Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Integrēta ES Arktikas politika— bieži uzdotie jautājumi

Briselē, 2016. gada 27. aprīlī

Augstā pārstāve un Eiropas Komisija piedāvā integrētu Arktikas problēmu risinājumu.

1. Kas ir Arktikas reģions?

Arktiku var definēt dažādi, bet kopīgajā paziņojumā jēdziens "Arktikas reģions" attiecas uz teritoriju ap Ziemeļpolu uz ziemeļiem no polārā loka (66 grādi ziemeļu platuma 32. minūte). Tajā ir ietverts Ziemeļu Ledus okeāns un astoņu Arktikas valstu teritorijas: Amerikas Savienotās Valstis, Dānijas Karaliste (tostarp Grenlande un Fēru Salas), Islande, Kanāda, Krievijas Federācija, Norvēģija, Somija un Zviedrija.

2. Kāpēc ES ir svarīga Arktika?

Lai arī Eiropas Savienībai nav tiešas krasta līnijas ar Ziemeļu Ledus okeānu, tomēr tā ar Arktiku ir ļoti cieši saistīta. Mums ir kopīgas vēsturiskās, ekonomiskās, tirdzniecības un ģeogrāfiskās saites, un vairākas ES darbības, finansējums, projekti un lēmumi jau ietekmē reģiona ilgtspējīgo attīstību.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas un pieaugošo cilvēka aktivitāti šajā reģionā, Arktikas atklāto jūru aizsardzībā ir jāiegulda daudz darba. Valstu jurisdikcijā neesošo Arktikas atklāto jūru ilgtspējīga pārvaldība ir visas pasaules atbildība un līdz ar to arī Eiropas Savienības atbildība. Turklāt trīs Arktikas valstis ir arī ES dalībvalstis — Dānija, Somija un Zviedrija. Eiropas Savienība uztur ciešas attiecības ar Islandi un Norvēģiju kā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, bet Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda ir ES stratēģiskās partnervalstis.

3. Kādā stāvoklī ir vide Arktikas reģionā?

Arktikā vērojama strauja sasilšana. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā izvērtējuma ziņojumā norādīts, ka mūžīgā sasaluma temperatūras vairumā reģionu kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir pieaugušas, un tiek prognozēts, ka tas turpināsies arī nākotnē. Šāda notikumu attīstība ir spēcīgs motīvs tam, lai ES pastiprināti īstenotu savu apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām un aizsargāt reģiona vidi.

Sasilšanai turpinoties, laika periods, kad vasarā jūrā izkusīs ledus, Arktikā var sākties jau tuvāko 20–40 gadu laikā. Jūras ledus kušanas un straujās atkrastes tehnoloģiju attīstības dēļ ir pastiprinājusies cilvēka darbība Arktikas reģionā, piemēram, kuģošana un izejvielu un ogļūdeņražu ieguve.

4. Kāds starptautiskais tiesiskais regulējums attiecas uz Arktiku?

Uz Arktiku attiecas plašs starptautiskais tiesiskais regulējums, tostarp:

  • ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS), kurā apstiprinātas nāciju jurisdikcijas tiesības dažādās jūras zonās. ES ir UNCLOS parakstītāja;
  • Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir ANO specializētā aģentūra, kura ir atbildīga par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu radītā jūras piesārņojuma novēršanu. Visas ES dalībvalstis ir SJO locekles. Eiropas Komisija tajā darbojas novērotājas statusā;
  • Arktikas Padome ir starptautisks starpvaldību forums, kas ir tieši saistīts ar Arktikas ilgtspējīgās attīstības un vides aizsardzību. Forums dibināts 1996. gadā, un tas nerisina strīdus par robežām vai resursiem un citus ar drošību saistītus jautājumus. Eiropas Savienība Arktikas Padomē darbojas kā ad hoc novērotāja, trīs dalībvalstis ir Arktikas Padomes locekles (Dānijas Karaliste, Somija un Zviedrija), bet septiņas dalībvalstis ir pastāvīgo novērotāju statusā (Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Spānija un Vācija);
  •  Barenca-Eiroarktikas padome (BEAC) ir forums starpvaldību un starpreģionu sadarbībai Barenca jūras reģionā. Eiropas Komisija ir tās pilntiesīga locekle;
  •  Ziemeļu dimensija ir ES, Krievijas, Norvēģijas un Islandes kopīga politika. Tā tika uzsākta 1999. gadā, un tās mērķis ir nodrošināt satvaru, kas sekmē dialogu un konkrētu sadarbību tādās jomās kā ekonomika, kultūra, vide un transports;
  •  OSPAR konvencijas mērķis ir aizsargāt jūras vidi un ekosistēmas no apdraudējuma, kas saistīts ar piesārņojumu un darbībām jūrā un ko pastiprina klimata pārmaiņas un pieaugošā cilvēka klātbūtne.

