Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

15491/12

(OR. en)

PRESSE 447

PR CO 58

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 3196. sanāksme

Transports, telekomunikācijas un enerģētika

Transporta jautājumi

Luksemburga, 2012. gada 29. oktobris

Priekšsēdētājs Efthemios Flourentzou kungs
Komunikāciju un būvdarbu valsts pasūtījumu ministrs

Padomes sanāksmes galvenie rezultāti

Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz pārstrādātu redakciju 1993. gada regulai par nolaišanās un pacelšanās laika nišu piešķiršanu ES lidostās, kurās trūkst kapacitātes. Lai, ņemot vērā arvien pieaugošo lidostu noslogojuma problēmu, optimizētu laika nišu piešķiršanas sistēmu, jaunās regulas projektā, piemēram, ir paredzēts, ka aviosabiedrībām būs atļauts laika nišas pirkt un pārdot. Tāpat ar šo regulu tiek ieviesta iespēja pieprasīt maksu par neizmantoto laika nišu novēlotu nodošanu atpakaļ laika nišu kopējā fondā, kā arī palielināta laika nišu koordinatoru neatkarība un uzlabota viņu savstarpējā sadarbība. Saskaņā ar Padomē panākto kompromisu dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos drīkstēs laika nišu tirdzniecībai piemērot pagaidu ierobežojumus, tomēr Komisijai tiek dotas tiesības iebilst pret šādu lēmumu.

Padome vienojās arī par vispārēju pieeju attiecībā uz projektiem divām direktīvām, ar kurām nosaka, no vienas puses, karoga valstu atbildību un, no otras puses, ostas valstu atbildību, īstenojot Konvenciju par darbu jūrniecībā, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā Darba organizācija (ILO). ILO izstrādātās Konvencijas par darbu jūrniecībā mērķis ir garantēt pienācīgus darba un dzīves apstākļus uz kuģiem un ierobežot sociālo dempingu, tādējādi nodrošinot godīgus konkurences apstākļus tiem kuģu īpašniekiem, kuri ievēro jūrnieku tiesības.

Padome panāca politisku vienošanos attiecībā uz jauno regulu attiecībā uz autotransportā izmantotiem tahogrāfiem, būtībā apstiprinot vispārējo pieeju, par kuru Padome vienojās šā gada jūnijā. Projekts jaunajam tiesību aktam, kurš aizstās 1985. gada regulu par tahogrāfu, ir izstrādāts ar mērķi apgrūtināt krāpšanos un samazināt administratīvo slogu, konkrēti, ieviešot "viedos tahogrāfus", kuros tiek izmantotas jaunās satelītnovērošanas tehnoloģijas, un piemērojot vairākus jaunus reglamentējošus pasākumus

Papildus jau minētajam Padome atļāva parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumu ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eirokontroli), ar ko izveido jaunu un stabilu satvaru pastiprinātai sadarbībai.

Visbeidzot, Padome sarīkoja debates par priekšlikumu atjaunināt kopīgos noteikumus par mehānisko transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm – šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un aizsargāt vidi. Šo debašu iznākums piešķirs ievirzi jau sāktajam darbam pie šā priekšlikuma.

Padome bez diskusijām pieņēma direktīvu, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, – ar šo direktīvu tiek modernizēts Eiropas dzelzceļa nozares tiesiskais regulējums, kas izklāstīts 2001. gada "pirmās dzelzceļa jomas tiesību aktu kopuma" trīs direktīvās.

SATURS1

DALĪBNIEKI

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

AVIĀCIJA

Lidostu noslogojuma problēmu risināšana, atjauninot noteikumus par laika nišu piešķiršanu

Pastiprināta sadarbība ar Eirokontroli

KUĢNIECĪBA

Konvencija par darbu jūrniecībā – īstenošana

SAUSZEMES TRANSPORTS

Tahogrāfu regula

Jauni noteikumi par regulārām transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm

CITI JAUTĀJUMI

Ministru konference par ES integrēto jūrlietu politiku

Emisijas kvotu tirdzniecība aviācijas nozarē

Aviācijas samits par Eiropas vienoto gaisa telpu

Gaisa kvalitātes incidenti gaisa kuģu salonos

Transporta un telekomunikāciju ministru neoficiāla sanāksme

Pasaules kongress par intelektiskām transporta sistēmām (ITS)

Eiropas satiksmes drošības diena

Attiecības transporta jomā starp ES un Krieviju

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

TRANSPORTS

  1. Vienota Eiropas dzelzceļa telpa *

TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

  1. Antidempings – alumīnija radiatori – Ķīna

ĀRLIETAS

  1. Personu ar invaliditāti tiesības – ES mēroga sistēma

VIDE

  1. Sēra saturs kuģu degvielā

  2. Nolietoti transportlīdzekļi

NODARBINĀTĪBA

  1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana saistībā ar Dāniju un Vāciju

IECELŠANA AMATĀ

  1. Reģionu komiteja

RAKSTISKĀ PROCEDŪRĀ PIEŅEMTI AKTI

  1. Ierobežojoši pasākumi pret Gvinejas Republiku

DALĪBNIEKI

Dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju pārstāvēja:

Beļģija

Olivier BELLE kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Bulgārija

Kamen KICHEV kungs transporta, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministra vietnieks

Čehijas Republika

Jiří ŽÁK kungs transporta ministra vietnieks

Dānija

Henrik Dam KRISTENSEN kungs transporta ministrs

Vācija

Peter RAMSAUER kungs federālais transporta, celtniecības un pilsētu attīstības ministrs

