Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

“Eiropas Brīvprātīgo dienestam vajadzētu būt ikvienas studenta dzīves sākumam”

Stefans Savčičs nevilcinājās, kad organizācija, kurā viņš veica brīvprātīgo darbu Brčko (Bosnija un Hercegovina), piedāvāja viņam pavadīt divpadsmit mēnešus Vācijā, izmantojot Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) programmu. Uzziniet, kā šī pieredze mainīja viņa dzīvi.

Stefanam Savčičam bija tikai 22 gadi, kad viņš nolēma no Brčko doties uz gadu brīvprātīgajā darbā bērnudārzā Hallē (Vācija). Tagad, atgriezies Bosnijā, viņš apsver iespēju atkal doties uz ārzemēm studēt augstskolā.

 

Kā jūs uzzinājāt par Eiropas Brīvprātīgo dienestu?

Stefans: - Es darīju brīvprātīgo darbu vietējā organizācijā savā pilsētā, Brčko (Bosnija un Hercegovina), un viņi piedāvāja man pieteikties projektam, kuru EVS īstenoja ar partnerorganizāciju Vācijā, un vienu gadu pavadīt tur. Man nebija ilgi jādomā – uzrakstīju CV un motivācijas vēstuli un nosūtīju Vācijas organizācijai. Notika atlases procedūra un mani neizvēlējās, bet viņu izraudzītais brīvprātīgais atteicās no šīs iespējas.  Pēc mēneša man piezvanīja no organizācijas un piedāvāja šo vietu.

 

Kā Jūs aprakstītu savu pieredzi Eiropas Brīvprātīgo dienestā?

Stefans: - Izcili! Tā bija pirmā reize, kad es aizbraucu no savas pilsētas un no Balkāniem kopumā.  Es dzīvoju pilsētā, kas priekš manis bija diezgan liela un kur man bija viss vajadzīgais. Strādāju bērnudārzā, kur pamatā pieskatīju bērnus, izdomāju spēles un spēlēju viņiem ģitāru. Lai gan sākumā nerunāju vāciski, uzņemošajā organizācijā bija patiesi labi mentori, kas man ļoti palīdzēja saziņā ar bērniem. Man patiešām patika šī pieredze. Tāpēc es ieteiktu citiem nesteigties, bet padomāt un izvēlēties projektu, kurā viņi jutīsies labi. Es arī iesaku vēlēties apgūt jaunu valodu un būt atvērti domājošiem, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem.

 

Ko tu iemācījies Vācijā?

Stefans: - Daudz. Pirmām kārtām, es iemācījos dzīvot viens. Vecāki ir tālu, un arī draugu nav tuvumā. Jebkurā gadījumā es neuzskatu gadu par pārāk ilgu prombūtnes laiku no ģimenes, un es ļoti sadraudzējos ar citiem brīvprātīgajiem, tādiem pašiem kā es. Iemācījos, kā dzīvot pilsētā bez labām vietējās valodas zināšanām, un uzskatu, ka projekta noslēgumā es patiešām uzlaboju savas vācu valodas zināšanas.  Šī pieredze mainīja manu dzīvi un skatījumu uz lietām.

 

Vai tu ieteiktu citiem jauniešiem iesaistīties Eiropas Brīvprātīgo dienestā?

Stefans: – Protams, es ieteiktu šo pieredzi jebkuram. Parasti manā valstī cilvēki tūlīt pēc vidusskolas pabeigšanas stājas augstskolā. Tomēr es pamanīju, ka citās valstīs, piemēram, Vācijā, jaunieši pēc vidusskolas pabeigšanas parasti vienu gadu nestājas augstskolā, veic brīvprātīgo darbu ārvalstīs un nedaudz apskata pasauli pirms studijām. Es domāju, ka arī mūsu jauniešiem tas nenāktu par sliktu.

 

Eiropas Brīvprātīgo dienests var palīdzēt atrast labas augstskolas ārpus jūsu pilsētas un sazināties ar cilvēkiem, kas jums var palīdzēt sākt studijas ārvalstīs.

Es domāju, ka Eiropas Brīvprātīgo dienestam vajadzētu būt ikvienas studenta dzīves sākumam.