5. Kā ES veicina darbu Arktikas reģionā?

ES intereses Arktikā ir saistītas ar daudzām jomām, tostarp ar vidi, enerģētiku, transportu un zvejniecību. Eiropas Savienība ilgu laiku ir aktīvi iesaistījusies sadarbībā Arktikā, tostarp Ziemeļu dimensijas politikā kopā ar Krieviju, Norvēģiju, Islandi, Somiju un Zviedriju, kā arī Barenca-Eiroarktikas padomē. Eiropas Savienība daudzus gadus ir darbojusies arī kā ad hoc novērotāja Arktikas Padomē un piedalījusies tās darbā.  

ES ir viena no lielākajām Arktikas pētniecības atbalstītājām. Kopš 2002. gada no ES budžeta, neskaitot atsevišķus ES dalībvalstu piešķīrumus, ir piešķirti EUR 200 miljoni. Ar nesen pabeigtajiem un pašlaik īstenotajiem projektiem ir risinātas dažādas problēmas, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par izmaiņām Arktikā. Vienā no pētniecības novirzieniem tiek pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz reģiona ekosistēmu un svarīgākajām saimniecības nozarēm. Citos projektos tiek pētītas izmaiņas arktiskās jūras ledus slāņos un ledājos, tostarp to sarukšanas ietekme uz jūras līmeni. Kādā projektā, kurā bija iesaistītas visas Arktikas valstis, pirmo reizi vēsturē tika iegūts saskaņots augsnes stāvokļa novērtējums reģionā (Ziemeļu polārā loka augšņu atlants). Visbeidzot, vairāku projektu ietvaros ir uzlabota pētniecības infrastruktūra reģionā, tostarp par pamatu izmantojot Interact tīkla 70 sauszemes bāzes, kas atrodas visā reģionā.

ES dalībvalstu kontrolētā komerciālā flote ir viena no lielākajām pasaulē, un ES uzņēmumiem ir ievērojama pieredze kuģniecības, kuģubūves, satelītnavigācijas, meklēšanas un glābšanas, kā arī ostu infrastruktūras attīstības jomās. Šo ievērojamo potenciālu var izmantot, lai atbalstītu izaugsmi un attīstību, vienlaikus nodrošinot augstāko vides standartu ievērošanu.

Turklāt ES, izmantojot dažādas iniciatīvas, nodrošina nozīmīgu finansējumu, kas paredzēts pamatiedzīvotājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Finansēšanas programmās 2007.–2013. gada periodā līdzfinansējumā piešķirti EUR 1,14 miljardi vai EUR 1,98 miljardi, ja ieskaita ES dalībvalstu līdzfinansējumu. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam vairāk nekā EUR 1 miljards no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tiks investēts tādās stratēģiskās jomās kā pētniecība un inovācija, atbalsts maziem uzņēmumiem un tīrā enerģija.

6. Kāpēc Eiropas Komisija un Augstā pārstāve šo paziņojumu sniedz tieši tagad?

Eiropas Parlaments un Padome 2014. gadā aicināja Komisiju un Augsto pārstāvi sagatavot integrētu politiku Arktikas lietās, proti, izveidot saskaņotāku satvaru ES darbībām un finansēšanas programmām. Ņemot vērā notikumu attīstību reģionā, ir skaidrs, ka ES jārīkojas aktīvāk. Klimata pārmaiņas reģionā notiek straujāk un plašāk nekā prognozēts, un ES — trešā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja —, ir atbildīgs partneris pārmaiņu ierobežošanā.

Tāpat Arktikas reģionā ir vajadzīga un ir iespējama ilgtspējīga attīstība. ES neapšaubāmi spēj dot savu ieguldījumu gan Arktikas sociālekonomiskās noturības uzlabošanā, gan zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā. Eiropas Savienībai ir ievērojami resursi, dati un pētniecības iespējas, kuras tā var veltīt reģionāli un starptautiski nozīmīgu problēmu risināšanai. Šodien pieņemtajā kopīgajā paziņojumā ir aptverti visi šie jautājumi.

7. Kādas darbības tiek piedāvātas?

Integrētajā politikā ir iekļautas 39 darbības, ar kurām pilnveidot ES Arktikas politiku trīs cieši saistītās jomās:

A.)  Turpmāka cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzības nodrošināšana.

  • ES jau ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % un līdz 2050. gadam — par 80 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ES centīsies panākt, lai starptautiski tiktu īstenots klimata nolīgums, par ko vienojās Parīzē pagājušā gada decembrī. Jau 20 % ES budžeta ir rezervēti pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu.
  • ES ir gatava sadarboties ar Arktikas valstīm, tostarp ar to vietējiem iedzīvotājiem un pirmiedzīvotāju kopienām, un attiecīgajiem starptautiskajiem forumiem, lai izstrādātu vērienīgu programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām Arktikas reģionā.
  • ES veicinās arī starptautiskos pasākumus kvēpu un metāna emisiju ierobežošanai.
  • ES saglabās pašreizējo finansējuma līmeni, kas Arktikas pētniecībai paredzēts pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" (vidēji 20 miljoni gadā). Aptuveni 40 miljoni 2016. un 2017. gadam jau ir paredzēti projektiem, kas saistīti ar novērošanu, laika apstākļiem un klimata pārmaiņām ziemeļu puslodē un mūžīgā sasaluma samazinājumam.
  • Eiropas 22 vadošās Arktikas pētniecības iestādes izstrādās integrētu Eiropas polārās pētniecības programmu saskaņā ar ES PolarNet iniciatīvu.
  • ES atbalstīs pārnacionālu pieeju pētniecības infrastruktūrai Arktikā (pētniecības stacijas, zinātniskās izpētes kuģi, satelītnovērošana) un atklātu pieeju datu resursiem. ES kosmosa programma Copernicus atbalstīs starptautisku pētniecību par klimata pārmaiņām Arktikā.
  • Vairāki starptautiskie vides jomas nolīgumi, piemēram, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Arktikas reģionam ir ļoti svarīgi, bet to parakstītāji vēl ir tālu no šo nolīgumu īstenošanas, un ES veicinās to īstenošanu.
  • Līdz 2020. gadam pakāpeniski jāizbeidz to piesārņotāju un smago metālu izmantošana, kas šobrīd nonāk Arktikas pārtikas ķēdē.
  • Lai veicinātu Ziemeļu Ledus okeāna ilgtspējīgu pārvaldību, ES atbalsta aizsargātu jūras apgabalu tīkla izveidi Arktikā. ES ir ļoti ieinteresēta izstrādāt starptautisku nolīgumu, ar kuru tiktu aizliegta neregulēta zveja Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā. Ilgtermiņā jūras bioloģiskie resursi būtu jāpārvalda vai nu reģionālai zvejniecības pārvaldības organizācijai, vai saskaņā ar nolīgumu.

B.)  Ilgtspējīgas attīstības veicināšana reģionā:

  • Lai gan Arktikas reģiona Eiropas daļa cieš no nepietiekamām investīcijām, ir pieejami vairāki ES finansēšanas instrumenti un dienesti, ar ko var atbalstīt inovāciju, infrastruktūras attīstību, piemēram, transporta savienojumu uzlabošanu, un uzņēmumus (piem., izmantojot respektīvi Investīciju plānu Eiropai, TEN-T, InnovFin un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu). Komisija pastiprināti centīsies uzlabot koordināciju starp Arktikai būtiskām ES finansēšanas programmām, noteikt lielākās investīciju un pētniecības prioritātes, kā arī uzlabot ieinteresēto personu iespējas maksimāli palielināt finansiālo atbalstu reģionam.  
  • ES kosmosa programmas un konkrētam mērķim atlasīti ES pētniecības projekti sekmēs kuģošanas drošību reģionā, piemēram, tiks uzraudzīta un novērota kuģu satiksme un ledus pārvietošanās (Copernicus) un sniegti navigācijas pakalpojumi (Galileo).

C.)  Starptautiskā sadarbība:

  • ES turpinās aktīvi darboties Arktikai nozīmīgos starptautiskajos forumos, piemēram, Arktikas Padomē, Barenca-Eiroarktikas padomē un Ziemeļu dimensijā.
  • ES sadarbosies ar visiem saviem Arktikas reģiona partneriem — , ne tikai trešām valstīm ar arktiskajām teritorijām, bet arī valstīm, kurām ir savas intereses Arktikā, piemēram, Ķīnu, Indiju un Japānu — piemēram, zinātnes un pētniecības laukā.
  • Tā kā ES politikai ir tieša ietekme uz šo reģionu, ES turpinās sadarbību ar Arktikas pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas to tiesības un ka to nostāja tiek atspoguļota ES politikas izstrādē.

8. Kādi būs nākamie soļi?

Lai nodrošinātu ES Arktikas reģiona politikas saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību, Eiropas Savienības Padome (dalībvalstis) un Eiropas Parlaments tiek aicināti sniegt savu nostāju par šo kopīgo paziņojumu.

Papildu informācija

http://eeas.europa.eu/arctic_region/index_en.htm

http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/sea_basins/arctic_ocean/index_en.htm

MEMO/16/1540

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar