Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Pienākumu neizpilde aprīlī. Galvenie lēmumi

Briselē, 2016. gada 28. aprīlī

Pārskats pa politikas jomām

Ar ikmēneša lēmumu paketi pienākumu neizpildes lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas pienākumus, ko tām uzliek ES tiesību akti. Šiem lēmumiem, kas aptver dažādas nozares un ES politikas jomas (sk. I un II pielikumu), ir mērķis nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu pilsoņu un uzņēmumu labā.

Tālāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi (to vidū 2 oficiāli paziņojumi, 35 argumentēti atzinumi un 6 lietas, kas nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā), kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 113 lietas, kurās attiecīgo dalībvalstu problēmas ir atrisinātas un Komisijai nav vajadzības procedūru turpināt.

Infografika un pilnīgs ziņojums par pienākumu neizpildes vispārējo ES procedūru ir pieejams šeit. Sīkāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem sk. lēmumu par pienākumu neizpildi ("pārkāpumu") reģistrā.

1. Digitālais vienotais tirgus

(Sīkāka informācija no Nathalie Vandystadt — tālr.: +32 229 67083, un Marie Frenay — tālr.: +32 229 64532)

Argumentētie atzinumi

Komisija pieprasa, lai BEĻĢIJA, LIETUVA, LUKSEMBURGA, PORTUGĀLE un SOMIJA īsteno atjauninātos ES noteikumus par valsts rīcībā esošās informācijas atkalizmantošanu

Komisija aicina Beļģiju, Lietuvu, Luksemburgu, Portugāli un Somiju īstenot pārskatīto direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (VSI direktīva, Direktīva 2013/37/ES), kas stājās spēkā 2013. gada 17. jūlijā un bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2015.gada 18.jūlijam. VSI direktīva nodrošina kopīgu tiesisko regulējumu valsts rīcībā esošo datu (publiskā sektora informācijas) Eiropas tirgum. Ar direktīvu tiek ieviesta virkne pasākumu, kas ļauj uzņēmumiem un pilsoņiem vieglāk piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai un to atkārtoti izmantot. VSI direktīva arī mudina dalībvalstis publicēt tik daudz informācijas, cik iespējams. Bet šīs piecas dalībvalstis nav paziņojušas Komisijai par VSI direktīvas pilnīgu transponēšanu. Tāpēc šodien Komisija nolēma Beļģijai, Lietuvai, Luksemburgai, Portugālei un Somijai nosūtīt argumentētu atzinumu. Nu tām ir divi mēneši laika paziņot Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai savus tiesību aktus pieskaņotu ES tiesībām; ja ne, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Beļģiju, Lietuvu, Luksemburgu, Portugāli un Somiju ES Tiesā.

2. Enerģētika

(Sīkāka informācija no Anna-Kaisa Itkonen — tālr. +32 229 56186, Nicole Bockstaller — tālr. +32 229 52589)

Argumentēti atzinumi

Iekšējais enerģijas tirgus — Komisija mudina VĀCIJU izpildīt Trešās enerģētikas paketes noteikumus

Šodien Eiropas Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu Vācijai, kurā prasīts nodrošināt Elektroenerģijas direktīvas (Direktīva 2009/72/EK) un Gāzes direktīvas (Direktīva 2009/73/EK) pareizu īstenošanu. Abas direktīvas ietilpst Trešajā enerģētikas paketē un ietver pamatnoteikumus par enerģijas tirgu pareizu darbību, tostarp jaunus noteikumus par enerģijas pārvades sistēmu operatoru atsaistīšanu no enerģijas piegādātājiem un ražotājiem, par valsts regulatoru neatkarības un pilnvaru nostiprināšanu un par mazumtirgu darbības uzlabošanu, kas nāks par labu patērētājiem. Vācija savos tiesību aktos ir nepareizi transponējusi vairākas prasības par neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru (NPSO) atsaistīšanas modeli (piemēram, noteikumi par NPSO darbinieku un vadības neatkarību nav pilnā mērā saskanīgi ar šīm direktīvām, savukārt vertikāli integrēta uzņēmuma definīcija neietver darbības ārpus ES) un nav nodrošinājusi, ka ir pilnībā izpildīti daži noteikumi par valsts regulatora pilnvarām (piemēram, regulatoram nav pilnīgas rīcības brīvības noteikt tīkla tarifus un paredzēt citus noteikumus par piekļuvi tīkliem un balansēšanas pakalpojumiem; nav pilnībā nodrošināts, ka regulatoram ir pilnvaras uzlikt soda naudas līdz 10% apmērā no pārvades sistēmas operatora vai vertikāli integrētā uzņēmuma apgrozījuma). Bez tam nepilnīgi transponēti arī patērētāju aizsardzības noteikumi. 2015.gada februārī Vācijai tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule; tā kā atbilstība ES tiesību aktiem vēl nav panākta, tagad Komisija sūta argumentētu atzinumu. Vācija var divu mēnešu laikā paziņot Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai atrisinātu šo situāciju, pretējā gadījumā Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu vērsties ES Tiesā.

Energoefektivitāte: Komisija aicina DĀNIJU pilnībā transponēt ES energoefektivitātes direktīvu

Eiropas Komisija ir pieprasījusi Dānijai nodrošināt Energoefektivitātes direktīvas (Direktīva 2012/27/ES) pilnīgu transponēšanu tiesību aktos. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim ir jāpanāk noteikta energoekonomija. Tā panākama ar energoefektivitātes pienākuma shēmām un/vai citiem mērķtiecīgiem politikas pasākumiem, kas vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu mājsaimniecībās, ēkās, rūpniecībā un transportā. Minētā direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2014.gada 5.jūnijam. Šodien Komisija Dānijai nosūtīja argumentētu atzinumu, jo ir konstatējusi nepilnības Dānijas tiesību aktos, ar kuriem direktīva tiek transponēta. Dānijai divu mēnešu laikā ir jāizpilda savi pienākumi, vai arī Komisija var nolemt pret Dāniju vērsties ES Tiesā. 2014.gadā Komisija uzsāka pienākumu neizpildes procedūras pret 27 dalībvalstīm (visām, izņemot Maltu; sk. III pielikumu) par to, ka nav transponēta Energoefektivitātes direktīva. Plašāka informācija par energoefektivitāti atrodama Enerģētikas ĢDtīmekļa vietnē.

Kodolenerģija: Komisija aicina LATVIJU pilnībā transponēt Radioaktīvo atkritumu direktīvu

Eiropas Komisija ir pieprasījusi Latvijai nodrošināt Radioaktīvo atkritumu direktīvas (Padomes Direktīva 2011/70/Euratom) pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Komisija uzskata, ka Latvija savos tiesību aktos šo direktīvu nav transponējusi pilnā mērā. Ar minēto direktīvu izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgas un drošas apsaimniekošanas nodrošināšanai, lai neradītu nesamērīgu slogu nākamajām paaudzēm. Direktīva paredz, ka dalībvalstīm jānosaka pienācīga nacionālā kārtība, kā garantēt augstu drošuma līmeni izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā; šādas kārtības mērķis ir pasargāt darbiniekus un sabiedrību no jonizējošā starojuma briesmām. Bez tam direktīva paredz, ka ir jānodrošina sabiedrības informēšana un līdzdalība saistībā ar izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā apsvērumus par drošību un īpašniekinformāciju. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2013.gada 23.augustam. Šodien Eiropas Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu Latvijai, kurā prasīts nodrošināt šīs direktīvas pilnīgu transponēšanu Latvijas tiesību aktos. Latvijai šis pienākums jāizpilda divu mēnešu laikā, vai arī Komisija var nolemt pret Latviju vērsties ES Tiesā. Plašāka informācija par kodolatkritumiem atrodama Enerģētikas ĢDtīmekļa vietnē.

Atjaunojamie energoresursi: Komisija mudina PORTUGĀLI izpildīt Atjaunojamās enerģijas direktīvu

Komisija ir nosūtījusi Portugālei argumentētu atzinumu, kurā šī dalībvalsts aicināta nodrošināt, ka tās tiesību akti par biodegvielu pilnībā saskan ar Atjaunojamās enerģijas direktīvu (Direktīva 2009/28/EK). Direktīvā izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam panākt, ka ES enerģijas galapatēriņā 20% veido atjaunojamo energoresursu enerģija; tajā ir noteikti atsevišķi mērķrādītāji katrai dalībvalstij. Transporta sektorā dalībvalstīm jānodrošina, ka 10% no patērētās enerģijas ir atjaunojamo energoresursu enerģija. Viens veids, kā šo mērķrādītāju sasniegt, ir veicināt biodegvielu izmantošanu. Šajā sakarā direktīva paredz, ka biodegvielām ir jāatbilst vairākām saskaņotām ilgtspējas prasībām. Bez tam dalībvalstu pienākums ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām ilgtspējīgām biodegvielām un to izejvielām neatkarīgi no to izcelsmes valsts. Portugāles tiesību akti par biodegvielām divos aspektos ir pretrunā direktīvai: pirmkārt, tajos priekšroka dota Portugālē ražotām biodegvielām salīdzinājumā ar biodegvielām, kas ir tikpat derīgas, bet saražotas citās valstīs; otrkārt, tiesību akti dažām biodegvielām paredz stingrākas ilgtspējas prasības, nekā pieļauj direktīva. Portugālei divu mēnešu laikā ir jāreaģē uz Komisijas paustajām bažām, vai arī Komisija var nolemt pret Portugāli vērsties ES Tiesā. Plašāka informācija par atjaunojamo energoresursu enerģiju atrodamaEnerģētikas ĢD tīmekļa vietnē.

Atkrastes nafta un gāze — Komisija aicina VĀCIJU un RUMĀNIJU transponēt Atkrastes darbību drošuma direktīvu

Eiropas Komisija šodien oficiāli aicināja Vāciju un Rumāniju savos tiesību aktos iestrādāt Atkrastes darbību drošuma direktīvu (Direktīva 2013/30/ES). Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš noteikumu kopums, kas palīdzētu novērst negadījumus ar atkrastes naftas vai gāzes ieguves iekārtām un ātri un iedarbīgi uz šādiem negadījumiem reaģēt. Piemēram, uzņēmumiem pirms izpētes vai ieguves sākšanas jāsagatavo būtisku apdraudējumu ziņojums par savu atkrastes iekārtu. Direktīva arī paredz, ka ES dalībvalstīm, piešķirot darbības atļaujas, jāraugās, lai uzņēmumiem būtu pietiekams finansējums un nepieciešamās tehniskās zināšanas. Bez tam informācijai par to, kā uzņēmumi un ES valstis garantē iekārtu drošumu, jābūt pieejamai sabiedrībai, un uzņēmumiem pilnībā jāatbild par kaitējumu videi, kas nodarīts aizsargājamām jūras sugām un dabiskajām dzīvotnēm. Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2015.gada 19.jūlijam. Komisija šodien nosūtīja argumentētus atzinumus Vācijai un Rumānijai, kuros aicināja šīs valstis izpildīt ES noteikumus. Ja tās šo pienākumu neizpildīs divu mēnešu laikā, Komisija var lemt nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā. 2015.gadā Komisija pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvu uzsāka pret 15 dalībvalstīm (Apvienoto Karalisti, Bulgāriju, Franciju, Grieķiju, Igauniju, Īriju, Kipru, Latviju, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Spāniju un Vāciju). Sīkāka informācija par atkrastes naftas un gāzes iekārtu drošumu ir atrodamaEnerģētikas ĢD tīmekļa vietnē.

3. Vide

(Sīkāka informācija no Enrico Brivio — tālr. +32 229 56172, Iris Petsa — tālr. +32 229 93321)

ES Tiesai nosūtītās lietas

Ūdens: Komisija vēršas pret VĀCIJU ES Tiesā sakarā ar nitrātu izraisītu ūdens piesārņojumu

Eiropas Komisija vēršas pret Vāciju ES Tiesā sakarā ar to, ka tā nav veikusi stingrus pasākumus nitrātu izraisītā ūdens piesārņojuma apkarošanai. Nitrāti ir ļoti svarīgi augu augšanai, un tos plaši izmanto par mēslošanas līdzekļiem. Tomēr pārmērīgi augsti nitrātu līmeņi izraisa nopietnu ūdens piesārņojumu, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, ekonomikai un videi. Šodienas lēmums ir pieņemts pēc argumentēta atzinuma, kas Vācijas iestādēm tika nosūtīts 2014.gada jūlijā. Jaunākie dati Vācijas 2012.gadā iesniegtajā un vairākos vēlākos ziņojumos rāda, ka gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, tostarp Baltijas jūrā, arvien palielinās nitrātu radītais piesārņojums. Neraugoties uz šīm tendencēm, Vācija nav veikusi pietiekamus papildu pasākumus sekmīgai nitrātu radītā piesārņojuma novēršanai, kā arī nav pārskatījusi attiecīgos tiesību aktus, lai panāktu atbilstību ES noteikumiem par nitrātiem (Padomes Direktīvai 91/676/EEK). Tā kā Komisija uzskata, ka nitrātu radītā ūdens piesārņojuma problēma nav pienācīgi risināta arī pašreiz notiekošajā nacionālās rīcības programmas pārskatīšanā, tā ir nolēmusi vērsties pret Vāciju ES Tiesā. Plašāku informāciju sk. paziņojumā presei (pilns teksts).

Vides ietekmējuma novērtējums: Komisijas vēršas pret POLIJU ES Tiesā sakarā ar ieguves rūpniecības izpētes urbumu neadekvātu novērtējumu

Eiropas Komisija vēršas pret Poliju ES Tiesā sakarā ar to, ka netiek nodrošināts pienācīgs ieguves rūpniecības izpētes urbumu ietekmes uz vidi novērtējums. Polijas tiesību akti atļauj veikt urbumus līdz pat 5000 m dziļumā bez vajadzības iepriekš novērtēt iespējamo ietekmi uz vidi. Augstais slieksnis, kas noteikts Polijas tiesību aktos, nozīmē, ka netiek ņemti vērā visi būtiskie kritēriji un standarti, kuri izklāstīti Vides ietekmējuma novērtējuma direktīvā (Direktīvā 2011/92/ES) un kurus vajadzētu izmantot, lemjot par to, vai konkrētu veidu projektiem ir vajadzīgs novērtējums. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dziļurbumu projektiem ir vajadzīgs novērtējums, jo īpaši attiecībā uz urbumu radītajiem atkritumiem un to ietekmi uz ūdeni un augsni, dabas resursu izmantojumu, negadījumu risku, kā arī kumulatīvo ietekmi, ko tie varētu radīt kopā ar citiem līdzīgiem projektiem vai darbībām. To nesen atkārtoti uzsvēra arī ES Tiesa (lietā C-531/13). Šodienas lēmums ir pieņemts pēc argumentēta atzinuma, kas tika nosūtīts 2015. gada februārī. Plašāku informāciju sk. paziņojumā presei (pilns teksts).

Argumentēti atzinumi

Daba: Komisija pieprasa, lai AUSTRIJA nodrošina, ka jaunā hidroelektrostacija “Ferschnitz” neapdraud aizsargājamās sugas Natura 2000 teritorijā

Komisija mudina Austriju ievērot Padomes Direktīvu par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Padomes Direktīvu 92/43/EEK) nolūkā nodrošināt, ka hidroelektrostacijas “Ferschnitz” būvniecība un ekspluatācija Natura 2000 teritorijā nekaitē šīs teritorijas aizsardzības mērķiem. Minētā teritorija ir viena no divām Donavas laša (Hucho hucho) aizsargāšanai visnozīmīgākajām teritorijām Austrijā. Teritorijas stāvoklis kopumā ir neapmierinošs, un projekts tajā tikai atsevišķos aspektos vēl vairāk palielinās spiedienu uz ūdens resursiem. Komisija uzskata, ka Austrijas iestādes nav novērtējušas projekta ietekmi uz konkrēto teritoriju atbilstoši Dzīvotņu direktīvai (Padomes Direktīvai 92/43/EEK). Minētajā direktīvā ir noteikts, ka iestādēm jāievēro procedūra, kuras mērķis ir novērst kaitējumu, bet, ja tas nav iespējams, — kompensēt šādu kaitējumu, ja ir izpildīti daži nosacījumi. Tā kā Austrijas iestādes šo procedūru nav pareizi izpildījušas, Komisija nosūta argumentētu atzinumu, kurā lūdz Austriju pilnībā ievērot Dzīvotņu direktīvu. Ja Austrija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

Daba un ūdens: Komisija mudina SPĀNIJU pastiprināt dabas aizsardzību Donjanas apkaimē

Eiropas Komisija mudina Spāniju Donjanas nacionālā parka apkaimē, kurā izvietotas vairākas Natura 2000 teritorijas, apturēt dabisko dzīvotņu stāvokļa pasliktināšanos, kam par iemeslu ir ūdensnesējslāņa (porains iežu slānis, kas apgādā ar ūdeni mitrājus) pārmērīga izmantošana. Donjanas apkaimē ir vērojama Eiropā unikāla bioloģiskā daudzveidība, ko raksturo dažādas ekosistēmas, kurās dzīvo kritiski apdraudētu sugu īpatņi, piemēram, Spānijas ērglis un Ibērijas lūsis, kā arī tajā uzturas tūkstošiem gājputnu. Ūdensnesējslāņa pārmērīgu izmantošanu izraisa intensīva lauku apūdeņošana un lielais ūdens patēriņš tūristu uzņemšanas objektos. Lai gan Dzīvotņu direktīva(Padomes Direktīva 92/43/EEK) Natura 2000 teritorijās neizslēdz cilvēka darbību veikšanu, tā tomēr prasa, lai dalībvalstis nepieļautu dabisko dzīvotņu un sugu stāvokļa pasliktināšanos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Komisijas novērtējumā tika konstatēts, ka Spānijas iestādes nav ievērojušas arī ES ūdens tiesību aktus (Direktīvu 2000/60/EK), kā rezultātā Donjanas apkaimē netiek ilgtspējīgi pārvaldīti ūdens resursi. Komisija Spānijai 2014. gada oktobrī nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli. Tā kā pārkāpumi joprojām nav novērsti, Komisija šodien nosūta argumentētu atzinumu. Ja Spānija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

Ūdens: Komisija aicina FRANCIJU ieviest ES noteikumus par ūdeņu ķīmisko piesārņojumu

Komisija lūdz Franciju atsūtīt papildu informāciju par to, kā iekšējos tiesību aktos tiek ieviesta Direktīva par prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā(Direktīva 2013/39/ES). Šis pienākums bija jāizpilda līdz 2015. gada 14. septembrim. Prioritārās vielas ir ķīmiskas vielas, kas nopietni apdraud ES ūdensvidi vai rada nopietnu apdraudējumu ar tās starpniecību. Minētās direktīvas mērķis ir samazināt šādu ūdeņu piesārņojumu tā rašanās vietā, tāpēc direktīvā noteikti tādi koncentrācijas līmeņi, kas ir droši ūdensvidei un cilvēku veselībai. Tā kā Francija nenodrošināja izpildi sākotnējā termiņā, Eiropas Komisija 2015.gada 20.novembrī nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli. Konstatējusi, ka Francijas iestāžu iesniegtie valsts tiesību akti, ar ko ievieš direktīvu, nav pilnīgi, Komisija šodien nosūta argumentētu atzinumu. Ja Francija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

Atkritumi: Komisija aicina HORVĀTIJU pieņemt pasākumus atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu rašanās novēršanas jomā

Komisija mudina Horvātiju pieņemt atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas programmu, kuri veido visas valsts atkritumu apsaimniekošanas politikas pamatu un kuriem jābūt saskaņā ar mērķiem ES tiesību aktos atkritumu jomā (Direktīvā 2008/98/EK) un aprites ekonomikas principiem. Minēto dokumentu izstrāde ir priekšnosacījums, lai varētu izmantot ES finansējumu. Atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmu mērķis ir samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un uzlabot resursefektivitāti visā ES. Horvātijā bija izstrādāts nacionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2015. gada periodam, taču tā šo plānu nepārskatīja, nepagarināja tā derīguma termiņu, ne arī pieņēma jaunu plānu nākamajam periodam. Horvātijā par diviem gadiem aizkavējusies arī atkritumu rašanās novēršanas programmas pieņemšana, proti, tai vajadzēja būt pieņemtai jau 2013.gada 12.decembrī. Programmas mērķim vajadzētu būt atkritumu apjoma samazināšanai atkritumu rašanās vietā, kas īstenojams ar tādiem pasākumiem kā ražošanas metožu uzlabošana un patērētāju izglītošana, mudinot tos pieprasīt videi draudzīgākus ražojumus un mazāk iepakojuma. Tāpēc Komisija nosūta argumentētu atzinumu un, ja Horvātija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var iesniegt izskatīšanai ES Tiesā. Šī lieta ir daļa no horizontāliem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kas sākti pret vairākām dalībvalstīm.

Daba: Komisija aicina ĪRIJU ieviest stingrākus dabas aizsardzības pasākumus

Eiropas Komisija mudina Īriju aizsargāt dzīvotnes un sugas, nodrošinot piemērotu aizsardzības līmeni Natura 2000 tīkla teritorijām. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Padomes Direktīvu 92/43/EEK) dalībvalstīm sešu gadu laikā vajadzēja savos tiesību aktos nostiprināt aizsargājamās teritorijas (tehniski tas nozīmē, ka statusa “Kopienas nozīmes teritorija” (SCI) vietā tām bija jāpiešķir statuss “īpaši aizsargājama dabas teritorija” (SAC)) un pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu šajās teritorijās sastopamo dzīvotņu un sugu stāvokli. Pēc šā sešu gadu termiņa beigām Īrija SCI statusu uz SAC oficiāli ir nomainījusi tikai nelielai daļai teritoriju. Turklāt Īrija joprojām nav nospraudusi prasītos aizsardzības mērķus un nav izstrādājusi aizsardzības pasākumus atlikušajām teritorijām. Tā ir būtiska Dzīvotņu direktīvā noteikto pamatpienākumu neizpilde, kas kavē attiecīgo teritoriju pienācīgu aizsardzību un pārvaldību un apdraud visa Natura 2000 tīkla pareizu un saskaņotu darbību. Tāpēc Komisija nosūta argumentētu atzinumu, dodot Īrijai divus mēnešus laika atbildes sniegšanai. Ja Īrija nerīkosies, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā. Šī lieta ir daļa no horizontāliem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kas sākti pret vairākām dalībvalstīm.

Atkritumi: Komisija pieprasa, lai SLOVĒNIJA veic atkritumu poligonu sanāciju

Komisija pieprasa, lai Slovēnija nodrošinātu esošo atkritumu poligonu atbilstību ES atkritumu poligonu tiesību aktiem (Direktīvai 1999/31/EK). Šī lieta ir daļa no horizontāliem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kas sākti pret vairākām dalībvalstīm. Saskaņā ar ES tiesību aktiem atkritumu apglabāšana poligonā būtu jāizmanto kā pats pēdējais līdzeklis, un to var darīt tikai tad, ja ir novērsta ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Esošie atkritumu poligoni bija jāmodernizē, lai tie atbilstu vairākiem ekspluatācijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, vai arī jāslēdz un jārekultivē. Slovēnija piekrita to izdarīt līdz 2009.gada 16.jūlijam. Lai gan progress ir acīmredzams — neviens no prasībām neatbilstošajiem poligoniem netiek ekspluatēts un Slovēnijai ir vieni no labākajiem rezultātiem atkritumu pārstrādē ES —, aptuveni 35 esošie poligoni joprojām neatbilst ES tiesību aktu prasībām. Vienam sadzīves atkritumu poligonam (Ostri vrh), kas šobrīd netiek izmantots, vēl jāsaņem ekspluatācijas atļauja. Pārējie 34 poligoni, ko Slovēnija piekritusi slēgt, vēl nav slēgti un/vai rekultivēti. Pēc pirmā argumentētā atzinuma, ko izdeva 2012. gada oktobrī, Komisija šodien nosūta otro argumentēto atzinumu. Ja Slovēnija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

Seveso III: Komisija aicina VĀCIJU un POLIJU ieviest ES noteikumus par rūpniecisko avāriju novēršanu

Eiropas Komisija mudina Vāciju un Poliju atsūtīt informāciju par to, kā tās savos tiesību aktos ieviesušas Seveso III direktīvu (Direktīvu 2012/18/EEK). Šis pienākums bija jāizpilda līdz 2015.gada 31.maijam. Šīs un iepriekšējo direktīvu (Seveso I un II direktīvu) mērķis ir novērst smagus nelaimes gadījumus, kuros iesaistītas bīstamas vielas, un ierobežot to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Seveso III direktīvā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.jūnijā, ir ņemtas vērā būtiskas izmaiņas ES tiesību aktos, piemēram, izmaiņas ķīmisko vielu klasifikācijā un lielākas iedzīvotāju tiesības uz informāciju un piekļuvi tiesu iestādēm. Tā kā Vācija un Polija nenodrošināja izpildi sākotnējā termiņā, Eiropas Komisija 2015.gada 22.jūlijā nosūtīja tām oficiālu paziņojuma vēstuli. Komisija šodien Vācijai un Polijai nosūta argumentētus atzinumus. Ja abas minētās dalībvalstis divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

4.     Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija no Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194 un Letizia Lupini - tālr.: +32 229 51958)

Argumentēti atzinumi

Finanšu pakalpojumi: Komisija pieprasa, lai BEĻGIJA, LATVIJA, NĪDERLANDE un SLOVĀKIJA piemēro ES noteikumus par prudenciālajām prasībām bankām un ieguldījumu uzņēmumiem

Eiropas Komisija šodien pieprasīja, lai Beļģija, Latvija, Nīderlande un Slovākija pilnībā īsteno Kapitāla prasību direktīvu (KPD IV; Direktīva 2013/36/ES). Šajā direktīvā noteiktas prudenciālās prasības finanšu iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Konkrēti, tajā paredzēti noteikumi par atļauju piešķiršanu iestādēm un iestāžu uzraudzību, uzraudzības sadarbību, riska pārvaldību, korporatīvo pārvaldību (tostarp atalgojumu) un kapitāla rezervēm, proti, obligāto kapitālu, kas finanšu iestādēm jāuztur kapitāla prasību minimuma ietvaros. Direktīva ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, kas izstrādāts, lai pēc finanšu krīzes pastiprinātu banku nozares regulējumu ES; šajā pasākumu kopumā ietverta arī Regula (ES) Nr. 575/2013 (dēvēta arī par Kapitāla prasību regulu vai KPR), kurā paredzēti noteikumi par kapitāla summu, kam jābūt iestāžu rīcībā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kā arī noteikumi par likviditāti, sviru un informācijas atklāšanu. Dalībvalstīm tika prasīts īstenot direktīvu līdz 2013.gada 31.decembrim. Tomēr Beļģija, Latvija, Nīderlande un Slovākija vēl aizvien nav pilnībā transponējušas šo direktīvu savos tiesību aktos, un vēl nav pilnībā izstrādāti daži noteikumi, kuri galvenokārt attiecas uz valstu kompetento iestāžu rīcības brīvību. Komisijas pieprasījums pausts kā argumentēts atzinums. Ja divu mēnešu laikā netiks paziņoti pasākumi Direktīvas 2013/36/ES pilnīgai īstenošanai, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā pret Beļģiju, Latviju, Nīderlandi un Slovākiju.

Finanšu pakalpojumi: Komisija pieprasa, lai BEĻGIJA un SLOVĒNIJA piemēro ES noteikumus par banku atveseļošanu un noregulējumu

Eiropas Komisija ir pieprasījusi, lai Beļģija un Slovēnija pilnībā īsteno Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BAND; Direktīva 2014/59/ES). Šī direktīva ir centrālais elements ES banku savienībā, kas tika izveidota, lai pēc finanšu krīzes uzlabotu finanšu nozares drošumu un stabilitāti. Jaunie BAND noteikumi nodrošina valstu iestādēm vajadzīgos līdzekļus un pilnvaras, lai visās ES dalībvalstīs mazinātu un pārvaldītu apdraudējumu vai kļūmes banku vai lielu ieguldījumu uzņēmumu darbībā. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka bankas, kurām draud maksātnespēja (proti, stāvoklis, kad organizācija vairs nespēj izpildīt savas finansiālās saistības), ir iespējams pārstrukturēt tā, lai nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt par grūtībās nonākušām bankām nolūkā aizsargāt finanšu stabilitāti. Tālab BAND noteikumos paredzēts iekšējas rekapitalizācijas mehānisms, saskaņā ar kuru banku akcionāriem un kreditoriem jāsedz daļa izmaksu. Termiņš šo noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2014.gada 31.decembris (sk. 2014.gada 31.decembra IP/14/2862). Tomēr Polija, Beļģija un Slovēnija vēl aizvien nav iestrādājušas šos noteikumus valsts tiesībās. Lieta pret Poliju tika nosūtīta ES Tiesai 2015. gada oktobrī (sk. 2015.gada 22.oktobra IP/15/5827). Komisijas pieprasījums pausts kā argumentēts atzinums, kas iesniegts Beļģijai un Slovēnijai. Ja šīs valstis divu mēnešu laikā nenodrošinās atbilstību, Komisija var nolemt vērsties pret tām ES Tiesā.

5. Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība

(Sīkāka informācija no Christian Wigand – tālr.: +32 229 62253, Melanie Voin - tālr.: +32 229 58659)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina SPĀNIJU mainīt patērētāju tiesību aktus

Eiropas Komisija prasa, lai Spānija savus civilprocesuālos tiesību aktus par piedziņas vēršanu uz hipotēkas objektu un maksājuma uzdevumiem pieskaņotu ES patērētāju tiesībām. Komisijas nolūks ir nodrošināt patērētāju pilnvērtīgu aizsardzību pret netaisnīgiem līguma noteikumiem. Direktīva par netaisnīgiem noteikumiem līgumos ar patērētājiem (Padomes Direktīva 93/13/EEK) nosaka: ja par līguma noteikumiem nav notikusi atsevišķa apspriešanās, tad patērētājam netaisnīgi noteikumi nav saistoši. Līguma noteikumu uzskata par netaisnīgu, ja tas ir pretrunā ar prasību pēc godprātības un rada ievērojamu nelīdzsvarotību. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to tiesību akti paredz iedarbīgus mehānismus, kā panākt šo tiesību ievērošanu, un ka uzņēmumi šādus netaisnīgus noteikumus vairs neizmanto. Komisija atzinīgi vērtē Spānijas iestāžu ieviestās izmaiņas civilprocesā pēc 2013. gadā pieņemtā Tiesas sprieduma Mohamed Aziz lietā (C-415/11), tomēr dažos jautājumos Komisijai vēl ir bažas. Ja Spānija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var Spānijas iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

6. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija no Jakub Adamowicz – tālr.: +32 229 50595, Alexis Perier - tālr.: +32 229 69143)

ES Tiesai nosūtītās lietasDarbs ostās: Komisija otro reizi vēršas pret SPĀNIJU ES Tiesā

Komisija ir nolēmusi otro reizi vērsties pret Spāniju ES Tiesā par nespēju izpildīt iepriekšējo Tiesas spriedumu par brīvību veikt uzņēmējdarbību Spānijas ostās (spriedums 2014.gada 11.decembrī lietā C-576/13). Šajā spriedumā Tiesa nolēma, ka prasība, lai kravas apstrādes uzņēmumi Spānijas ostās reģistrētos "apvienotā uzņēmumā", turētu minētā uzņēmuma akcijas un prioritāri izmantotu strādniekus, ko piegādā šis uzņēmums, ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49.pantu. Līdz šim Spānija nebija pienācīgi atrisinājusi problēmas, kuras norādītas Tiesas spriedumā. Tādēļ Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Spāniju ES Tiesā sakarā ar 2014.gada 11.decembra sprieduma nepildīšanu. Komisija aicina Spāniju ātri veikt nepieciešamās reformas, lai izpildītu šo spriedumu. Pretējā gadījumā Tiesa var nolemt uzlikt Spānijai finansiālus sodus. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, skatiet pilno paziņojumu presei.

Dzelzceļa transports: Komisija ES Tiesā vēršas pret NĪDERLANDI par to, ka nav ievēroti drošības un savietojamības noteikumi

Komisija ir nolēmusi ES Tiesā vērsties pret Nīderlandi par nespēju ievērot ES tiesību aktus, kas piemērojami dzelzceļa transportam. Komisija ir Tiesai nosūtījusi divas atsevišķas lietas, kas attiecas uz ES dzelzceļu drošību, no vienas puses, un dzelzceļa savstarpēju izmantojamību, no otras puses. Par dzelzceļu drošību Direktīvā 2004/49/EK (“Dzelzceļa drošības direktīva”) noteikts, ka dalībvalstis izveido neatkarīgu drošības iestādi un incidentu izmeklēšanas iestādi. Nīderlandes tiesību akti neatbilst šai direktīvai divos aspektos: tajos nav noteikti drošības iestādes lēmumu pieņemšanas principi, un tie neprasa ievērot četru mēnešu termiņu lēmumu par drošības sertifikātu vai drošības atļauju izdošanai. Attiecībā uz dzelzceļa savstarpējo izmantojamību Direktīva 2008/57/EK paredz nosacījumus, lai panāktu dzelzceļu savstarpēju izmantojamību Eiropā un nodrošinātu infrastruktūras, ritošā sastāva, signalizācijas un citu dzelzceļa apakšsistēmu saderību visā ES tīklā. Līdz šim tomēr Nīderlande nav transponējusi valsts tiesību aktos noteikumus par atļauju nodot ritekļus ekspluatācijā. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, skatiet pilno paziņojumu presei.

Oficiāla paziņojuma vēstule un argumentēts atzinums

Komisija aizsargā ES vienoto tirgu un ir pret citu dalībvalstu autovadītāju diskrimināciju Apvienotajā Karalistē un Vācijā

Eiropas Komisija ir pastiprinājusi tiesvedību pret diskriminējošām ceļa nodevu sistēmām Apvienotajā Karalistē un Vācijā, jo tās neievēro noteikumus par ES vienoto tirgu. Pirmkārt, Komisija ir pieprasījusi Vācijai neieviest sistēmu, kura faktiski atbrīvo no ceļa nodevas pasažieru automobiļus, kas reģistrēti Vācijā, un tikai tos. Šī prasība ir nosūtīta argumentēta atzinuma formā, un tas ir pienākuma neizpildes procedūras otrais posms. Vācijai tagad ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Līgumu. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Vāciju ES Tiesā. Otrkārt, Komisija pieprasīja papildu informāciju no Apvienotās Karalistes par smago kravas transportlīdzekļu vinjetēm, kas Apvienotajā Karalistē tika ieviestas 2014. gada aprīlī. Komisija pauž bažas, ka tādā veidā tiek diskriminēti pārvadātāji, kuri nav no Apvienotās Karalistes. Šī prasība ir nosūtīta oficiālas paziņojuma vēstules formā, un tas ir pienākuma neizpildes procedūras pirmais posms. Apvienotajai Karalistei tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem. Ja Komisija uzskatīs, ka atbilde ir neapmierinoša, tā var Apvienotajai Karalistei nosūtīt argumentētu atzinumu. Vairāk informācijas par šiem diviem gadījumiem ir pieejams paziņojumā presei.

Argumentētie atzinumi

Pasažieru tiesības: Komisija lūdz BEĻĢIJAI pareizi piemērot noteikumus, kas attiecas uz ceļotājiem ar ūdenstransportu

Eiropas Komisija ir lūgusi Beļģiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai pareizi piemērotu Regulu 1177/2010 par pasažieru tiesībām ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem. Beļģija vēl nav izveidojusi sodu sistēmu, kura nodrošinātu, ka transporta uzņēmumi pilnībā ievēro pasažieru tiesības. Šī regula stājās spēkā 2012.gada 18.decembrī, un līdz minētajam datumam visām dalībvalstīm bija pienākums izpildīt tās prasības. Pieprasījums ir nosūtīts argumentēta atzinuma formā. Beļģijai ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šo situāciju. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt lietu ES Tiesai.

Dzelzceļa transports: Komisija pieprasa POLIJAI pilnībā transponēt ES tiesību aktus par dzelzceļu savstarpēju izmantojamību

Komisija ir pieprasījusi Polijai saskaņot savus valsts noteikumus ar Direktīvu 2008/57/EK par savstarpēju izmantojamību, kas ir dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, nodrošinot nepieciešamo Eiropas dzelzceļa sistēmas sliežu ceļu caurlaidības līmeni. Šī direktīva paredz nosacījumus dzelzceļu savstarpējas izmantojamības panākšanai Eiropā, piemēram, infrastruktūras, ritošā sastāva, signalizācijas un citu dzelzceļa apakšsistēmu saderību. Tomēr Polija atļauj savai valsts dzelzceļu sistēmai pārāk lielas atkāpes no Eiropas tehniskajām specifikācijām par dzelzceļu savstarpējo izmantojamību (SITS). Polija arī nav transponējusi procedūru ritekļu testēšanai dzelzceļa tīklā. Tiesību aktiem bija jābūt spēkā no 2010. gada 19. jūlija. Polijai ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par visiem pasākumiem, kas nodrošina pilnīgu direktīvas īstenošanu. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Poliju ES Tiesā.

Dzelzceļa transports: Komisija pieprasa APVIENOTAJAI KARALISTEI transponēt direktīvu, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu

Komisija ir pieprasījusi Apvienotajai Karalistei transponēt Direktīvu 2012/34, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīva ietver pamatnoteikumus tirgus atvēršanai dzelzceļa nozarē. Proti, tajā ir paredzēti noteikumi par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vadību, kā arī principiem un procedūrām, kā nosaka un iekasē infrastruktūras maksu un iedala infrastruktūras jaudu. Līdz 2015.gada 16.jūnijam dalībvalstīs bija jāstājas spēkā pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. 2015.gada 22.jūlijā Eiropas Komisija nosūtīja oficiālu brīdinājuma vēstuli vairākām dalībvalstīm, tostarp Apvienotajai Karalistei. Apvienotā Karaliste līdz šim Komisijai nav paziņojusi nekādus pasākumus. Apvienotajai Karalistei tagad ir divi mēneši laika to izdarīt. Pretējā gadījumā Komisija lietu pret Apvienoto Karalisti var nosūtīt ES Tiesai.

Transports: Komisija pieprasa HORVĀTIJAI, SPĀNIJAI un VĀCIJAI ratificēt ES pievienošanos Eirokontroles starptautiskai konvencijai

Eiropas Komisija ir pieprasījusi Horvātijai, Spānijai un Vācijai ratificētPievienošanās protokolu par Eiropas Kopienas pievienošanos Eirokontroles Starptautiskajai konvencijai, un Spānijai un Vācijai ratificēt Protokolu, ar ko konsolidē 1960.gada 13.decembra Eirokontroles Starptautisko konvenciju. Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija Eirokontrole atbalsta ES Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanā, kas ir viena no Eiropas aviācijas stratēģijas prioritātēm. Tomēr, kamēr protokoli nav ratificēti, Eiropas Savienības pievienošanos Eirokontrolei nevar pabeigt. Komisija uzskata, ka Horvātija, Spānija un Vācija nepilda savas saistības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 3. punktu. Šis pants nosaka lojālas sadarbības principu un uzsver pienākumu dalībvalstīm sekmēt Savienības uzdevumu izpildi un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu traucēt sasniegt Savienības mērķus. Horvātijai, Spānijai un Vācijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu. Pretējā gadījumā Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt lietu ES Tiesai.

7. Veselība un pārtikas nekaitīgums

(Sīkāka informācija no Enrico Brivio – tālr.: +32 229 56172 un Aikaterini Apostola – tālr.: +32 229 87624)

Argumentēts atzinums

Pārrobežu veselības aprūpe: Komisija aicina SOMIJU nodrošināt atbilstību noteikumiem par atlīdzinājuma apmēru

Eiropas Komisija ir nosūtījusi Somijai argumentētu atzinumu, kurā Somijas iestādēm pieprasa nodrošināt, ka izmaksas par veselības aprūpi, kas saņemta citā ES dalībvalstī saskaņā ar Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu (Direktīva 2011/24/ES), tiek atlīdzinātas tādā apmērā, kas atbilst Somijas publiskās veselības aprūpes sistēmas noteikumiem. Šajā direktīvā noteiktas pacientu tiesības izvēlēties saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī un pēc atgriešanās mājās pieprasīt atlīdzinājumu par šiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Attiecībā uz atlīdzinājuma apmēru direktīvā skaidri noteikts, ka šādam atlīdzinājumam, nepārsniedzot faktiskās izmaksas, jāatbilst izmaksu apmēram, kas tiktu aprēķināts dalībvalstī, kurā sniegti veselības aprūpes pakalpojumi. Somijas veselības aprūpes sistēma ir publisko un privāto pakalpojumu apvienojums. Maksa par veselības aprūpi, ko iekasē privāti pakalpojumu sniedzēji, pacientiem tiek daļēji atlīdzināta ar atsevišķas likumā noteiktas veselības apdrošināšanas sistēmas starpniecību. Saskaņā ar spēkā esošajiem Somijas tiesību aktiem šādu atlīdzinājumu pacientiem aprēķina atbilstoši Somijas privātās veselības aprūpes sistēmas noteikumiem. Šā atlīdzinājuma apmērs ir mazāks nekā izmaksas, kas rodas likumā noteiktajai apdrošināšanai, kad pacients saņem publiskās veselības aprūpes pakalpojumus. Komisija uzskata, ka šāda pieeja nav atbilstīga direktīvai. Pacientiem, kuri ārstējušies ārzemēs, būtu jāsaņem atlīdzinājums atbilstoši pašvaldību organizētās publiskās veselības aprūpes sistēmas izmaksām. Atlīdzinājuma apmēram nevajadzētu atturēt no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas ārvalstīs. Ja Somija divu mēnešu laikā nepaziņos Komisijai, kādi pasākumi veikti, lai nodrošinātu atlīdzinājuma apmēru atbilstoši šai direktīvai, Komisija var nosūtīt lietu izskatīšanai ES Tiesā.

8. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija no Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194 un Patrick Mc Cullough – tālr.: +32 229 87183)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtīta lieta

Nodokļu politika: Komisija vēršas Tiesā pret VĀCIJU par to, ka nav izpildīta prasība grozīt PVN noteikumus attiecībā uz ceļojumu aģentūrām

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Vāciju par to, ka Vācija nav pienācīgi piemērojusi īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmu ceļojumu aģentūrām, kā noteikts PVN direktīvā (Padomes Direktīva 2006/112/EK). Šā režīma mērķis ir vienkāršot un grozīt PVN noteikumus, kas piemērojami ceļojumu aģentūrām, kuras pārdod kompleksus ceļojumus Eiropas Savienībā. Visām ceļojumu aģentūrām obligāti jāpiemēro šis režīms, ja ir izpildīti direktīvā paredzētie nosacījumi. Ir izvirzīts noteikums, kas ceļojumu aģentūrām prasa noteikt, ka to peļņas norma (starpība starp faktiskajām izmaksām, kas rodas aģentūrai, un kopējo summu, ko maksā ceļotājs, bez PVN) ir ar PVN apliekama summa. Šā noteikuma mērķis ir izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem un novērst konkurences kropļojumus. Eiropas Komisija 2015.gada 24.septembrī nosūtīja Vācijas iestādēm argumentētu atzinumu. Vācija nav nodrošinājusi savu tiesību aktu saskaņotību ar ES tiesībām, tāpēc Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Vāciju. Sīkāka informācija pieejama paziņojumā presei (pilns teksts).

Argumentēti atzinumi

Nodokļu politika: Komisija pieprasa VĀCIJAI grozīt PVN noteikumus, kas piemērojami pasažieru pārrobežu autopārvadājumiem

Eiropas Komisija šodien oficiāli pieprasīja Vācijai grozīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumus, kas piemērojami pasažieru pārrobežu autopārvadājumiem. Vācija patlaban piemēro PVN noteikumus, saskaņā ar kuriem īsi pasažieru pārrobežu autopārvadājumi (līdz 10km) nodokļu piemērošanas vajadzībām tiek uzskatīti par ārvalstīs sniegtiem pakalpojumiem un tādējādi nav apliekami ar nodokli Vācijā. ES tiesību aktos noteikts, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojumi jāapliek ar nodokli tur, kur pārvadājums notiek, un proporcionāli nobrauktajam attālumam. Piemēram, tāds pārrobežu pārvadājums ar autobusu, kura viena daļa notiek A dalībvalstī un otra daļa – B dalībvalstī, A dalībvalstī apliekams ar nodokli par tajā nobraukto attālumu, bet B dalībvalstī – par pārējo nobraukto attālumu. Vācijā piemērojamie noteikumi nav pieļaujami saskaņā ar PVN direktīvu (Padomes Direktīva 2006/112/EK), un tos nevar uzskatīt par vienkāršošanas pasākumu, jo to nolūks ir nevis vienkāršot PVN iekasēšanu, bet gan nemaz neiekasēt PVN. Komisijas pieprasījums pausts kā argumentēts atzinums. Ja divu mēnešu laikā netiks sniegta apmierinoša atbilde, Komisija var vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Vāciju.

Komisija pieprasa FRANCIJAI novērst diskrimināciju nodokļu piemērošanā dividendēm, kas gūtas citās ES dalībvalstīs

Eiropas Komisija šodien pieprasīja Francijai pilnībā nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2011.gada 15.septembra spriedumam (Accor C-310/09), kas pieņemts, atbildot uz Francijas Valsts padomes prejudiciālajiem jautājumiem, kuri tika uzdoti saistībā ar tiesvedību par tādu nodokļa summu atmaksu, kuras Francijā iemaksājuši uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 2012.gada decembrī Valsts padome divos spriedumos ierobežoti interpretējusi EST spriedumu kā piemērojamu tikai īpašos gadījumos. Komisija uzskata, ka šie divi spriedumi neatbilst Savienības tiesībām šādu iemeslu dēļ: nav ņemti vērā nodokļi, kas uzlikti meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību citās Savienības dalībvalstīs; dividendēm, kas gūtas no meitasuzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību citā ES dalībvalstī, sistemātiski tiek piemērots nodokļa atlaides ierobežojums līdz trešdaļai no Francijā sadalīto dividenžu apjoma; tiek piemērotas formālas un nesamērīgas prasības attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu. Komisijas pieprasījums pausts kā argumentēts atzinums. Ja divu mēnešu laikā Francija nenodrošinās atbilstību, Komisija var nosūtīt lietu Eiropas Savienības Tiesai.

MEMO/16/1452

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Documents


Pielikums_LV.pdf