Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - Faktu lapa

Jauns elektroenerģijas tirgus modelis un uz patērētājiem orientēts jaunais kurss

Briselē, 15 jūlijs 2015

Jauns tirgus modelis nospraudīs uz patērētājiem orientētu jauno kursu

Sk. arī: Paziņojums presei. "Ar Komisijas vasaras enerģētikas paketi sākas Eiropas energosistēmas pārveide" (2015. gada 15. jūlijs)

Kas ir domāts ar elektroenerģijas "tirgus modeli"?

Tirgus modelis ir kārtība, kādā tirgus dalībnieki ražo, tirgo, piegādā un patērē elektroenerģiju un izmanto elektroenerģijas infrastruktūru.

Ir svarīgi, lai šī kārtība jeb modelis spētu pārveidot enerģētikas sistēmu un dotu iespēju tīkla operatoriem, ražotājiem un patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan rūpniecības uzņēmumiem — pilnībā izmantot jaunu tehnoloģiju.

Vairumtirgiem un mazumtirgiem vajadzētu būt par pamatu lēmumiem par ieguldījumiem un veicināt jaunu pakalpojumu izstrādi novatoriskos uzņēmumos. Tādā tīklu nozarē kā elektroenerģija efektīvam tirgus modelim ir vajadzīga efektīva regulatīva uzraudzība, kas īpaši attiektos uz sadales un pārvades sistēmu operatoriem.

Jaunā Eiropas Komisijas elektroenerģijas tirgus modeļa iniciatīvas mērķis ir uzlabot iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, lai nodrošinātu netraucētu elektroenerģijas piegādi, kad un kur tā ir visvairāk vajadzīga, un panākt, lai sabiedrība gūtu maksimālu labumu no pārrobežu konkurences un tiktu doti pareizi signāli un stimuli, kas veicina pareizus ieguldījumus, vienlaikus pilnīgi integrējot augošo atjaunojamās enerģijas daļu.

Kam mums vajadzīgs jauns tirgus modelis?

Eiropas elektroenerģijas sistēmā patlaban notiek ievērojamas pārmaiņas. No atjaunojamiem energoresursiem iegūstamās elektroenerģijas ražošana pieaugs no 25 % pašlaik līdz 50 % 2030. gadā. Tomēr arī brīžos, kad nav saules un vēja, elektroenerģija joprojām ir jāražo pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu enerģiju patērētājiem un elektrotīkla stabilitāti. Elektroenerģijas tirgus nemitīgi mainās, un šobrīd tirgus būtiski atšķiras no tā, kas bija pirms pieciem gadiem.

Tā kā ES vēlas radīt apstākļus drošai un cenas ziņā pieņemamai enerģijas piegādei visiem ES pilsoņiem un uzņēmumiem un padarīt Eiropas Savienību par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā, pārmaiņas turpināsies. Pirmām kārtām tas nozīmē, ka arvien lielāks elektroenerģijas apjoms būs jātirgo pāri valstu robežām, un tam vajadzīga visu tirgus dalībnieku efektīva sadarbība. Tā kā elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem palielināsies, elektrotīkliem ir jāspēj nodrošināt pārrobežu sadarbību, lai atspoguļotu pieaugošo ražošanas mainīgumu.

Jaunas pamattehnoloģijas, kā viedtīkli, viedskaitītāji, viedie mājokļi, enerģijas pašražošana un uzkrāšanas iekārtas, dod pilsoņiem iespēju ņemt savās rokās enerģētikas pārkārtošanu, izmantojot šīs jaunās tehnoloģijas, lai samazinātu rēķinus un aktīvi piedalītos tirgū.

Kā tirgus elastizēt?

Tirgu elastību var panākt:

- piedāvājot patērētājiem iespēju aktīvi piedalīties tirgū, savu patēriņu pielāgojot reāllaika cenām;

- nodrošinot, ka tirgi raida pareizus signālus ieguldījumiem enerģijas ražošanā un pieejamo resursu efektīvai izmantošanai;

- izbūvējot trūkstošo elektroenerģijas infrastruktūru un labāk izmantojot esošo;

- nodrošinot elastīgu tirdzniecību: lai atjaunojamos energoresursus efektīvi integrētu elektrotīklā, ražotājiem, piegādātājiem un tirgotājiem jāspēj tirgot elektroenerģiju iespējami tuvāk reāllaikam, jo tas viņiem ļaus ņemt vērā labākas prognozes par saražojamo saules vai vēja enerģijas apjomu;

- likvidējot regulētās cenas, no vienas puses, un neefektīvas atbalsta shēmas, no otras puses. Ja elektroenerģijas cenas neatspoguļo faktiskās izmaksas, tiek raidīti nepareizi signāli ieguldītājiem un elektroenerģijas patērētājiem;

- dalībvalstīs ieviešot saskaņotāku pieeju atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmām. Ieguldījumu pieprasījumam jānāk no tirgus. Labi funkcionējošā tirgū dāsna piedāvājuma laikā cenas ir zemas, bet maza ražošanas apjoma brīžos tās ir augstas. Tādā veidā cenas parāda ieguldītājiem, kur ieguldījumi būs visrezultatīvāki.

Atjaunojamās enerģijas ražotājiem jābūt iespējai līdztiesīgi konkurēt ar parastās enerģijas ražotājiem. Ja tās nodrošināšanai tomēr ir vajadzīgs publiskā sektora atbalsts, ievērojamus efektivitātes uzlabojumus būtu iespējams panākt, konverģējot atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas pāri robežām, it īpaši — izmantojot ciešāku reģionālo sadarbību.

Vai mums vajag vairāk elektroenerģijas tīklu?

Ir gūti ievērojami panākumi ES tīklu jaudu efektīvā izmantošanā. Tā sauktā "tirgu sasaiste" (elektroenerģiju pārdod kopā ar starpsavienojumu jaudu, nevis atsevišķi) plašās Eiropas teritorijās un "uz plūsmu balstītā" jaudas aprēķināšana (vairāk rēķinoties ar reālo elektroenerģijas fizisko plūsmu cieši savienotajā Eiropas tīklā) ir ievērojami palielinājušas izmantojamās tīkla jaudas. Tomēr būs vajadzīgi papildu tīkli gan ES valstu iekšienē, gan to starpā. Lai izvairītos no pārmērīgas ieguldīšanas tīklos, ir jāizmanto citi elastības risinājumi, tostarp iespēja patērētājiem savu pieprasījumu pieskaņot enerģijas ražošanas modeļiem.

Kas jādara, lai balansētu tīklus brīžos, kad saules un vēja enerģijas ražošana ir variabla?

Pirmkārt, visā Eiropā ar savstarpēji savienotiem tīkliem izplatot ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, augsts ražošanas apjoms var kompensēt zemāku ražošanas apjomu citos apgabalos. Tajā pašā laikā tirgū ir jānodrošina skaidri finansiāli stimuli atjaunojamās enerģijas ražotājiem, lai viņi ražošanu padarītu pēc iespējas prognozējamāku. Turklāt zema ražošanas apjoma un augstu cenu periodos patērētāji, samazinot pieprasījumu, var palīdzēt robu aizpildīt, bet tirgum ir jānodrošina, ka viņi saņem pienācīgu kompensāciju par to.

Vairumtirgos norit pārkārtošanās uz efektīvu mazoglekļa energosistēmu. Kāpēc mazumtirdzniecības patērētāji vēl negūst labumu?

Patlaban vairums ES patērētāju nesaņem informāciju par ekonomisko un vidisko izmaksu izmaiņām, ko izraisa enerģijas izmantošana dažādos diennakts, nedēļas un gada laikos. Šīs izmaksas nemitīgi svārstās, arī laikapstākļu un mūsu dienas režīma dēļ.

Lielākā daļa mazumtirdzniecības patērētāju, dažkārt neapzinādamies, piemaksā par stabilitāti. Tādējādi ne tikai sadārdzinās enerģija — jo mums vairāk jāmaksā par jaunām spēkstacijām un tīkliem, lai apmierinātu pieprasījuma maksimumu atsevišķos gadījumos — bet tas nozīmē arī to, ka mēs importējam un sadedzinām vairāk fosilā kurināmā nekā vajadzīgs.

Tomēr daži patērētāji izvēlas līgumus, kas ļauj savā labā izmantot tirgus kāpumus un kritumus, un saņem mazākus rēķinus. Piemēram, patērētāji Somijā vai Zviedrijā, kuri izvēlas dinamisko cenu elektroenerģijas līgumus, ir saņēmuši par 15–30 % zemākus elektrības rēķinus, jo viņiem ir dinamiski līgumi un viedie skaitītāji.

Cits šķērslis, kas neļauj patērētājiem gūt visu labumu no noritošās enerģētikas pārkārtošanas, ir grūtības salīdzināt dažādu energouzņēmumu rēķinus un reklāmu — šādā situācijā patērētāji izvēlas palikt pie līdzšinējā piegādātāja. Lai gan vairumtirgi kļūst labāk pārredzami un spējīgāki konkurēt, mazumtirdzniecības patērētājiem tomēr nav īstas skaidrības par piegādes izvēles iespējām. Pie tam, pat ja patērētājs uziet izdevīgāku piedāvājumu, līgumsaistības un administratīvi šķēršļi var viņu atturēt no piegādātāja maiņas.

Kāds būtu uz patērētājiem orientētais jaunais kurss?

Ir būtiski jāmainās patērētāju lomai tirgū. Mums jādod patērētājiem iespēja mainīt enerģijas patēriņu tā, lai savā labā izmantotu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņas reāllaikā.

Patērētājiem jābūt iespējai būt pircējiem un pārdevējiem — novatoriski uzņēmumi piedāvā viņiem jaunus pakalpojumus, kas balstīti uz skaidrākiem un salīdzināmiem rēķinu sastādīšanas un reklāmas noteikumiem, kas atvieglo piegādātāju maiņu, kā arī ar uzticamiem un noderīgiem cenu salīdzināšanas rīkiem un patērētāju spēju panākt izdevīgākus noteikumus, izmantojot kolektīvus līgumus (piemēram, kolektīva piegādātāju maiņa, enerģijas kooperatīvi). Patērētājiem ir jāvar ar taisnīgiem nosacījumiem brīvi ražot un patērēt pašiem savu enerģiju, lai ietaupītu naudu, palīdzētu videi un nodrošinātu pastāvīgu energoapgādi.

Visbeidzot, patērētājiem, kuri ir mazāk aizsargāti vai enerģētiskās nabadzības apstākļos, un mājsaimniecībām, kurām ir mazāk iespēju mainīt pieprasījumu vai kļūt par ražojošiem patērētājiem, pārkārtojumu laikā jābūt efektīvi aizsargātiem un jāsaņem mērķēta palīdzība, kas uzlabotu viņu mājokļu energoefektivitāti.

Kā jaunajos apstākļos nodrošināsim patērētāju un viņu datu aizsardzību?

ES tiesību aktos enerģijas patērētājiem jau ir dotas plašas tiesības, un šo tiesību realizēšana joprojām ir prioritāte. Bez tam Komisija apsvērs iespēju ar savu regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzībā noteikt jaunus tiesību aktus enerģētikas jomā. Tā veltīs resursus enerģētiskās nabadzības uzraudzības uzlabošanai visā Savienībā un paraugprakses izplatīšanai, lai nodrošinātu, ka labums no pārkārtošanas tiek visiem sabiedrības slāņiem.

Viedās uzskaites sistēmu efektīva lietošana prasa personas datu apstrādi. Tādēļ jāraugās, lai tiktu aizsargāti personas dati un drošība. Komisija iesaka pieeju "integrēta drošība un datu aizsardzība".

Kas ir atjaunojamās enerģijas pašpatēriņš?

Šobrīd, pateicoties ievērojamam tehnoloģisko izmaksu samazinājumam, patērētāji spēj paši pie sevis ražot elektroenerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem (piemēram, saules vai vēja enerģijas) un patērēt to visu vai tās daļu, vai nu uzreiz, vai vēlāk, izmantojot enerģijas uzkrāšanas mazgabarītu iekārtas (piemēram, siltumsūkni vai akumulatoru). Tā ražojošie patērētāji var ietaupīt naudu, elektroenerģiju nepērkot, bet ražojot paši, un pat ieplūdināt neizlietoto elektroenerģijas pārpalikumu elektrotīklā.

Pašpatēriņš var palīdzēt novērst zudumus elektrotīklā, jo elektrība tiek ražota un patērēta uz vietas. Tas var arī samazināt energosistēmas izmaksas, piemēram, saulainās zemēs ražojot enerģiju ar fotoelementiem brīžos, kad ir maksimāls pieprasījums, ko izraisa gaisa kondicionēšana. Visbeidzot, pašpatēriņš var palīdzēt mobilizēt privātā sektora ieguldījumus enerģētikas pārkārtošanas finansēšanā.

Pašpatēriņš gan var energosistēmai radīt arī jaunas problēmas un samazināt elektrotīkla operatoru ieņēmumus. Elektrotīklam var būt vajadzīgi tehniski pārkārtojumi, lai saglabātu drošību un uzticamību. Komisija ir apzinājusi labāko pieredzi, lai palīdzētu ES valstīm rentabli veicināt pašpatēriņu.

Kāda loma jaunajā tirgus modelī varētu būt enerģijas uzglabāšanai?

Līdz ar variablu atjaunojamo energoresursu izmantošanas straujo pieaugumu elektrotīkla droša ekspluatācija ir kļuvusi sarežģītāka un ražotājiem un patērētājiem jābūt spējīgiem un stimulētiem elastīgi reaģēt. Uzglabāšanas integrēšana elektroenerģijas tirgū vēl vairāk palielinātu nepieciešamo elastīgumu: elektroenerģija būtu jāuzkrāj, kad ir pārpalikums un cenas ir zemas; tā būtu jāliek lietā, kad ražošana ir ierobežota un cenas ir augstas, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas ražošanas mainību.

Kādi būs nākamie soļi?

Pēc sabiedriskās apspriešanas par elektroenerģijas tirgus modeli Komisija 2016. gada otrajā pusē sagatavos tiesību aktu priekšlikumus. Ir paredzami grozījumi iekšējā tirgus tiesību aktos, Atjaunojamo energoresursu direktīvā, Energoefektivitātes direktīvā un Infrastruktūras regulā.

Komisija arī turpinās kopdarbu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai radītu rīkus, kas ļaus patērētājiem kļūt par aktīviem tirgus dalībniekiem, piemēram, cenu salīdzināšanas instrumentus, nosakot minimālos standartus galvenajai informācijai rēķinos un datu aizsardzībai.

Ja gribat zināt vairāk —

Sīkākas ziņas un dokumenti: https://ec.europa.eu/energy/en/news/new-electricity-market-consumers

Par vairumtirgiem un mazumtirgiem sk. http://ec.europa.eu/energy/en/topics/markets-and-consumers.

Faktu lapas pielikumā — infografika.

MEMO/15/5351

Kontakti presei:

Sabiedrībai:


Side Bar

Documents


Retail Market.pdf