Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Protokols par Īriju un Ziemeļīriju

Briselē, 2018. gada 14. novembrī

Jautājumi un atbildes

Kāda vienošanās ir panākta attiecībā uz Īriju un Ziemeļīriju?

Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes (AK) sarunu vedēji ir pilnībā vienojušies par Protokola par Īriju un Ziemeļīriju noteikumiem.

Protokolā ir iekļauti visi noteikumi, kas nepieciešami tā saucamajam galējam noregulējuma risinājumam (angliski “backstop”), ar ko tiktu novērsta stingra robeža starp Īriju un Ziemeļīriju. Protokols ir iekļauts izstāšanās līgumā, un to piemēros tikai tik ilgi, kamēr to pilnībā vai daļēji aizstās attiecīgs turpmāks līgums. ES un AK darīs visu iespējamo, lai šo turpmāko līgumu noslēgtu un ratificētu līdz 2020. gada 1. jūlijam.

Protokolā ir paredzēta vienota ES un AK muitas teritorija, kas pastāvētu no pārejas perioda beigām līdz brīdim, kad sāk piemērot jauno attiecību noteikumus. Tādējādi Ziemeļīrija un pārējā AK ietilptu kopējā muitas teritorijā, kas nozīmē, ka starp šīm abām daļām nebūtu nekādu tarifu, kvotu un izcelsmes noteikumu ievērošanas pārbaužu[1].

Papildus tam protokolā ir iekļauta AK apņemšanās nemazināt tiesības, kas noteiktas 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumā, un paredzēts turpināt Īrijas un Apvienotās Karalistes kopējās ceļošanas telpas darbību. Protokols arī nodrošina nepieciešamos apstākļus ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai un paredz Īrijas salā saglabāt vienoto elektroenerģijas tirgu.

Šī vienošanās nodrošina pilnīgu risinājumu unikālajai situācijai, kādā ir Īrijas sala. Tā ir kā apdrošināšanas polise, kas garantē, ka neatkarīgi no apstākļiem netiks ieviesta stingra robeža starp Īriju un Ziemeļīriju, tiks visos aspektos aizsargāts 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgums, ziemeļu–dienvidu sadarbība un visas šīs salas tautsaimniecība.

 

Kā šis galējais risinājums darbosies?

ES un AK ir vienojušās, ka gadījumā, ja līdz 2020. gada 31. decembrim nebūs sākts piemērot līgumu par ES un AK turpmākajām attiecībām, līdz šāda līguma darbības sākumam tiks piemērots galējais noregulējuma risinājums.

Alternatīvi AK līdz 2020. gada 1. jūlijam var pieprasīt pārejas perioda pagarināšanu. Šāds pieprasījums tiktu izskatīts saskaņā ar izstāšanās līguma 132. pantu, tātad būtu jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

Ja nāktos piemērot galējo noregulējuma risinājumu, praksē tas izpaustos šādi:

  • pastāvētu vienota ES un AK muitas teritorija. Tādējādi ES un AK tirdzniecībā būtu novērsta vajadzība pēc tarifiem, kvotām un izcelsmes noteikumu ievērošanas pārbaudēm;
  • ES un AK ir vienojušās par pasākumu kopumu, kas nodrošina vienlīdzīgus apstākļus starp ES un AK;
  • Ziemeļīrijai tiktu turpināts piemērot Savienības Muitas kodeksu (SMK), kurā cita starpā ir noteikumi par produktu laišanu brīvā apgrozībā ES teritorijā. Tas nodrošinās, ka Ziemeļīrijas uzņēmumiem nebūs jāsaskaras ar ierobežojumiem, laižot produktus ES vienotajā tirgū;
  • AK attiecībā uz Ziemeļīriju turpinās ievērot ierobežotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz ES vienoto tirgu un ir nepieciešami, lai izvairītos no stingras robežas. Runa ir par tiesību aktiem par precēm, sanitārajiem noteikumiem par veterināro kontroli (“SFS noteikumi”), noteikumiem par lauksaimniecisko ražošanu/tirdzniecību, PVN un akcīzes nodokli attiecībā uz precēm un valsts atbalsta noteikumiem.

