Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Eiropa, kas aizsargās: Komisija sāk diskusiju par virzīšanos uz drošības un aizsardzības savienību

Briselē, 2017. gada 7. jūnijā

Šodien Komisija sāk publisku diskusiju par turpmāko aizsardzības virzību 27 valstu Eiropas Savienībā.

Šodien publicētais apspriešanas dokuments, kas seko Komisijas Baltajai grāmatai par Eiropas nākotni, iezīmē dažādus scenārijus, kā stāties pretī augošajiem drošības un aizsardzības draudiem, ar ko Eiropai nākas saskarties, un kā līdz 2025. gadam pastiprināt pašas Eiropas aizsargspēju. Šī diskusija svarīgā mērā palīdzēs nolemt, kā Savienība stiprinās Eiropas pilsoņu drošību un aizsardzību, bet pilsoņu drošība un aizsardzība savukārt ir centrāls Žana Kloda Junkera Komisijas prioritāšu jautājums. Apspriešanas dokumentu papildina konkrēti šodien iesniegti priekšlikumi izveidot Eiropas aizsardzības fondu, kas efektivizētu dalībvalstu līdzekļu izlietojumu kopējām aizsardzības spējām.

Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni teica: Eiropas Savienības drošības jautājumā mēs strauji virzāmies uz priekšu, Komisijai papildinot un atbalstot dalībvalstu apņemšanos. Šodien publiskotais apspriešanas dokuments ir Komisijas ieguldījums pārdomās par mūsu Savienības nākotni šajā jomā, sākot ar to, ka mūsu iedzīvotāji prasa integrētāku un spējīgāku aizsardzību. Eiropas Savienība var atbalstīt dalībvalstis militāro spēju veidošanā un efektīvākos ieguldījumos aizsardzībā. Gada laikā mēs esam jau tālu nonākuši un esam apņēmušies tikpat strauji virzīties uz priekšu.”

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens piebilda: “Mūsdienu pasaulē spēcīgai NATO un spēcīgai Eiropas Savienībai ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Nedublējot jau pastāvošo, Eiropai sava drošība un aizsardzība jāņem pašai savās rokās, kļūstot par spēcīgāku partneri mūsu sabiedrotajiem. Mēs zinām, kurp virzāmies, un mūs turp stūrē dalībvalstis, bet nu ir laiks izlemt, cik drīz vēlamies tur nokļūt.”

ES valstu vadītāji 9. jūnijā Prāgā tiksies, lai apspriestos, kā izmantot Līgumos paredzētās iespējas intensificēt sadarbību aizsardzībā. Komisijas ieguldījums šajā apspriedē un plašākajā visas ES mēroga diskusijā par aizsardzību ir trīs iespējami Eiropas aizsardzības nākotnes scenāriji, ko tā piedāvā.

  • Scenārijā “Sadarbība drošībā un aizsardzībā” dalībvalstis par vajadzību sadarboties drošībā un aizsardzībā joprojām lemtu brīvprātīgi un katrā gadījumā atsevišķi, savukārt ES arī turpmāk papildinātu nacionālos centienus. Sadarbība aizsardzības jautājumos pastiprinātos, taču ES līdzdalība vissvarīgākajās operācijās joprojām paliktu ierobežota. Jaunais Eiropas aizsardzības fonds palīdzētu izveidot dažas jaunas kopīgas funkcijas, tomēr aizsardzības potenciāla attīstību un apgādi lielākoties dalībvalstis joprojām uzraudzītu individuāli. ES un NATO sadarbības forma un struktūra nemainītos.
  • Vērienīgākā scenārijā “Kopīgota drošība un aizsardzība” dalībvalstis noteiktus finansiālos un operatīvos resursus apvienotu, padarot aizsardzību solidārāku. ES arī vairāk iesaistītos Eiropas aizsardzībā gan iekšpus, gan ārpus tās robežām. Tā uzņemtos lielāku lomu tādās jomās kā kiberdrošība, robežaizsardzība vai cīņa pret terorismu un pastiprinātu aizsardzības un drošības dimensiju tādās iekšējās ES rīcībpolitikās kā enerģijas, veselības, muitas vai kosmosa politika. To papildinātu līdzvērtīga politiskā griba rīkoties un strauji mainīgiem apstākļiem piemērota lemšanas procedūra. Pastiprinātos arī ES un NATO sadarbība un koordinācija visā jautājumu spektrā.
  • Visvērienīgākais scenārijs “Kopīga drošība un aizsardzība” paredz, ka, pakāpeniski attīstot kopīgu ES aizsardzības politiku, tiktu radīta kopīga aizsardzība, kura pamatotos uz ES līguma 42. pantu. Spēkā esošā norma dod iespēju kādai dalībvalstu grupai Eiropas aizsardzību pacelt nākamajā līmenī. Šajā scenārijā Eiropas aizsardzība Eiropas Savienībai un NATO kļūtu par savstarpēji papildinošu pienākumu. Eiropas Savienība, balstoties uz augstākā līmenī integrētiem dalībvalstu aizsargspēkiem, spētu veikt pat vissarežģītākās drošības un aizsardzības operācijas. ES sniegtu atbalstu kopīgām aizsardzības programmām (sadarbībā ar Eiropas aizsardzības fondu), kā arī izveidotu īpašu Eiropas Aizsardzības pētījumu aģentūru.Tā būtu arī labvēlīga augsne, lai rastos īsteni eiropeisks aizsardzības tirgus, kas savu izšķirīgo stratēģisko darbību spētu pasargāt no ārējiem pārņēmējiem. 

Minētie scenāriji cits citu neizslēdz, tie tikai ilustrē trīs dažādus solidaritātes vērienīguma līmeņus. Eiropas drošības palielināšana ir vitāla nepieciešamība. Procesa stūrētājas būs dalībvalstis, jo tieši tās ar ES iestāžu atbalstu lems par vērienīguma līmeni. Raugoties nākotnē, tām tagad jāizlemj, kuru ceļu ES iedzīvotāju aizsardzībā tās grib iet un cik strauji pa to virzīties.

Konteksts

Ž. K. Junkera Komisijai drošībā un aizsardzībā stiprāka Eiropa bijusi prioritāra jau kopš darba uzsākšanas. Pēdējos divos gados aizsardzībā jau panākts vairāk nekā pēdējos sešdesmit gados. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, 2014. gada jūnijā izklāstīdams savas politiskās pamatnostādnes teica: „Es uzskatu, ka mums ir arī jāstrādā pie stiprākas Eiropas veidošanas drošības un aizsardzības jautājumos. Jā, Eiropa galvenokārt ir "maigā vara". Tomēr pat visspēcīgākā maigā vara nevar ilglaikā iztikt bez vismaz dažām integrētām aizsardzības spējām.”

Eiropas Savienības rīcībā jau ir līdzekļi, ar kuru palīdzību iespējams no līdzšinējās sadrumstalotības divpusējā un daudzpusējā militārā sadarbībā pārorientēties uz efektīvākiem aizsardzības integrācijas veidiem. Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 6. punkts paredz iespēju vienādi domājošu dalībvalstu grupai Eiropas aizsardzību pacelt jaunā līmenī. 2016. gada uzrunā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: „Es domāju, ka tagad ir laiks izmantot šo iespēju.”

Šodien Komisija publiskoja Eiropas Aizsardzības fonda izveides priekšlikumu. Fonda izveides nodomu priekšsēdētājs Junkers paziņoja 2016. gada septembrī , un 2016. gada decembrī to atbalstīja Eiropadome. Fonds koordinēs, papildinās un pastiprinās valstu ieguldījumus aizsardzības pētniecībā, prototipu izstrādē un aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju iegādē.

Romas deklarācija, ko ES līderi pieņēma 2017. gada 25. martā, pauda apņēmību strādāt, lai virzītos uz tādu 27 valstis aptverošu Eiropas Savienību, kura palīdzētu radīt konkurētspējīgāku un integrētāku aizsardzības nozari un stiprinātu savu kopīgo drošību un aizsardzību — sadarbībā un savstarpējā papildināmībā ar NATO.

2017. gada 1. martā publiskotā Baltā grāmatā par Eiropas nākotni izklāsta Eiropas galvenās problēmas un iespējas nākamajā desmitgadē. Baltā grāmata iezīmēja sākumu procesam, kurā 27 ES valstis lemj par Savienības nākotni. Rosinot uz šo diskusiju, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un ieinteresētām dalībvalstīm dažādās Eiropas pilsētās un reģionos sarīkos veselu virkni “Eiropas nākotnes diskusiju”. Balto grāmatu papildina vairāki pārdomu dokumenti par šādiem jautājumiem (https://ec.europa.eu/commission/white-paper-future-europe-reflections-and-scenarios-eu27_lv):

Papildinformācija

Jautājumi un atbildes: Eiropas aizsardzības nākotne

Diskusiju dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni

Faktu lapa par ciešāku ES sadarbību drošībā un aizsardzībā

Eiropas Politiskās stratēģijas centra dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni

Eiropas aizsardzības fonds: bieži uzdoti jautājumi

Faktu lapa par Eiropas Aizsardzības fondu

Paziņojums “Eiropas aizsardzības fonda darbības uzsākšana”

Regulas priekšlikums

Aicinājums iesniegt priekšlikumus

 

Sk. pievienoto pielikumu Sabiedriskā aptauja par ES aizsardzību (Eirobarometra 461. speciālizdevums, April 2017)

IP/17/1516

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar