo īpaši starptautiskajā vidē iegūtās. Šīs iemaņas nav tikai indivīda kapitāls, tas ir arī, manuprāt, valsts kapitāls izaugsmei.

Obligātās un regulārās veselības mācības stundās, kas jāievieš izglītības iestādēs, būtu jāpārrunā daudz tematu. Nemitīga jauniešu informēšana par veselību un ar veselīga dzīvesveida saistītām aktivitātēm un drošību mazinātu to desmitu bērnu un jauniešu dzīvību zaudējumus, kas notiek ikkatrā brīvlaika periodā – gan vasarās, gan ziemās… Šīs ir lielas investīcijas, tomēr tās atmaksāsies ar uzviju. Diez vai varam sagaidīt bagātīgu ražu, ja nemēslosim augsni pirms sējas laika…

Kas ir nākamie lielie projekti, pie kuriem tu pats strādā un darbojies? Kā kopumā aizrit tava ikdiena?

Laiku pa laikam saņemu vairākus piedāvājumus iesaistīties dažāda mēroga projektos, un iespēju robežās tiem arī atsaucos. Kas attiecas uz  manu ikdienu – pēdējo gadu laikā darba dienas sākas ap 08.15 no rīta un samērā bieži noslēdzas pat ap plkst. 00.45 naktī… Pēc maniem tiešajiem profesionālajiem pienākumiem darbā, parasti pēc plkst. 19.00, atlikušo laiku mēģinu sabalansēt vairākām aktivitātēm.

Piemēram, jau otro gadu pēc kārtas esmu uzņēmies ONE Jaunatnes vēstnieka Beļģijā pienākumus. Mūsu plānoto aktivitāšu un pasākumu kopums ir vērsts uz konkrētiem mērķiem. Šogad mēs aicinām pasaules līderus dot iespēju jaunajām meitenēm un mātēm rast tūlītēju iespēju iegūt izglītību, jo īpaši mazattīstītākajās valstīs pasaulē. Vairāk nekā 767 miljoni iedzīvotāju (10.7 % no visas pasaules iedzīvotājiem) dzīvo galējā nabadzībā – iztiek ar mazāk par 1.9 ASV dolāru dienā. Skumji, ka vairāk nekā 80 % mazattīstīto valstu iedzīvotāju dzīvo tieši lauku teritorijās. Sievietes pasaulē vidēji pelna par 10–30 % mazāk nekā vīrieši par vienāda darba veikšanu. Pašreizējā attīstības līmenī situācijas izlīdzināšana varētu aizņemt 75 gadus… Samazinot vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņu atšķirības līdz 2017. gadam, pasaules produktivitāte pieaugtu par 1.6 triljoniem ASV dolāru. Nodrošinot, ka visi studenti mazāk attīstītajās valstīs, ieskaitot meitenes, pabeigtu skolu ar vismaz pamata lasīšanas prasmēm, varētu par vismaz 12 % samazināt galējo nabadzību pasaulē.

Neaizmirstot ģimeni un draugus, brīvajā laikā cenšos ne tikai nemitīgi papildināt savas svešvalodu zināšanas, jo ikdienā nākas komunicēt angļu, franču, vācu un krievu valodās, bet šogad arī esmu veiksmīgi noslēdzis divus no četriem semestriem padziļinātā maģistra studijās Eiropas ekonomiskās integrācijas un attīstības jautājumos Briseles Brīvā universitātē Beļģijā. Nozīmīgu lomu atvēlu arī veselīga un sportiska dzīvesveida piekopšanā. Savu redzesloku paplašinu, ceļojot gan pa Eiropu, gan arī ārpus tās platuma grādiem.

Kādēļ esi izvēlējies šādu savas darbības virzienu?

Man patīk nemitīgi apgūt jaunas un papildināt jau zināmās svešvalodas, prasmes, iemaņas un zināšanas, lietderīgi pavadīt laiku. Patīk arī būt starptautisku notikumu epicentrā un iespēju robežās tos ietekmēt. Tāpat arī lepojos, ka esmu audzis laukos. Tas nereti var palīdzēt izprast dažādu cilvēku piekoptu dzīvesveidu, atpūtas un darba vidi.

Kas ir tavi lielie mērķi un izaicinājumi, pēc kā tiecies?

Grūti teikt, tomēr iespēju robežās cenšos paveikt ik dienu vismaz vienu labu darbu citam un sev!

Ko tu novēlētu žurnāla "Jaunatne" lasītājiem?

Ik dienu paveikt vismaz vienu labu darbu līdzcilvēkiem un sev! Lai mums visiem veicas!

 

Kintija Bulava, JSPA Komunikācijas daļas vecākā referente

publicēts: T., 06/09/2017 - 09:30


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!