 

Kāpēc vispār vajadzīgs galējais noregulējuma risinājums?

Apvienotā Karaliste ir nolēmusi pamest vienoto tirgu un muitas savienību. Gan ES, gan AK ir apņēmušās novērst stingru robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, un abas puses pirmām kārtām plāno to panākt, noslēdzot turpmāko attiecību līgumu.

AK ir apņēmusies arī respektēt ES vienotā tirgus un muitas savienības integritāti un Īrijas dalību tajos.

Tā kā sarunas par ES un AK turpmākajām attiecībām sāksies tikai pārejas periodā, ES un AK ir vienojušās, ka izstāšanās līgumā tiek iekļauts juridiski realizējams galējais noregulējuma risinājums, kas garantē, ka neatkarīgi no notikumu attīstības stingra robeža netiks atjaunota. Šī vienošanās tika fiksēta 2017. gada decembra kopīgajā ziņojumā un atkārtoti minēta AK premjerministres Terēzas Mejas 2018. gada marta vēstulē priekšsēdētājam Tuskam, kurā AK valdība apņēmās piekrist, ka izstāšanās līgumā tiek iekļauts juridiski realizējams galējais risinājums.

 

Cik ilgi galējais risinājums būs piemērojams?

Protokola mērķis nav izveidot pastāvīgas attiecības starp ES un AK. ES un AK ir apņēmušās darīt visu iespējamo, lai līdz 2020. gada 1. jūlijam noslēgtu un ratificētu līgumu, kas pilnībā vai daļēji aizstātu protokolā paredzēto galējo risinājumu.

 

Vai ir paredzēts pārskatīšanas mehānisms? Vai ES vai AK var pieprasīt pilnībā vai daļēji izbeigt galējā risinājuma piemērošanu?

Ja ES vai AK jebkurā brīdī pēc pārejas perioda beigām konstatē, ka protokols pilnībā vai daļēji vairs nav vajadzīgs, tā var, attiecīgi argumentējot, paziņot par to otrai pusei. Šo paziņojumu izskatīs Apvienotā komiteja (izveidota ar izstāšanās līguma 164. pantu), kas var lūgt ar 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumu izveidotajām institūcijām sniegt atzinumu. Pēc apspriešanas Apvienotajā komitejā ES un AK var kopīgi pieņemt lēmumu, ka protokols pilnībā vai daļēji vairs nav nepieciešams tā mērķu sasniegšanai.

 

Kas ir “vienotā muitas teritorija”?

ES un AK ir vienojušās, ka no pārejas perioda beigām līdz brīdim, kad sāks piemērot līgumu par turpmākajām attiecībām, pastāvēs vienota ES un AK muitas teritorija. Šī vienotā muitas teritorija sastāvēs no Savienības muitas teritorijas (atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā) un Apvienotās Karalistes muitas teritorijas.

Tas nozīmē, ka:

  • tarifus un noteikumus, kas piemērojami AK muitas teritorijai, AK pieskaņos Eiropas Savienības ārējiem tarifiem un izcelsmes noteikumiem;
  • tādējādi ES un AK tirdzniecībā nebūs nekādu tarifu, kvotu un izcelsmes noteikumu ievērošanas pārbaužu, izņemot attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem;
  • ES un AK ir vienojušās par pasākumu kopumu, kas savstarpēji nodrošina vienlīdzīgus apstākļus;
  • AK saskaņos savu tirdzniecības politiku ar ES kopējo tirdzniecības politiku tiktāl, cik tas nepieciešams vienotās muitas teritorijas darbībai. AK nekādā gadījumā nedrīkstēs no trešām valstīm ievestām precēm savā muitas teritorijā piemērot muitas tarifu, kas ir zemāks nekā ES kopējais muitas tarifs, nedz arī piemērot atšķirīgus izcelsmes noteikumus;
  • Eiropas Savienība turpinās abās vienotās muitas teritorijas daļās piemērot savu tirdzniecības aizsardzības politiku un vispārējo preferenču sistēmu un apspriedīsies ar AK par visiem pasākumiem vai darbībām, ko tā plāno veikt.

 

Par kādiem vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanas pasākumiem ir panākta vienošanās?

Ņemot vērā, ka tiek izveidota ES un AK vienotā muitas teritorija, kurā nav tarifu, kvotu un izcelsmes noteikumu ievērošanas pārbaužu, AK ir apņēmusies nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, kas būtu pamats atklātai un godīgai konkurencei starp ES un AK. Tiecoties panākt atklātu un godīgu konkurenci vienotajā muitas teritorijā, ir būtiski ņemt vērā AK un ES savstarpējo atkarību ekonomikas ziņā, kā arī AK ģeogrāfisko tuvumu ES.

Protokolā paredzēts, ka AK ir saistošas materiāltiesiskās normas, kas balstās uz starptautiskajiem un ES standartiem. Papildus konkurences noteikumiem apstākļu vienlīdzība ietver principu, ka netiek pazemināts pašreizējais aizsardzības līmenis, ko paredz starptautiskie un ES standarti.

 

Valsts atbalsts

AK ir apņēmusies piemērot ES valsts atbalsta noteikumus, tos dinamiski pielāgojot šo noteikumu attīstībai ES.

Attiecībā uz AK piešķirto atbalstu, kas ietekmē tirdzniecību starp Ziemeļīriju un ES, Komisija turpinās gādāt par valsts atbalsta noteikumu tiešu izpildi atbilstoši galējam noregulējuma risinājumam. Turklāt Eiropas Savienības Tiesai joprojām būs piekritība šajā jomā.

Attiecībā uz AK piešķirto valsts atbalstu, kas ietekmē tikai tirdzniecības plūsmas starp pārējo AK un ES, AK izveidos neatkarīgu izpildes iestādi, kura darbosies ciešā sadarbībā ar Komisiju. Neatkarīgo izpildes iestādi pārraudzīs AK tiesas. Komisijai būs tiesības celt prasības AK tiesās un iestāties lietās.

Izstāšanās līgums nodrošina ciešu Eiropas Savienības un AK sadarbību. AK valsts atbalsta iestāde regulāri apspriedīsies ar Komisiju. Apvienotā komiteja abām pusēm dos iespēju apspriest interesējošos jautājumus un rast kopīgi pieņemamus risinājumus nesaskaņu gadījumā. Gadījumiem, kad neizdodas rast savstarpēji saskaņotu risinājumu un domstarpības paliek neatrisinātas, ir paredzēti pagaidu noregulējuma pasākumi un šķīrējtiesas sistēma.

 

Konkurence

ES un AK atzīst, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un uzņēmumu apvienošanās var izkropļot tirgu darbību un apdraudēt tirdzniecības radītos ieguvumus.

Ievērojot to, ES un AK piekrīt, ka būtu jāaizliedz atsevišķi uzņēmumu nolīgumi, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un atsevišķi uzņēmumu apvienošanās darījumi, ja tie ietekmē tirdzniecību starp ES un AK.

ES un AK apņemas nodrošināt, ka to attiecīgās konkurences tiesību sistēmas efektīvi nodrošina šo saskaņoto noteikumu izpildi. Konkrētāk, AK apņemas nodrošināt administratīvo un tiesas procedūru pieejamību nolūkā panākt efektīvu un pietiekami ātru rīcību konkurences noteikumu pārkāpšanas gadījumā, kā arī paredzēt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Ja rastos domstarpības par to, vai AK pilda šīs saistības, ir paredzēta strīdu izšķiršana šķīrējtiesā.

 

Nodokļi

AK ir apņēmusies īstenot labas nodokļu pārvaldības principus, par kuriem nesen vienojās Padome. Tie ietver globālos standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu, taisnīgu nodokļu politiku un OECD-BEPS standartus. AK turpinās piemērot savus tiesību aktus, ar kuriem transponētas ES direktīvas par informācijas apmaiņu nodokļu jomā, nodokļu apiešanas novēršanu un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu sniegšanu par katru valsti. Turklāt Apvienotā Karaliste atkārtoti apliecina apņemšanos izskaust kaitējumu radošus nodokļu pasākumus, kas definēti ES rīcības kodeksā.

Šo saistību īstenošanu pārraudzīs Apvienotā komiteja.

 

Vide

ES un AK ir apņēmušās saglabāt pašreizējo vides aizsardzības līmeni. Abas puses ir apņēmušās nepazemināt pašreizējos ES vides standartus tādās svarīgās jomās kā rūpnieciskās emisijas, gaisa kvalitātes mērķrādītāji, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ietekmes uz vidi novērtējumi. AK ievēros vides jomā būtiskos principus – principu “piesārņotājs maksā” un piesardzības principu. Turklāt Apvienotā komiteja uz spēkā esošo ES standartu pamata noteiks konkrētu saistību minimumu tādās jomās kā piesārņojums, sēra saturs kuģu degvielā un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana rūpniecisko emisiju mazināšanai.

ES un AK turklāt ir vienojušās veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu saistības atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem par klimata pārmaiņām, ieskaitot Parīzes nolīgumu. Visbeidzot, AK ieviesīs oglekļa cenas noteikšanas sistēmu, kas būs vismaz tikpat iedarbīga kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

AK ir apņēmusies efektīvi iestrādāt minētos kopējos standartus savos normatīvajos aktos un prakses izklāstos un izveidot jaunu, neatkarīgu struktūru, kuras uzdevumi būtu sekot līdzi šīm saistībām, sagatavot ziņojumus un pārraudzīt un panākt saistību izpildi. Jaunajai neatkarīgajai struktūrai būs pilnvaras pieņemt sūdzības, veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un celt prasības valsts tiesā nolūkā panākt tiesību aizsardzību. Šajā sakarā AK ir apņēmusies nodrošināt efektīvus administratīvos un tiesas procesus, kas dotu iestādēm un sabiedrības locekļiem iespēju panākt efektīvu tiesisko aizsardzību un nodrošinātu iedarbīgas, samērīgas, atturošas un preventīvas sankcijas.

 

Darba tiesības un sociālā aizsardzība

Līmeņa nepazemināšanas klauzula ir piemērojama arī darba un sociālās aizsardzības standartiem. ES un AK ir apņēmušās nepazemināt savos normatīvajos aktos un prakses izklāstos paredzēto aizsardzības līmeni, kas izriet no Savienības tiesību īstenošanas un tādām ratificētajām starptautiskajām konvencijām kā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas vai Eiropas Padomes Sociālā harta.

Šie standarti ietver noteikumus par tādām pamattiesībām darbā kā nediskriminēšana un vienāda samaksa, darba aizsardzība, taisnīgi darba nosacījumi un nodarbinātības standarti, kā arī par sociālajām tiesībām uzņēmumu pārstrukturēšanas gadījumā.

AK nodrošinās efektīvu izpildi, izmantojot esošās valsts iestādes un efektīvu darba inspekciju sistēmu. AK turklāt ir apņēmusies nodrošināt efektīvus administratīvos un tiesas procesus.

 

Kā tiks panākta vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanas pasākumu izpilde?

Skaidrojums par valsts atbalsta un konkurences noteikumu izpildes pasākumiem ir sniegts iepriekš.

Strīdi par sociālās un vides aizsardzības līmeņa uzturēšanu tiks skatīti Apvienotajā komitejā. Strīdus par to, vai AK ir efektīvi uzraudzījusi un izpildījusi kopējos standartus, papildus var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā.

Nodokļu jomā AK pārkāpumi saistībā ar to valsts normu piemērošanu, ar kurām transponētas līgumā paredzētās ES nodokļu direktīvas, tiks izskatīti tiesā, ar iespēju piemērot sankcijas.

Eiropas Savienība varēs veikt vienpusējus pasākumus saskaņā ar līgumu vai uz Savienības tiesību pamata, ievērojot starptautiskās saistības. Šie pasākumi var izpausties kā pienākumu izpildes apturēšana pagaidu kārtā, ja nav izpildīts šķīrējtiesas nolēmums, garantijas vai līdzsvarošanas pasākumi (nopietnu un iespējami ilgstošu ekonomisko grūtību gadījumā), jurisdikciju, kas nesadarbojas nodokļu ziņā, iekļaušana speciālā sarakstā vai pasākumi veselības un vides aizsardzības jomā atbilstoši starptautiskajām saistībām (GATT).

 

Kā nākas, ka AK teritoriju aptverošā muitas savienība ir paredzēta izstāšanās līgumā, nevis turpmāko attiecību satvarā?

Ar 50. pantā paredzēto izstāšanās līgumu var uzreiz vai pakāpeniski izbeigt noteiktas pastāvošās situācijas, kā arī veidot pāreju uz turpmākajām attiecībām.

Tas nozīmē, ka izstāšanās līgumā var iekļaut elementus, kas kalpo par pamatu turpmāko attiecību regulējuma noteikšanai. Protokolu ir paredzēts piemērot tikai pagaidu kārtā, līdz sāks darboties līgums par ES un AK turpmākajām attiecībām.

 

Vai Ziemeļīrija būs citā muitas teritorijā nekā pārējā Apvienotā Karaliste?

Nē. Ziemeļīrija būs tajā pašā muitas teritorijā kā pārējā AK un vienotā muitas teritorijā ar ES.

Tomēr saskaņā ar galējo risinājumu nolūkā novērst stingru robežu Ziemeļīrijas uzņēmumi varēs savus produktus laist ES iekšējā tirgū bez jebkādiem ierobežojumiem. Savukārt, lai iekšējā tirgū laistu preces, kas nenāk no Ziemeļīrijas, būs jāpiemēro Savienības Muitas kodeksā paredzētās procedūras.

 

Vai vienotā muitas teritorija attieksies arī uz zivsaimniecības produktiem?

Kārtība attiecībā uz zivsaimniecības produktiem tiks noteikta sarunās par vispārīgajām turpmākajām partnerattiecībām. ES un AK darīs visu iespējamo, lai vienošanos par zvejniecību un akvakultūru panāktu līdz 2020. gada 1. jūlijam. Lai vienotā muitas teritorija attiektos arī uz zvejas un akvakultūras produktiem, priekšnoteikums ir Eiropas Savienības un AK starpā vienoties par piekļuvi ūdeņiem un zvejas iespējām. ES un AK ir kopīgi mērķi nodrošināt zveju ilgtspējīgā apjomā un veicināt resursu saglabāšanu.

 

Vai Ziemeļīrija turpinās ievērot ES noteikumus? Vai Ziemeļīrijai būs jāpiemēro ES Muitas kodekss?

Lai Īrijas salā novērstu stingru robežu un nodrošinātu, ka Ziemeļīrijas uzņēmumi savus produktus var laist ES vienotajā tirgū bez jebkādiem ierobežojumiem, Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju būs noteiktos aspektos jāturpina ievērot ES regulējumu. Par to ES un AK vienojās 2017. gada decembra kopīgajā ziņojumā.

Tas nozīmē, ka Ziemeļīrija turpinās ievērot ierobežotu ES noteikumu kopumu, kas ir nepieciešami, lai izvairītos no stingras robežas. Tie ir:

  • tiesību akti par PVN un akcīzes nodokli attiecībā uz precēm;
  • tiesību akti par preču standartiem;
  • sanitārie noteikumi par veterināro kontroli (“SFS noteikumi”);
  • noteikumi par lauksaimniecisko ražošanu/tirdzniecību;
  • valsts atbalsta noteikumi.

Kā skaidrots iepriekš, Ziemeļīrijā tiks turpināts piemērot arī ES Muitas kodeksu, ņemot vērā ES un AK vienoto muitas teritoriju.

 

Vai Ziemeļīrija paliks AK PVN zonā?

Jā, Ziemeļīrija paliks AK PVN zonā, un HMRC turpinās atbildēt par PVN sistēmas darbību, PVN iekasēšanu un PVN likmju noteikšanu AK atbilstoši PVN direktīvai. Konkrēti, AK nodrošinās, ka, pārvietojot preces starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju, uzņēmumiem neprasa maksāt PVN uzreiz un ka PVN uzskaiti var turpināt veikt pēc atliktās kārtības un ar PVN deklarācijām.

Tomēr, lai nodrošinātu, ka Ziemeļīrija var turpināt izmantot ES VIES sistēmu (PVN informācijas apmaiņas sistēma) un apmainīties ar datiem ar Īriju, Ziemeļīrijai būs jāturpina ievērot ES PVN noteikumus, taču tikai attiecībā uz precēm.

 

Vai būs nepieciešams veikt pārbaudes uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas?

Uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas nebūs jāveic ne preču, ne personu pārbaudes. Starp abām Īrijas salas daļām nebūs stingras robežas. Arī kopējā ceļošanas telpa varēs turpināt darbību. AK ir apņēmusies, ka tas neietekmēs Īrijas pienākumus saskaņā ar Savienības tiesībām, īpaši attiecībā uz ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu iespēju brīvi pārvietoties Īrijas teritorijā, uz to un no tās.

 

Kādas pārbaudes būs jāveic attiecībā uz precēm, kas Ziemeļīrijā tiek ievestas no pārējās AK?

Lai nodrošinātu, ka Ziemeļīrijas uzņēmumi savus produktus var laist ES vienotajā tirgū bez jebkādiem ierobežojumiem, un ņemot vērā Īrijas salas kā vienotas epidemioloģiskās zonas statusu, būs jāpārbauda preces, kas Ziemeļīrijā tiek ievestas no pārējās AK. Lai aizsargātu patērētājus, tirgotājus un uzņēmumus, kas atrodas vienotajā tirgū, atbilstoši riska līmenim būs jāpārbauda atbilstība ES standartiem.

ES un AK ir vienojušās šīs pārbaudes veikt tā, lai traucējumi būtu pēc iespējas minimāli. Turklāt turpmākajos ES un AK līgumos var paredzēt pārbaužu apjoma un biežuma samazināšanu.

  • Attiecībā uz rūpniecības precēm pārbaudes tiks veiktas, balstoties uz riska novērtējumu, un attiecīgās iestādes tās parasti varēs veikt tirgū vai tirgotāju telpās. Šo pārbaužu veicējas vienmēr būs AK iestādes.
  • Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem būs jāturpina esošās pārbaudes ostās un lidostās, taču nolūkā aizsargāt ES vienoto tirgu, patērētājus un dzīvnieku veselību tiks palielināts pārbaužu apjoms.

 

Vai Ziemeļīrijas uzņēmumi joprojām varēs netraucēti tirgoties ar pārējo AK?

Protokolā nav paredzēts nekas tāds, kas Ziemeļīrijas produktus liegtu netraucēti tirgot pārējā AK teritorijā. Tā noteikumi nekādā ziņā neliedz Ziemeļīrijas izcelsmes produktu uzskatīt par AK preci, to laižot tirgū pārējā AK teritorijā.

 

Kas atbildēs par galējā noregulējuma risinājuma īstenošanu un piemērošanu Ziemeļīrijā?

Par galējā noregulējuma risinājuma īstenošanu un piemērošanu Ziemeļīrijā atbildēs Apvienotās Karalistes iestādes. ES būs tiesības iegūt informāciju un pieprasīt kontroles pasākumus. AK gādās par ES pārstāvju pieprasījumu izpildi. Praktisko kārtību noteiks Apvienotā komiteja, balstoties uz specializētās komitejas priekšlikumu.

 

Kā Ziemeļīrijā notiks sertificēšana un produktu apstiprināšana?

Ja spēkā esošās ES tiesības paredz, ka produktu apstiprinājumus/sertifikātus var izdot citas dalībvalsts iestāde/struktūra, un Ziemeļīrijas uzņēmums vēlas produktu eksportēt uz ES-27 dalībvalstīm, tam būtu jāizmanto šī iespēja.