Igaunija

Juhan PARTS kungs ekonomikas un komunikāciju ministrs

Īrija

Leo VARADKAR kungs transporta, tūrisma un sporta ministrs

Grieķija

Konstantinos MOUSOUROULIS kungs jūras lietu ministrs

Nikolaos STATHOPOULOS kungs ģenerālsekretārs

Spānija

Ana María PASTOR JULIÁN kundze infrastruktūras un transporta ministre

Carmen LIBRERO kundze transporta lietu ģenerālsekretāre

Francija

Frédéric CUVILLIER kungs ekoloģijas, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministrei piesaistīts ministrs ar atbildību transporta, okeānu un zivsaimniecības lietās

Itālija

Mario CIACCIA kungs infrastruktūras un transporta ministra vietnieks

Kipra

Efthymios FLOURENTZOU kungs komunikāciju un būvdarbu valsts pasūtījumu ministrs

Latvija

Aivis ROŅA kungs satiksmes ministrs

Lietuva

Rimvydas VAŠTAKAS kungs satiksmes ministra vietnieks

Luksemburga

Claude WISELER kungs ilgtspējīgas attīstības un infrastruktūru ministrs

Michèle EISENBARTH kundze pastāvīgā pārstāvja vietniece

Ungārija

Olivér VÁRHELYI kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Malta

Austin GATT kungs infrastruktūras, transporta un komunikāciju ministrs

Nīderlande

Melanie SCHULTZ van HAEGEN-MAAS GEESTERANUS kundze infrastruktūras un vides ministre

Joop ATSMA kungs infrastruktūras un vides valsts sekretārs

Austrija

Doris BURES kundze federālā satiksmes, inovācijas un tehnoloģiju ministre

Polija

Maciej JANKOWSKI kungs Transporta, būvniecības un jūras ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Portugāle

Pedro COSTA PEREIRA kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Rumānija

Valentin PREDA kungs Transporta un infrastruktūras ministrijas valsts sekretārs

Slovēnija

Uroš VAJGL kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Slovākija

František PALKO kungs Transporta, būvniecības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs

Somija

Marja RISLAKKI kundze pastāvīgā pārstāvja vietniece

Zviedrija

Catharina ELMSÄTER-SVÄRD kundze infrastruktūras ministre

Apvienotā Karaliste

Stephen HAMMOND kungs transporta ministres parlamentārais valsts sekretārs

Komisija

Siim KALLAS kungs priekšsēdētāja vietnieks

To valstu valdības, kuras pievienojas, pārstāvēja:

Horvātija

Siniša Hajdaš DONČIĆ kungs jūrlietu, transporta un infrastruktūras ministrs

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

AVIĀCIJA

Lidostu noslogojuma problēmu risināšana, atjauninot noteikumus par laika nišu piešķiršanu

Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz pārstrādātu redakciju 1993. gada regulai par nolaišanās un pacelšanās laika nišu piešķiršanu ES lidostās(15442/12). Laika nišu piešķiršanas sistēma, ko īsteno lidostās, kurās ievērojami trūkst kapacitātes, ir instruments, lai nelielo kapacitāti pārvaldītu pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Regulas pārstrādāšanas mērķis ir risināt arvien pieaugošo lidostu noslogojuma problēmu.

Šīs pārskatīšanas nolūks ir gādāt par to, lai noslogotās lidostās laika nišas piešķirtu tiem aviopārvadātājiem, kuri tās var izmantot ekonomiski visizdevīgākajā veidā, tādējādi nodrošinot kapacitātes optimālu piešķiršanu un tās izmantošanu. Šādā nolūkā tiks ieviesta virkne pasākumu, proti:

  1. aviosabiedrībām būs atļauts laika nišas pirkt un pārdot ("sekundārā tirdzniecība");

  2. dalībvalstīm būs iespēja pieprasīt maksu no tiem aviopārvadātājiem, kas neizmantotās laika nišas atpakaļ laika nišu kopējā fondā nodod novēloti, kad ir jau par vēlu tās piešķirt kādam citam;

  3. tiks uzlabota laika nišu koordinatoru neatkarība un to savstarpējā sadarbība, kā arī laika nišu piešķiršanas procesa pārredzamība;

  4. laika nišu piešķiršanas procesā tiks iesaistīts Eiropas vienotās gaisa telpas tīkla pārvaldītājs, lai tiktu ņemts vērā tas, kā kapacitātes sadale konkrētā lidostā ietekmē visu Eiropas gaisa satiksmes tīklu.

Ministriem bija jārod risinājums galvenajam vēl neatrisinātajam jautājumam, kas attiecās uz iespēju aviosabiedrībām pirkt un pārdot laika nišas. Dažas delegācijas aicināja ieviest garantijas, paužot bažas, ka sekundārā tirdzniecība varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiski mazāk ienesīgos reģionālos lidojumus vai ka nopirktās laika nišas varētu izmantot spekulatīvos darījumos. Tomēr citas delegācijas un arī Komisija uzsvēra, ka sistēma ir jāpiemēro vienādi, un minētie pasākumi varētu sadrumstalot tirgu. Atspoguļojot kompromisu, kas pieņemams vairākumam dalībvalstu, prezidentvalsts iesniegtajā regulas projektā (15282/12) tika veikti grozījumi, ļaujot dalībvalstīm piemērot pagaidu ierobežojumus gadījumos, kad tiek konstatētas būtiskas un uzskatāmas problēmas ar sekundāro tirdzniecību. Šādiem ierobežojumiem ir jābūt pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem, tie ir jāpamato, un par tiem ir jāpaziņo Komisijai, kurai ir tiesības pret tiem iebilst. Dalībvalstīm būs jāpilda Komisijas lēmums, kuram arī ir jābūt pamatotam.

Papildus jau minētajam, sekundārās tirdzniecības sistēmas ietvaros ir arī nedaudz atvieglināti nosacījumi attiecībā uz tādu pārplānotu laika nišu izmantošanu, kas saņemtas pēc apmaiņas ar jauniegūtām laika nišām, kas ir atļauts vienīgi tādēļ, lai uzlabotu laika nišu plānojumu konkrētajiem pakalpojumiem. Tika nolemts, ka šādas pārplānotas laika nišas nav noteikti jāizmanto pilnā saraksta periodā.

Panāktais kompromiss paredz arī to, ka vairākas izmaiņas tiks veiktas arī citās regulas projekta daļās, proti:

  1. ja laika nišu atsaukšana ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā nebūs samērīgs pasākums, koordinatoram būs cita iespēja – sniegt ieteikumu noteikt sankcijas;

  2. tika svītroti noteikumi par laika nišu atcelšanu oficiālo svētku dienu dēļ, jo šādi noteikumi atzīti par nevajadzīgiem;

  3. nedaudz tika mainīti arī noteikumi par ārkārtas koordinācijai paredzētām procedūrām, par piekļuvi koordinatora datu bāzei, par informāciju, ko sniedz aviopārvadātāji, un par informāciju, ko koordinators sniedz lidostas vadības dienestam.

Jautājumā par Komisijas ierosinājumu grozīt pašreizējos nosacījumus attiecībā uz prioritātes noteikšanu laika nišu piešķiršanā tiem aviopārvadātājiem, kuriem iepriekšējos saraksta periodos šīs laika nišas jau bija piešķirtas ("vēsturiskās nišas"), jau debates Padomes darba sagatavošanas struktūrās apliecināja, ka pārliecinošs dalībvalstu vairākums ir pret šīm izmaiņām. Padomes sanāksmē Komisija vēlreiz apstiprināja, ka tā iesaka no 80 % uz 85 % palielināt minimālo līmeni, kādā aviopārvadātājiem ir reāli jāizmanto tām piešķirtās laika nišas, kā arī no 5 uz 15 vasaras sezonā un 10 ziemas sezonā palielināt laika nišu minimālo skaitu, ko pieprasa nedēļas vienas un tās pašas dienas vienā un tajā pašā laikā ("laika nišu sērija"). Tomēr lielākā daļa dalībvalstu vēlas saglabāt pašreizējo sistēmu, norādot, ka ir jānodrošina elastīgums aviosabiedrībām, jo īpaši, lai izvairītos no tukšiem lidojumiem, kas tiek rīkoti tikai tādēļ, lai saglabātu tiesības uz konkrētajām laika nišām. Tomēr tiks nodrošināta iespēja palielināt laika nišu minimālo skaitu, izmantojot vietējas pamatnostādnes.

Šis priekšlikums, ar kuru Komisija nāca klajā 2011. gada decembrī (18009/11), ir daļa no tā dēvētā "lidostām veltīto tiesību aktu kopuma", kurā ir iekļauti arī priekšlikumi par apkalpošanu uz zemes un ar troksni saistītiem ierobežojumiem lidostās. Šajā tiesību aktu kopumā lielākā uzmanība ir veltīta divām problēmām: lidostu jauda un lidostu sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Eiropas Parlaments, kura piekrišana arī ir vajadzīga regulas pieņemšanai, vēl nav pieņēmis savu nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu.

Pastiprināta sadarbība ar Eirokontroli

Padome pieņēma lēmumu par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu nolīgumu ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eirokontroli), ar ko izveido jaunu un stabilu satvaru pastiprinātai sadarbībai (13792/12).

Ar šo nolīgumu, kurā ir uzskaitītas sadarbības jomas un noteikti sadarbības veidi un mehānismi, tiek apstiprināts, ka Eirokontrole ir ES tehniskais un operatīvais darba instruments Eiropas vienotās gaisa telpas programmas izstrādes un ieviešanas procesā, un ES ir šīs programmas regulators. Vienlaikus ar šo nolīgumu tiek izveidots satvars gaisa satiksmes vadības civilmilitārai koordinācijai un visu Eiropu aptverošai koordinācijai ārpus ES. Turklāt ar šo nolīgumu ES tiks dota iespēja veicināt aizsākto Eirokontroles pārvaldības struktūras reformu.

Ar šo nolīgumu ir arī plānots nodrošināt sinerģiju ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) darbu un izvairīties no darbību pārklāšanās tādās jomās kā ar drošību saistīti gaisa satiksmes vadības jautājumi un vide.

Eirokontrole ir civilmilitāra starpvaldību organizācija, kurā ir 39 līgumslēdzējas puses no visas Eiropas, tajā skaitā visas ES dalībvalstis, izņemot Igauniju. Šai organizācijai ir svarīga nozīme gaisa satiksmes vadībā Eiropā, un tā Eiropas Savienībai šajā jomā sniedz ekspertu konsultācijas un tehnisko palīdzību. Pagājušajā gadā Eirokontrole tika iecelta par gaisa satiksmes vadības tīkla pārvaldītāju Eiropas vienotās gaisa telpas programmā, kura izstrādāta, lai izveidotu drošu un efektīvu gaisa satiksmes vadības sistēmu Eiropas līmenī, balstoties uz 2004. un 2009. gadā pieņemto tiesisko regulējumu.

KUĢNIECĪBA

Konvencija par darbu jūrniecībā – īstenošana

Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz projektiem divām direktīvām, ar kurām nosaka, no vienas puses, karoga valstu atbildību un, no otras puses, ostas valstu atbildību, īstenojot Konvenciju par darbu jūrniecībā, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā Darba organizācija (ILO).

Projekts direktīvai par karoga valsts atbildību (14790/12) ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvi izpilda savus karoga valsts pienākums uzraudzīt, lai kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogu, ievērotu Direktīvu 2009/13/EK, ar kuru ES tiesību aktos ir iestrādāta liela daļa no Konvencijas par darbu jūrniecībā. Jaunā direktīva ir vajadzīga tāpēc, ka 2009. gada direktīva, ar ko īsteno nolīgumu, kas par minēto konvenciju ir noslēgts starp Savienības sociālajiem partneriem, neattiecas uz īstenošanu.

Padomes darba sagatavošanas struktūru darba rezultātā Komisijas priekšlikums (8241/12) tika grozīts, jo īpaši lai noteiktu vēlāku transponēšanas termiņu un ļautu dalībvalstīm piemērot elastīgāku uzraudzības sistēmu tādiem mazākiem kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 200 un kuri nav iesaistīti starptautiskos reisos.

Slovēnija apšauba juridisko pamatu, kas izvēlēts šai direktīvai, jo tas nav līguma noteikums saistībā ar sociālo politiku, kā tas bija 2009. gada direktīvas gadījumā, bet gan noteikums saistībā ar transportu, ko Komisija uzskata par piemērotāku. Tādēļ šī delegācija atturējās no balsojuma un nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīja savu nostāju (14790/12 ADD 2).

Direktīvas projektā, kurā iestrādāta daļa no Konvencijas par darbu jūrniecībā īstenošanas noteikumiem, prasīts, lai karoga valstis izveido inspekcijas mehānismus, ar kuru palīdzību pārrauga atbilstību. Tāpat tajā noteikts, ka par šo pārraudzību atbildīgajam personālam jābūt pietiekami kompetentam profesionālā ziņā un neatkarīgam. Turklāt direktīvā ir noteikta arī sūdzību izskatīšanas procedūra.

Ar projektu direktīvai par ostas valsts atbildību (13904/12) tiek grozīta Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli. Šie grozījumi īpaši attiecas uz:

  1. tādu jaunu dokumentu iekļaušanu, kuri ir jāpārbauda, proti, "jūrniecības darba sertifikāts" un "jūras darbaspēka atbilstības deklarācija";

  2. inspekciju darbības jomas paplašināšanu, lai aptvertu citas Konvencijā par darbu jūrniecībā iekļautās prasības;

  3. sūdzību izskatīšanu; un

  4. to, ka nopietns vai atkārtots Konvencijas par darbu jūrniecībā pārkāpums var būt iemesls, lai kuģi aizturētu.

Papildus iepriekš minētajam tiks ieviesti jauni noteikumi par deleģētiem aktiem un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu izveidotās jaunās procedūras, kuras stājās spēkā pēc 2009. gada direktīvas pieņemšanas.

Diskusijās, kas notika Padomes darba sagatavošanas struktūrās, tika izdarītas dažas izmaiņas Komisijas priekšlikumā (8239/12). Īpaši tika nolemts atcelt iespēju uz kuģiem, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav ratificējusi visu konvenciju kopumu, papildus regulārajām inspekcijām jebkurā laikā veikt papildu inspekcijas. Turklāt tika precizēta to dalībvalstu situācija, kuras Konvenciju par darbu jūrniecībā vēl nav ratificējušas, direktīvas preambulā norādot, ka tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību konvencijā paredzētajai praksei un procedūrām. Tāpat Padome paplašināja to konvenciju sarakstu, attiecībā uz kurām ir jāveic ostas valsts kontrole, pievienojot divas konvencijas, proti, konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli un konvenciju par civiltiesisko atbildību attiecībā uz bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem; tam vajadzētu vēl vairāk uzlabot vides aizsardzību ES ostās. Kopumā direktīvas projekta formulējums tika ciešāk saskaņots ar konvencijas tekstu.

ILO izstrādātās Konvencijas par darbu jūrniecībā mērķis ir garantēt pienācīgus darba un dzīves apstākļus uz kuģiem un ierobežot sociālo dempingu, tādējādi nodrošinot godīgus konkurences apstākļus tiem kuģu īpašniekiem, kuri ievēro jūrnieku tiesības. Konvencija attiecas uz tādiem jautājumiem kā minimuma prasības, kas noteiktas uz kuģa strādājošajiem jūrniekiem; nodarbināšanas kārtību; izmitināšanu, atpūtas iespējām, pārtiku un ēdināšanu; veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi, labklājību, sociālo aizsardzību, kā arī atbilstību un īstenošanu.

SAUSZEMES TRANSPORTS

Tahogrāfu regula

Padome panāca politisku vienošanos par jaunu regulu attiecībā uz autotransportā izmantotiem tahogrāfiem (13725/12). Politiskā vienošanās apstiprina vispārējo pieeju, par ko Padome vienojās šā gada jūnijā, vienlaikus nedaudz pielāgot dažu daļu formulējumu, lai ņemtu vērā grozījumus, ko pa šo laiku ir pieņēmis Eiropas Parlaments.

Tomēr viena delegācija norādīja, ka tā nevar atbalstīt regulas projekta tekstu, jo tā būtu vēlējusies maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzēt plašāku atbrīvojumu no pienākuma izmantot tahogrāfu.

Pēc tam, kad būs veiktas juridiskas un valodas pārbaudes, politisko vienošanos oficiāli apstiprinās kā nostāju pirmajā lasījumā. Vienlaikus Padome turpinās neoficiālas sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu vienošanos par dokumenta galīgo redakciju, kas abām iestādēm kopīgi jāpieņem otrajā lasījumā.

Projekts jaunajam tiesību aktam, kurš aizstās 1985. gada Tahogrāfu regulu, ir izstrādāts ar mērķi apgrūtināt krāpšanās iespēju un samazināt administratīvo slogu, pilnībā izmantojot jaunās tehnoloģijas un ieviešot vairākus jaunus reglamentējošus pasākumus.

Tekstā, par ko vienojusies Padome, ir šādi galvenie elementi.

Saistībā ar tehnoloģiju izmantošanu.

  1. Pašreizējā transportlīdzekļa atrašanās vietas manuālā reģistrācija tiks aizstāta ar automātisku reģistrāciju, izmantojot satelītu pozicionēšanas sistēmu. Lai samazinātu izmaksas, tiks izmantoti tikai bezmaksas pozicionēšanas pakalpojumi.

  2. Attālināta saziņa no tahogrāfa, ar kuru nosūta pamatrādītājus par atbilstību noteikumiem, ļaus laikus atklāt iespējamas manipulācijas un ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi palīdzot inspektoriem labāk plānot pārbaudes uz ceļa un izvairīties no nevajadzīgām pārbaudēm. Tomēr dalībvalstīm netiks uzlikts pienākums nodrošināt, lai to inspekcijas iestāžu rīcībā būtu šāda veida instrumenti, kas vajadzīgi savlaicīgai atklāšanai no attāluma.

  3. Turklāt tahogrāfs var būt aprīkots ar saskarni, kas, ievērojot dažus nosacījumus, vienkāršo tā integrāciju intelektiskās transporta sistēmās.

Regulas projektā iekļauti arī drošības pasākumi, lai aizsargātu personas datus: transportlīdzekļa atrašanās vieta tiks reģistrēta vienīgi dienas darba laikposma sākumā un beigās; datiem piekļūt varēs tikai kontroles iestādes; lai piekļūtu personas datiem ar ārēju intelektisku transporta sistēmu ierīci, būs vajadzīga transportlīdzekļa vadītāja nepārprotama piekrišana.

"Viedie tahogrāfi", t. i., jaunās satelītnovērošanas tehnoloģijas izmantošana, kļūs par obligātu prasību 40 mēnešus pēc tam, kad būs noteiktas jauno tahogrāfu tehniskās specifikācijas, iespējams, 2017. vai 2018. gadā.

Izmaiņas regulējumā aptver arī stingrākas prasības darbnīcām, kas ir atbildīgas par tahogrāfu uzstādīšanu un kalibrēšanu. Lai samazinātu administratīvo slogu, tiks paredzēti plašāki atbrīvojumi no tahogrāfa obligātas lietošanas, kurus dalībvalstis var piešķirt dažiem lietotājiem, galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem: šiem lietotājiem ar jauno regulas projektu ir paredzēts vienots atbrīvojums pārvadājumiem 100 km rādiusā, kaut gan līdz šim dažos gadījumos atbrīvojums bija ierobežots līdz 50 km.

Regulējošos pasākumus sāks piemērot divus gadus pēc regulas publicēšanas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot noteikumus par darbnīcu apstiprināšanu un kontroli un par vadītāja karšu izmantošanu, kurus sāks piemērot gadu agrāk.

Tekstā, par ko vienojās Padome, nav saglabāts Komisijas priekšlikums profesionālu transportlīdzekļa vadītāju apliecībā iestrādāt mikroshēmu ar transportlīdzekļa vadītāja kartes funkcijām, jo lielākā daļa delegāciju pauda bažas par to, vai šādā apvienošanā gūti labumi attaisnotu ar to saistītās izmaksas.

Komisijai ir vairākas bažas par tekstu, kāds tas ir pēc Padomes grozījumiem (skatīt paziņojumu dokumentā 13725/12 ADD 1). Papildus bažām par karšu apvienošanas svītrošanu, tā uzskata, ka "viedo tahogrāfu" ieviešanas datums ir pārāk vēls, un pauž bažas arī par iespēju izsniegt kartes vadītājiem, kas dzīvo tādu dalībvalstu teritorijās, uz kurām ES līgumi neattiecas (proti, Fēru salas un Grenlande).

Komisija ar savu priekšlikumu (13195/11) nāca klajā 2011. gada jūlijā. Eiropas Parlaments izstrādāja savu nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz priekšlikumu 2012. gada jūlijā.

Jauni noteikumi par regulārām transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm

Padome sarīkoja debates par priekšlikumu regulai, ar kuru atjaunina kopīgos noteikumus par obligātajām mehānisko transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm (12786/12). Minētajās debatēs, kas balstījās uz prezidentvalsts dokumentu (15093/12), pievērsās transportlīdzekļu pārbaužu saskaņotības pakāpei, ko paredzēts panākt ar jaunajiem noteikumiem, kā arī transportlīdzekļu sarakstam, kas regulāri jāpārbauda, un pārbaužu biežumam. Debašu mērķis bija piešķirt ievirzi Padomes darba sagatavošanas struktūrām notiekošajam darbam saistībā ar Komisijas priekšlikumu.

Padome pauda kopumā pozitīvu attieksmi pret Komisijas ierosmi turpināt saskaņot kopīgos noteikumus par transportlīdzekļu apskatēm. Daudzi ministri pauda uzskatu, ka šāda leģislatīva ierosme var sniegt derīgu ieguldījumu augstākas satiksmes drošības un uzlabotas vides aizsardzības mērķu sasniegšanā.

Tomēr daudzas dalībvalstis pauda bažas par ierosināto tiesību aktu juridisko formu un dotu priekšroku direktīvai, nevis regulai; tās uzskata, ka direktīva, kas paver plašākas iespējas ņemt vērā dalībvalstu specifiku, būtu piemērotāka, lai panāktu labāku saskaņotības pakāpi un adekvātu īstenošanu. Viena delegācija pauda, ka pašreizējā stadijā tā nesaskata vajadzību pēc tādas ierosmes, kādu piedāvā Komisija, norādot, ka tā saistīta ar lielām izmaksām, un apšaubot ieguvumu, ko tā dotu satiksmes drošībai.

Vairums dalībvalstu pauda bažas par pārbaudāmo transportlīdzekļu sarakstiem, un daudzas delegācijas apšaubīja, vai vajadzētu pārbaudes attiecināt arī uz transportlīdzekļiem ar diviem vai trim riteņiem, traktoriem vai vieglajām piekabēm. Turklāt daudzām delegācijām nepārliecinošs šķiet priekšlikums palielināt pārbaužu biežumu.

Komisijas ierosinātā atjaunināšana ir paredzēta, lai uzlabotu satiksmes drošību un it īpaši lai palīdzētu sasniegt ES mērķi – līdz 2020. gadam divkārt samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tās mērķis ir arī uzlabot vides aizsardzību, samazinot nepietiekamas apkopes izraisītas emisijas no transportlīdzekļiem.

Salīdzinājumā ar pašreizējiem noteikumiem saskaņā ar 2009. gada direktīvu, kur noteikti periodisko tehnisko pārbaužu obligātie standarti, Komisija ierosina paplašināt pārbaužu piemērošanas jomu, iekļaujot tajā arī motociklus un motorollerus, un vieglās piekabes (līdz 3,5 tonnām), kā arī palielināt pārbaužu biežumu vecākiem transportlīdzekļiem. Turklāt it īpaši būtu jāievieš jaunas prasības pārbaudes iekārtām, pārbaudošā personāla prasmei un apmācībai un pārbaužu centru pārraudzībai.

Priekšlikumā paredzēts, ka tāpat kā pašreizējā režīmā mašīnas pirmo reizi būtu jāpārbauda ne vēlāk kā četrus gadus pēc pirmās reģistrācijas, savukārt otrā apskate būtu jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc pirmās apskates. Tomēr turpmāko pārbaužu minimālais biežums vairs nebūtu vienreiz divos gados, bet gan reizi gadā. Šī pārmaiņa tiek uzskatīta par nepieciešamu, jo dati liecina, ka smagu negadījumu skaits, ko izraisa tehniski trūkumi, pēc piecu gadu ilgas ekspluatācijas ievērojami pieaug. Turklāt tie transportlīdzekļi, kas līdz pirmajai regulārajai tehniskajai apskatei veikuši lielu attālumu, proti, 160 000 km, drošības apsvērumu dēļ būtu jāpārbauda katru gadu. Tādi paši pārbaužu intervāli būtu jāpiemēro arī motocikliem un motorolleriem. Šīs kategorijas transportlīdzekļu iekļaušana pārbaužu shēmā tiek uzskatīta par nepieciešamu, jo motociklisti ir satiksmes dalībnieku grupa ar visaugstākajiem drošības riskiem.

Ierosinātā regula, ar kuru Komisija iepazīstināja 2012. gada jūlijā, ir daļa no "transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopuma", kas ietver arī priekšlikumus par komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļa (12809/12) un par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (12803/12).

CITI JAUTĀJUMI

Ministru konference par ES integrēto jūrlietu politiku

Prezidentvalsts informēja ministrus par neoficiālo ministru konferenci par ES integrēto jūrlietu politiku, kas notika Limasolā (Kiprā) 7. un 8. oktobrī. Konferencē notikušajās diskusijās par jūras un jūrlietu jomā veikto darbību noteikšanu galvenokārt apsvēra būtiskus izaugsmes un nodarbinātības dzinuļus, kā arī atbalsta pasākumus, kas jāveic ES un valstu līmenī, kā arī integrētās jūrlietu politikas attīstību nākotnē. Konferencē pieņēma "Limasolas deklarāciju", ar kuru atbalsta jūras un jūrlietu programmu stratēģijas "Eiropa 2020" (14792/12) atbalstam. Minētās deklarācijas pieņemšana sakrīt ar Komisijas paziņojuma publikāciju par jūras nozaru izaugsmes iniciatīvu, kas ija galvenais konferences pamatdokuments (13908/12).

Emisijas kvotu tirdzniecība aviācijas nozarē

Komisija ziņoja ministriem par Savienības gatavošanos Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sanāksmei, kas paredzēta no 29. oktobra līdz 16. novembrim Monreālā, kur apspriedīs pasākumus starptautiskās aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai(15449/12). ES uzskata, ka vislabākais risinājums ir uz tirgus principiem balstīta pasaules mēroga pasākumu sistēma, kas veidota, ievērojot nediskriminācijas principu. Ja par šādu sistēmu varētu vienoties pārskatāmā nākotnē, ES varētu izmantot pielāgošanās iespējas, ko nodrošina tās tiesību akti emisijas kvotu tirdzniecības jomā, lai ņemtu vērā pasaules mēroga pieejas, nekaitējot paši savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķiem.

Komisija arī sniedza ministriem jaunāko informāciju par notikumiem saistībā ar valstu, kas nav ES dalībvalstis, pretestību tam, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu varētu piemērot to aviosabiedrībām.

Aviācijas samits par Eiropas vienoto gaisa telpu

Prezidentvalsts informēja Padomi par aviācijas samitu, ko 11. un 12. oktobrī Limasolā kopīgi organizēja prezidentvalsts Kipra un Eiropas Komisija un kur apsprieda panākumus, kas gūti, īstenojot Eiropas vienoto gaisa telpu, un turpmākos veicamos pasākumus (15010/12). Debatēs pievērsās četriem jautājumiem: gaisa satiksmes pārvaldības darbības uzlabošanas sistēmai, funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmas (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecība) programmai, kas ir Eiropas vienotās gaisa telpas tehnoloģijas pīlārs, un Eiropas vienotās gaisa telpas normatīvā regulējuma atjaunināšanai, kas Komisijai jāiesniedz. Konferencē tika uzsvērts, ka ir nepieciešami jauni centieni, lai pabeigtu izstrādāt visus Eiropas vienotās gaisa telpas komponentus.

Gaisa kvalitātes incidenti gaisa kuģu salonos

Vācijas delegācija pauda bažas par aizvien biežākajiem incidentiem, kad gaisa kuģu salonos ir bojāts gaiss, it īpaši – naftas produktu smaka (15117/12). Tā uzskata, ka šo jautājumu būtu jārisina ES līmenī, un tādēļ mudināja Komisiju un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA) rīkoties.

Komisija izklāstīja, ka nesen veiktos pētījumos nav atrastas liecības, ka šādi incidenti radītu patiesas problēmas drošībai, bet pauda, ka arī turpmāk šim jautājumam pievērsīs uzmanību.

Transporta un telekomunikāciju ministru neoficiāla sanāksme

Prezidentvalsts informēja Padomi par rezultātiem transporta un telekomunikāciju ministru neoficiālajā sanāksmē, kas notika Nikosijā 17. jūlijā (12750/12). Minētajā sanāksmē ministri apsprieda, kā vislabāk integrēt divas būtiskas ES politikas jomas – Digitālo programmu Eiropai un ES transporta politiku. Mērķis ir pilnībā izmantot intelektisku transporta sistēmu (ITS) izvēršanu, lai veicinātu cilvēku un preču drošāku un efektīvāku pārvietošanos transporta tīklos. Galvenie aplūkotie aspekti bija publisku datu resursu atvēršana un ITS attīstīšana, lai risinātu ar "vairākveidu pārvadājumiem" saistītas problēmas, piemēram, braucienu plānošanu un integrētu biļešu pārdošanu.

Prezidentvalsts secinājumi par neoficiālās sanāksmes rezultātiem tika iesniegti arī Vīnes ITS pasaules kongresam, kas notika oktobrī.

Pasaules kongress par intelektiskām transporta sistēmām (ITS)

Austrijas delegācija informēja Padomi par rezultātiem, kas gūti ministru "apaļā galda" sanāksmē, kas notika saistībā ar 19. ITS pasaules kongresu, kurš notika Vīnē no 22. līdz 26. oktobrim un kur apsprieda jaunākās tendences un politiku saistībā ar intelektiskām transporta sistēmām. Starptautiskā "apaļā galda" sanāksme, kas notika kongresa atklāšanas dienā, pievērsās diskusijai par labākās prakses piemēriem un vajadzībām un problēmām saistībā ar ITS izstrādi un īstenošanu. Tās noslēgumā pieņēma kopīgu paziņojumu par kopīgu pieeju drošākām, efektīvākām un vidi saudzējošākām transporta sistēmām un par lielāku politisku apņēmību integrēt ITS valstu transporta politikā (15397/12).

Eiropas satiksmes drošības diena

Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par ceturto Eiropas satiksmes drošības dienu, kura notika Nikosijā 25. jūlijā un kuras mērķis bija palielināt jaunatnes informētību par satiksmes drošību (14844/12 un 15159/12). Konferencē notika semināri par izglītības un apmācības nozīmi, par pastiprinātu īstenošanu, nodibinot savstarpēju cieņu starp policiju un jauniešiem un par riskantiem uzvedības modeļiem, tādiem kā alkohola vai narkotiku lietošana un atļautā ātruma pārsniegšana.

Attiecības transporta jomā starp ES un Krieviju

Komisija informēja Padomi par aizvien pieaugošajām problēmām attiecībās ar Krieviju aviācijas, ceļu transporta un dzelzceļa nozarēs (14838/12). Bažas izraisa galvenokārt maksa par lidojumiem virs Sibīrijas un diskriminējoša maksa par ceļu izmantošanu un dzelzceļu kravas pārvadājumiem. Komisija lūdza dalībvalstis, risinot šādu situāciju, rīkoties kopīgi.

CITI APSTIPRINĀTIE JAUTĀJUMI

TRANSPORTS

Vienota Eiropas dzelzceļa telpa *

Padome pieņēma 1 direktīvu, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (direktīva 44/12, paziņojumi 14820/12 ADD 1 REV 3), pēc tam, kad Eiropas Parlaments bija apstiprinājis kompromisu, kas bija panākts sarunās starp abām iestādēm.

Minētās direktīvas projekts ir pārstrādāta versija salīdzinājumā ar 2001. gada "pirmās dzelzceļa jomas tiesību aktu kopuma" trīs direktīvām, ar kurām iesāka pakāpenisku dzelzceļa nozares atvēršanu konkurencei Eiropas līmenī. Pārstrādes mērķis ir vienkāršot, precizēt un modernizēt Eiropas dzelzceļa nozares tiesisko regulējumu, lai veicinātu konkurenci, nostiprinātu šīs nozares tirgus uzraudzību un uzlabotu apstākļus ieguldījumiem.

Papildu informācija atrodama paziņojumā presei par vienošanos, kas jūnijā panākta starp Padomi un Eiropas Parlamentu (11543/12).

TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

Antidempings – alumīnija radiatori – Ķīna

Padome pieņēma regulu, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importam (14704/12).

ĀRLIETAS

Personu ar invaliditāti tiesības – ES mēroga sistēma

Padome izveidoja ES mēroga sistēmu, lai veicinātu, aizsargātu un pārraudzītu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu. Ar ES mēroga sistēmu papildina valstu sistēmas un mehānismus, un tā attiecas uz minētās konvencijas īstenošanu divās jomās – ES tiesību aktu izstrādē un politikā un ES iestāžu pārvaldes funkcijās, piemēram, attiecībā uz to darbiniekiem, kā arī to mijiedarbībā ar iedzīvotājiem un sabiedrību.

VIDE

Sēra saturs kuģu degvielā

Padome pieņēma direktīvu, ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu kuģu degvielā (PE-CONS 31/12).

Kuģošanas emisijas, kuru cēlonis ir augsta sēra satura flotes degvielu izmantošana, palielina gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu un cietajām daļiņām, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai un veicina paskābināšanos. Tādēļ ar minēto direktīvu mēģina šīs emisijas ievērojami samazināt un nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai un videi, nosakot, ka jaunākie Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteikumi par flotes degvielu standartiem ir obligāti ES, tādējādi izdarot grozījumus Direktīvā 1999/32/EK.

Sīkāku informāciju skatīt paziņojumā presei 15177/12.

Nolietoti transportlīdzekļi

Padome nolēma neiebilst pret to, ka tiek pieņemta Komisijas direktīva, ar ko izdara grozījumus Direktīvas 2000/53/EK II pielikumā attiecībā uz nolietotiem transportlīdzekļiem (13992/12).

Uz Komisijas tiesību aktu attiecas regulatīvā kontroles procedūra. Tas nozīmē, ka tagad, kad Padome ir devusi piekrišanu, Komisija tiesību aktu var pieņemt, ja vien Eiropas Parlaments pret to neiebilst.

NODARBINĀTĪBA

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana saistībā ar Dāniju un Vāciju

Padome pieņēma divus lēmumus, ar kuriem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mobilizē kopumā EUR 12,8 miljonus, sniedzot atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba Dānijā un Vācijā.

EUR 7,5 miljoni ir paredzēti darbiniekiem, kuri atlaisti no darba lielākajā Dānijas vēja turbīnu ražošanas uzņēmumā Vestas Group, kurš ir zaudējis nozīmīgu tirgus daļu saistībā ar pieaugošo konkurenci no trešo valstu ražotāju puses, kuriem ir zemākas ražošanas izmaksas. Vēl EUR 5,4 miljoni ir darīti pieejami darbiniekiem, kas atlaisti no darba Vācijas iespiedmašīnu ražošanas uzņēmumā "Manroland". Līdzīgi kā Vestas Group arī "Manroland"ir zaudējis nozīmīgu tirgus daļu un piedzīvojis strauju pārdošanas apjomu kritumu saistībā ar pieaugošo konkurenci no trešo valstu ražotāju puses, kuriem ir zemākas ražošanas izmaksas.

IECELŠANA AMATĀ

Reģionu komiteja

Padome iecēla Spyridon SPYRIDON kungu (Grieķija) (15140/12) un Patricia FERGUSON kundzi, Paul WATSON kungu un Trevor CUMMINGS kungu (Apvienotā Karaliste) (15137/12) Reģionu komitejas locekļu amatā uz atlikušo pilnvaru laiku, kas beidzas 2015. gada 25. janvārī.

RAKSTISKĀ PROCEDŪRĀ PIEŅEMTI AKTI

Ierobežojoši pasākumi pret Gvinejas Republiku

Rakstiskā procedūrā, kas noslēdzās 26. oktobrī, Padome ierobežojošos pasākumus pret Gvinejas Republiku pagarināja līdz 2013. gada 27. oktobrim. Tajā pašā laikā tā grozīja ieroču embargo, ļaujot dalībvalstīm konkrētos apstākļos sankcionēt tikai tādu sprāgstvielu eksportu, kas paredzētas lietošanai kalnrūpniecības un infrastruktūras investīcijās.

1 :

Austrija, Vācija un Luksemburga balsoja pret, Igaunija, Polija un Slovākija atturējās.


Side Bar