Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - Faktu lapa

ES lēmumu pieņemšanas procedūras attiecībā uz ĢMO pārskatīšana: jautājumi un atbildes

Briselē, 22 aprīlis 2015

Par ko ir šī dokumentu pakete?

Šodien iesniegtā dokumentu pakete par ĢMO ir izstrādāta saskaņā ar politiskajām pamatnostādnēm, uz kuru pamata tika ievēlēta Komisija. Minētajās pamatnostādnēs tika pausta apņemšanās pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz ĢMO atļaujām.

Dokumentu pakete, ko Komisija pieņēma 2015. gada 22. aprīlī, ir šā politiskā solījuma izpilde. Tajā iekļauti šādi dokumenti:

  • Komisijas paziņojums par lēmumu pieņemšanas procedūras pārskatīšanu attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un
  • priekšlikums regulai, ar kuru dalībvalstīm atļauj savā teritorijā ierobežot vai aizliegt ĢMO izmantošanu pārtikas vai barības mērķiem.

 

Kāds ir šīs pārskatīšanas konteksts?

Lēmumu pieņemšanas procedūra: attiecīgi Komisijas un dalībvalstu loma ES atļauju procedūrā

ES tiesiskais regulējums attiecībā uz ĢMO[1] paredz, ka nevienu ģenētiski modificētu organismu vai nekādu ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību nevar laist tirgū, pirms tiem piešķir atļauju saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu. Šajā nolūkā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sadarbībā ar dalībvalstu zinātniskajām organizācijām veic zinātnisku novērtēšanu.

Ja riska novērtēšanas rezultāti liecina, ka produkts, ievērojot piedāvātos nosacījumus attiecībā uz laišanu tirgū/lietošanu, nerada risku veselībai vai videi, Komisija saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 182/2011 noteikto procedūru (komiteju procedūru) iesniedz dalībvalstīm, kas ir pārstāvētas pastāvīgajā komitejā, projektu īstenošanas lēmumam par atļaujas piešķiršanu. Šī procedūra paredz, ka dalībvalstis balso saskaņā ar Līgumā definēto “kvalificēto balsu vairākumu” [2].

Ja dalībvalstis pastāvīgajā komitejā nobalso “Par”, Komisija pieņem lēmuma projektu. Ja dalībvalstis balso “Pret” vai ja balsojuma rezultāts ir “Atzinumu nesniegt” (nav panākts kvalificēts balsu vairākums ne par, ne pret), Komisija var iesniegt lēmuma projektu citai struktūrai, kas pārstāv dalībvalstis augstākā līmenī, — pārsūdzības komitejai.

Pārsūdzības komitejā dalībvalstis vēlreiz balso par to pašu Komisijas iesniegto lēmuma projektu. Ja dalībvalstis nobalso “Par”, Komisija pieņem lēmuma projektu. Ja tās balso “Pret”, Komisija nevar pieņemt lēmuma projektu. Ja balsojuma rezultāts ir “Atzinumu nesniegt”, Komisijai saskaņā ar ĢMO tiesiskā regulējuma un Pamattiesību hartas prasībām ir jāpieņem lēmums par pieteikumu, tātad īstenībā tai nav citas izvēles kā vien piešķirt atļauju.


Kā dalībvalstis faktiski balso par atļaujām?

Kopš stājies spēkā ES tiesiskais regulējums par ģenētiski modificētu pārtiku un barību, balsošanas rezultāts pastāvīgajā komitejā un pārsūdzības komitejā sistemātiski ir bijis “Atzinumu nesniegt” neatkarīgi no tā, vai atļauja bija paredzēta ĢMO audzēšanai vai ģenētiski modificētai pārtikai un barībai. Tāpēc galīgais lēmums par atļaujām pašās procedūras beigās vienmēr ir jāpieņem Komisijai. Šāda situācija, kad balsošanas rezultātā atkārtoti tiek lemts atzinumu nesniegt, ir unikāla salīdzinājumā ar tūkstošiem īstenošanas lēmumu, kurus katru gadu pieņem komiteju procedūrā, kurā dalībvalstis parasti atbalsta Komisijas lēmuma projektu pastāvīgās komitejas posmā.

Balsošanas tendences attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību kopumā liecina, ka parasti vairāk dalībvalstu atbalsta lēmuma projektu nekā iebilst pret to. Piesauktie iemesli, kuru dēļ dalībvalstis atturas vai balso pret, dažkārt ir zinātniska rakstura apsvērumi, tomēr lielākoties pozīcija ir balstīta uz citiem apsvērumiem, atspoguļojot sabiedriskās diskusijas savā valstī.

Patlaban tiesiskais regulējums attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību neparedz iespēju dalībvalstīm paust visas savas individuālās bažas jomā, kura izraisa lielu sabiedrības interesi.


Vai Eiropas Savienībā pārtikas un barības apritē ir ĢMO?

Jā. Patlaban Eiropas Savienībā ir atļauti 58 ģenētiski modificēti pārtikas un barības produkti[3].

Veikalos faktiski ir pieejams ļoti maz ģenētiski modificētu pārtikas produktu. Tā iemesls varētu būt marķēšanas prasības attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un ģenētiski nemodificētu alternatīvu pieejamība.

Situācija ir atšķirīga ģenētiski modificētās barības sektorā. ES ģenētiski modificētai barībai ir ievērojams tirgus — attiecībā uz liellopiem paredzētām augu olbaltumvielām vairāk nekā 60 % ES pieprasījuma nodrošina, importējot soju un sojas miltus no trešām valstīm, kurās ĢMO audzēšana ir plaši izplatīta.


Kādi ir pārskatīšanas secinājumi? Kāpēc ir ierosināts grozīt regulu par ģenētiski modificētu pārtiku un barību?

Komisijas paziņojumā ir izklāstīti dažādi elementi, kuri būtu jāapsver šajā kontekstā, un ir apstiprināts, ka nepieciešami ĢMO tiesiskā regulējuma pielāgojumi, kas valstu valdībām ļautu labāk paust savu viedokli par ĢMO lietošanu.

2015. gada martā Padome un Eiropas Parlaments vienojās par ĢMO tiesiskā regulējuma grozījumu, kas ļautu dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt atļautu ĢMO audzēšanu (Direktīva 2015/412/ES). Paziņojumā secināts, ka šo risinājumu vajadzētu piemērot plašāk — arī attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību.

Šajā nolūkā Eiropas Parlamentam un Padomei ir iesniegts priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1829/2003: lai gan atļauju piešķiršanas process netiks grozīts, dalībvalstīm tiks dotas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas vai barības lietošanu to teritorijā.

 

Kāda ir tiesību akta priekšlikuma būtība?

Kādi ir tiesību akta priekšlikuma galvenie elementi?

Komisija ierosina grozīt regulu par ģenētiski modificētu pārtiku un barību, lai dalībvalstīm ļautu pieņemt nacionālus lēmumus, ar ko pēc tam, kad ĢMO ir atļauti ES līmenī, var ierobežot vai aizliegt izmantot ĢMO pārtikā vai barībā (izņēmuma pasākumi).

Dalībvalstīm būs jāsniedz pamatojums par ierosināto izņēmuma pasākumu atbilstību ES tiesību aktiem, kā arī par proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu ievērošanu attiecībā uz vietējiem un citu valstu produktiem. Tomēr dalībvalstu valdības nevarēs izmantot pamatojumus, kuri ir pretrunā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veikto riska novērtējumu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Proti, priekšlikums nemainīs drošības līmeni, ko nodrošina ES mēroga novērtējums. Turklāt gadījumā, ja tiek gūti jauni pierādījumi, ka produkts varētu radīt nopietnu risku veselībai vai videi, ES tiesiskajā regulējumā jau ir noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificēto pārtiku un barību, kamēr ES veic situācijas pārskatīšanu.

Izņēmuma pasākumi pirms pieņemšanas būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, un Komisija un pārējās dalībvalstis 90 dienu laikā sniegtu komentārus, ja nepieciešams.

Priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad dalībvalsts pieņem izņēmuma pasākumu attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību, kura šā pasākuma pieņemšanas laikā jau tiek izmantota, tirgus dalībniekiem jāatvēl pietiekami ilgs laikposms, kurā izlietot attiecīgā produkta krājumus. Turklāt pasākumi nedrīkstēs vērsties pret produktiem, kuros konstatēta ES atļautu ĢMO nejauša klātbūtne, bet šo ĢMO saturs nepārsniedz tiesību aktos paredzēto marķēšanas robežu.


Vai dalībvalstu pieņemtie izņēmuma pasākumi atbilst iekšējā tirgus principiem un PTO saistībām?

Dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem jāsader ar iekšējo tirgu, jo īpaši ar LESD 34. pantu, kas aizliedz pasākumus, kuru iedarbība ir līdzvērtīga preču brīvas aprites kvantitatīviem ierobežojumiem. Tāpēc šā priekšlikuma izmantotāju dalībvalstu pieņemtie pasākumi būs jāpamato tā, lai pamatojums atbilstu LESD 36. pantam un Tiesas judikatūrā izkoptajam sevišķi svarīgu sabiedrības interešu jēdzienam. Turklāt paredzētajiem pasākumiem būs jāsader ar proporcionalitātes principu un nediskriminēšanas principu attiecībā uz vietējiem un citu valstu produktiem.

Vispārīgāk runājot, dalībvalstu pasākumiem būs jāatbilst prasībām, ko izvirza Savienības tiesību akti un ES starptautiskās saistības, kurās ietilpst arī saistības Pasaules Tirdzniecības Organizācijā.


Vai šis priekšlikums ietekmēs ĢMO zinātnisko novērtēšanu?

Nē. Priekšlikums grozīt regulu par ģenētiski modificētu pārtiku un barību neskar ĢMO riska novērtējumu, ko veic attiecībā uz ĢMO pirms tiem piešķir atļauju, tāpat tas neietekmē drošības līmeni, kurš lēmumā par atļaujas piešķiršanu ir noteikts visām dalībvalstīm un kurā pienācīgi ņem vērā piesardzības principu.

Pēc tam, kad ĢMO ir apstiprināts ES līmenī, dalībvalstīm ir atļauts pieņemt izņēmuma pasākumus, turklāt šos pasākumus nevar pamatot ar iemesliem, kas ir pretrunā ar EFSA veikto riska novērtējumu, bet tie jābalsta uz citiem apsvērumiem. Proti, esošais tiesiskais regulējums paredz procedūras gadījumiem, kad produkts šķietami rada nopietnu risku, kas atļaujas piešķiršanas procedūras laikā nav aplūkots. Šādā kontekstā Komisijai un dalībvalstīm jau ir dota iespēja pieņemt ārkārtas pasākumus, ar kuriem, ja nepieciešams, produktu var aizliegt kādas dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, vai visā ES.

Jāuzsver, ka 2013. gadā tika pieņemta Komisijas īstenošanas regula[4], ar kuru stiprināja un uzlaboja riska novērtēšanas un riska pārvaldības procesu attiecībā uz lietošanai pārtikā un barībā paredzētiem ĢMO, jo īpaši precizējot zinātnisko datu prasības ĢMO pieteikumu iesniegšanai.


Kāpēc tiesību akta priekšlikumā nav ietverti ĢMO audzēšanai?

Audzēšanai paredzēti ĢMO ir izslēgti no priekšlikuma darbības jomas, jo uz tiem jau attiecas Direktīva 2015/412, ko nesen pieņēma Eiropas Parlaments un Padome.

Minētā direktīva ir balstīta uz tādiem pašiem principiem kā esošais priekšlikums: tā piedāvā iespēju dalībvalstīm, kuras to vēlas, ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā, neietekmējot ES riska novērtējumu.


Kādi ir nākamie soļi?

Šo tiesību akta priekšlikumu nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kur to izskatīs saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.


Sīkāka informācija

Paziņojums presei

Vispārīgi jautājumi un atbildes par ĢMO: ĢMO faktu lapa


[1] Direktīva 2001/18/EK un Regula (EK) Nr. 1829/2003.

[2]Jaunais kvalificētais balsu vairākums, kas ieviests ar Lisabonas līgumu, atbilst vismaz 55 % dalībvalstu, ietver vismaz 15 no tām un pārstāv vismaz 65 % Eiropas iedzīvotāju. Lai veidotu bloķējošo mazākumu, jābūt vismaz četrām dalībvalstīm.

[3] Saite uz ĢMO reģistru.

[4] Komisijas Īstenošanas regula (EK) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem.

MEMO/15/4779

Sabiedrībai:


Side Bar