No otras puses, Ziemeļīrijas uzņēmumi atļaujas var saņemt no AK iestādēm, piemēram, īpašās jomās, kurās saskaņā ar ES tiesībām jāveic pārbaudes uz vietas (veterinārie sertifikāti, zāļu ražotnes, kautuves). Tādā gadījumā AK iestādes attiecībā uz Ziemeļīriju piemēros Savienības tiesības, un tās var noteikt, ka šādi sertifikāti ir derīgi visā AK.

Ziemeļīrijas produktus arī turpmāk pārējā Apvienotās Karalistes teritorijā varēs marķēt vai tirgot kā AK produktus. Ja uz attiecīgajiem produktiem attiecas ES tiesības preču jomā, Ziemeļīrijas produkti būs jāapzīmē ar norādi “UK(NI)” (AK(ZĪ)). Kā piemēru var minēt dzīvu dzīvnieku krotālijas.

 

Kādas garantijas galējais risinājums paredz ES vienotā tirgus un muitas savienības integritātes aizsardzībai?

AK attiecībā uz Ziemeļīriju piemēros Savienības Muitas kodeksu un turpinās ievērot ES noteikumus un standartus attiecībā uz precēm. AK iestāžu sniegtās atļaujas laist produktus tirgū, kā arī AK iestāžu vai struktūru tehniskie noteikumi, novērtējumi, reģistrācijas, sertifikāti un apstiprinājumi būs derīgi tikai attiecībā uz Ziemeļīriju. Ja kāds Ziemeļīrijas uzņēmums vēlēsies savu produktu laist gan Ziemeļīrijas tirgū, gan ES vienotajā tirgū, būs jāsaņem kādas ES-27 dalībvalsts iestādes vai struktūras atļauja.

 

Vai Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ietilps arī Ziemeļīrija?

Izstāšanās līgumam būs tieša iedarbība. Tas nozīmē, ka praksē AK tiesas šo līgumu piemēros tāpat, kā tās patlaban piemēro ES tiesības. Attiecībā uz ES tiesībām galīgā tiesu instance ir Eiropas Savienības Tiesa. Arī attiecībā uz jautājumiem par izstāšanās līgumā, tostarp Ziemeļīrijas protokolā ietvertajiem ES tiesību jēdzieniem galīgā tiesu instance joprojām būs EST. Attiecībā uz visām pārējām protokola jomām tiks piemērota izstāšanās līgumā paredzētā izpildes panākšanas un strīdu izšķiršanas kārtība.

 

Kas protokolā ir vēl bez galējā noregulējuma risinājuma?

Protokolā par Īriju un Ziemeļīriju papildus noteikumiem par muitas un regulatīvajiem jautājumiem ir arī noteikumi attiecībā uz vairākiem citiem unikālajiem apstākļiem, kas raksturīgi Īrijas salai, jo īpaši šādiem:

  • atbilstoši ES tiesībām turpinās pastāvēt kopējā ceļošanas telpa starp Īriju un Apvienoto Karalisti un saistītās tiesības un privilēģijas, jo īpaši attiecībā uz ES pilsoņu brīvu pārvietošanos;
  •  AK nodrošinās, ka netiek samazinātas 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumā paredzētās tiesības, drošības pasākumi un iespēju vienlīdzība, tostarp ievērojot ES tiesības nediskriminēšanas jomā. Šīs apņemšanās izpildei un uzraudzībai tiks izmantoti speciāli mehānismi;
  • Īrijas salā tiks saglabāts vienotais elektroenerģijas tirgus;
  • turpināsies ziemeļu–dienvidu sadarbība tādās jomās kā vide, veselība, lauksaimniecība, transports, izglītība un tūrisms, kā arī enerģētika, telekomunikācijas, apraide, iekšzemes zivsaimniecība, tiesiskums un drošība, augstākā izglītība un sports. Drīzumā tiks publicēts attiecīgais ziņojums.

 

Kā darbosies apņemšanās nesamazināt 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumā paredzētās “tiesības, drošības pasākumus un iespēju vienlīdzību”?

AK joprojām būs saistoši pienākumi, kurus tā uzņēmās kā 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīguma puse.

AK ir apliecinājusi apņemšanos nodrošināt, ka netiek samazinātas 1998. gada Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumā paredzētās tiesības, drošības pasākumi un iespēju vienlīdzība. Tas ietver apņemšanos izstāšanās laikā vai pēc tam nesamazināt tiesības nediskriminēšanas jomā. Spēkā esošās ES direktīvas, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi šajā jomā, ir uzskaitītas protokola 1. pielikumā. Šī apņemšanās attiecas uz visām Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumā paredzētajām tiesībām, drošības pasākumiem un iespēju vienlīdzības jēdzieniem.

Protokola 1. panta 1. punktā paredzēts, ka AK šo punktu īstenos ar speciālu mehānismu palīdzību. 1. panta 2. punktā noteikts, ka Apvienotā Karaliste turpinās veicināt saskaņā ar Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumu izveidoto institūciju un struktūru darbu.

Apvienotā Karaliste sniegs informāciju, kas attiecas uz tās apņemšanos šajā jomā.

 

Vai Īrijas pilsoņiem Ziemeļīrijā joprojām būs ES pilsoņu tiesības?

Ziemeļīrija vairs nebūs Eiropas Savienībā, taču daudzi tur dzimušie un augušie turpinās būt ES pilsoņi. Viņiem joprojām būs Līgumos paredzētās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību viņi varēs turpinās izmantot jo īpaši šādas tiesības:

  • nediskriminēšana valstspiederības dēļ;
  • brīva pārvietošanās un uzturēšanās ES;
  • konsulārā aizsardzība (iespēja grūtībās nonākušiem ES pilsoņiem ārpussavienības valstī, kurā viņu pašu valstij nav vēstniecības vai konsulāta, saņemt jebkuras citas ES valsts vēstniecības vai konsulāta palīdzību);
  • tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam;
  • sazināšanās ar jebkuru ES iestādi jebkurā ES oficiālajā valodā un atbildes saņemšana tajā;
  • piekļuve Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Padomes dokumentiem, ievērojot atsevišķus nosacījumus;
  • iespēja strādāt ES civildienestā.

 

Kas notiks ar PEACE un INTERREG programmām?

ES un AK ir uzņēmušās saistības par PEACE un INTERREG finansējuma programmām pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā un ir apņēmušās saglabāt pašreizējās finansējuma proporcijas nākamajā programmā. Komisija jau ir ierosinājusi turpināt PEACE un INTERREG Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionos arī pēc 2020. gada, izmantojot vienotu programmu PEACE PLUS. Par šo priekšlikumu tagad jālemj dalībvalstīm, ar Eiropas Parlamenta piekrišanu.

 

Kas ir ziemeļu–dienvidu sadarbība, un kā tā tiks aizsargāta AK izstāšanās kontekstā?  

Īrijas un Ziemeļīrijas sadarbībai ir būtiska loma Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumā, un tā ir vitāli svarīga izlīguma panākšanai Īrijas salā.

Īstenojot protokolu, tiks saglabāti netraucētai ziemeļu–dienvidu sadarbībai nepieciešamie apstākļi tādās jomās kā vide, veselība, lauksaimniecība, transports, izglītība, tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas, apraide, iekšzemes zivsaimniecība, tiesiskums un drošība, augstākā izglītība un sports. Protokolā ir atzīts, ka šajās un citās ziemeļu–dienvidu sadarbības jomās var arī turpmāk pieņemt jaunus noteikumus attiecībā uz Īrijas salu, pamatojoties uz Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumu un pilnībā ievērojot Savienības tiesības.

Abas puses ir atzinušas, ka AK izstāšanās no ES radīs nopietnus izaicinājumus ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai un attīstīšanai. Tādējādi ziemeļu–dienvidu sadarbības aizsardzībai būtisks priekšnosacījums ir stingras robežas novēršana Īrijas salā, kā paredzēts citos protokola pantos.

 

[1] Vienotā muitas teritorija neattiecas uz zvejas un akvakultūras produktiem; par to skatīt turpmāk.

MEMO/18/6423

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar