Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija diskutē par Eiropas aizsardzības nākotni

Briselē, 2017. gada 24. maijā

Sniedzot savu artavu diskusijā par ES turpmāko virzību 27 valstu sastāvā, Komisija šodien rīkoja politikas debates par Eiropas aizsardzības nākotni.

Stiprākas Eiropas veidošana drošības un aizsardzības jautājumos ir bijusi Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas prioritāte, kopš tā uzsāka savu darbu. Komisijas priekšsēdētājs Junkers savā 2016. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja par Eiropas aizsardzības fonda izveidi, sakot: „Eiropa vairs nevar atļauties izmantot citu valstu militāro varenību. (…) Lai Eiropas aizsardzība būtu spēcīga, Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir jābūt inovatīvai.” Ņemot vērā to, ka Eiropas kaimiņreģionos pasliktinās drošības situācija un ka ir stingrs ekonomisks pamatojums tam, lai ES valstis ciešāk sadarbotos aizsardzības izdevumu jomā, pēc Komisijas uzskata tagad ir īstais laiks apņēmīgi virzīties uz drošības un aizsardzības savienību.

Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni teica: „Drošība un aizsardzība ir Eiropas Savienības prioritātes, jo šie abi jautājumi ir visu mūsu iedzīvotāju prioritāte. Kopš pagājušā gada mēs pastiprinām Eiropas politiku aizsardzības jomā, lai aizvien efektīvāk spētu garantēt drošību gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām, ieguldīt vairāk resursu, veidot sadarbību starp dalībvalstīm un veicināt ciešāku sadarbību ar NATO. Mums apkārt esošā pasaule strauji mainās, un ik dienu mums jārisina jaunas problēmas – mēs kā Eiropas Savienība esam uzņēmušies atbildību novērst šīs problēmas.”

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens piebilda: „Lai pastiprinātu Eiropas drošību un aizsardzību, pieejamie aizsardzības budžeti jāizmanto efektīvāk. Ieguldījumi aizsardzības spējās joprojām ir dalībvalstu pārziņā, un ES budžets nevar aizstāt aizsardzībai paredzētos dalībvalstu budžetus. Tomēr pastāv ārkārtīgi spēcīgs ekonomisks un rūpnieciska rakstura pamatojums ciešākai sadarbībai – piemēram, aizsardzības pētniecībā un iepirkuma jomā. Tā kā spiediens uz valstu budžetiem joprojām ir liels, mums vajadzīgs aizsardzībai paredzēto līdzekļu efektīvāks izlietojums, un mums labāk jāizmanto aizsardzības spējas.”

Šodien notikušās politikas debates palīdzēs virzīt Komisijas darbu turpmākajās nedēļās. Pirms Prāgā paredzētās augsta līmeņa Eiropas konferences par aizsardzības un drošības jautājumiem, kura notiks 7. jūnijā, Komisija iedarbinās Eiropas aizsardzības fondu, par ko 2016. gada novembrī tika paziņots Eiropas Aizsardzības rīcības plānā. Vienlaikus tā nāks klajā ar ilgāka termiņa pārdomu dokumentu, kurā tiks izklāstīti iespējamie nākotnes scenāriji Eiropas aizsardzības jomā. Minētie pasākumi ir daļa no diskusijas par ES nākotni 27 valstu sastāvā; šī diskusija tika sākta 2017. gada 1. martā ar Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni.

Ciešākai sadarbībai Eiropas Savienībā drošības un aizsardzības jautājumos ir pamatots iemesls. Apdraudējumi, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, neapstājas pie valstu robežām. To apmērs pieaug. Vislabāk tos var novērst, strādājot plecu pie pleca.

Spēcīgai Eiropas aizsardzībai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības nozare. Tā kā dalībvalstis sāk palielināt savus aizsardzībai paredzētos budžetus, Eiropas Savienība var palīdzēt tām efektīvāk iztērēt šos līdzekļus. Tiek lēsts, ka dalībvalstu savstarpējās sadarbības trūkums aizsardzības un drošības jomā ik gadu izmaksā 25 līdz 100 miljardus eiro. 80 % no iepirkuma un vairāk nekā 90 % no pētniecības un tehnoloģiju projektiem tiek īstenoti atsevišķu valstu līmenī. Apvienojot iepirkumu, varētu ietaupīt līdz pat 30 % no aizsardzībai paredzētajiem ikgadējiem izdevumiem (skatīt faktu lapu par ciešāku ES sadarbību drošības un aizsardzības jomā).

Konteksts

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savās politikas pamatnostādnēs 2014. gada jūnijā teica: „Es uzskatu, ka mums ir arī jāstrādā pie stiprākas Eiropas veidošanas drošības un aizsardzības jautājumos. Jā, Eiropa galvenokārt ir "maigā vara". Tomēr pat visspēcīgākā maigā vara nevar ilgtermiņā iztikt bez vismaz dažām integrētām aizsardzības spējām.”

Komisijas priekšsēdētājs Junkers savā 2016. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja par Eiropas aizsardzības fonda izveidi, savukārt Bratislavas samitā, kas notika 2016. gada septembrī, 27 dalībvalstu vadītāji secināja: „ES mums ir vajadzīga, lai garantētu ne vien mieru un demokrātiju, bet arī drošību mūsu iedzīvotājiem.” Viņi vienojās, ka sarežģītā ģeopolitiskā vidē nepieciešams nostiprināt ES sadarbību ārējās drošības un aizsardzības jomā. Konkrētāk – Eiropadomei 2016. gada decembra sanāksmē būtu jālemj „par konkrētu īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā un par to, kā labāk izmantot Līgumos ietvertās iespējas, jo īpaši attiecībā uz spējām.”

2016. gada 30. novembrī Komisija nāca klajā ar Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kurā tika izklāstīts, kā Eiropas aizsardzības fonds un citas darbības var palīdzēt dalībvalstīm lietderīgāk tērēt līdzekļus kopējo aizsardzības spēju uzlabošanai, stiprināt Eiropas iedzīvotāju drošību un sekmēt konkurētspējīgas un inovatīvas rūpnieciskās bāzes izveidi. Eiropadomes sanāksmēs, kas notika 2016. gada decembrī un 2017. gada martā, ES līderi atzinīgi vērtēja šo iniciatīvu un pilnvaroja Komisiju līdz 2017. gada vasarai iesniegt atbilstošus priekšlikumus.

Eiropas Aizsardzības rīcības plāns ir daļa no apjomīgāka aizsardzības tiesību aktu kopuma, par ko 27 ES valstis vienojās Bratislavā. Šis plāns papildina pārējos divus darbības virzienus, proti, Globālās stratēģijas īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, kurā jaunā līmenī ir noteikts vērienīgs Savienības mērķis un apzinātas darbības tā sasniegšanai, kā arī ES un NATO kopīgās deklarācijas īstenošanu; šo deklarāciju parakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un NATO ģenerālsekretārs. Varšavas deklarācijā apzinātajās 7 jomās pašlaik tiek īstenots 42 kopīgo priekšlikumu kopums. Tas ietver hibrīddraudus un ir arī saistīts ar 2016. gada aprīlī pieņemto kopīgo regulējumu hibrīddraudu novēršanai, kurš savukārt ir balstīts uz Eiropas Drošības programmu, ko Komisija pieņēma 2015. gada aprīlī. Šo abu darbības virzienu īstenošana norit ātrā tempā. Vēl pagājušajā nedēļā ES aizsardzības ministri pieņēma secinājumu kopumu, pateicoties kuram darbs tiks turpināts, gatavojoties jūnijā paredzētajai Eiropadomes sanāksmei.

Romas deklarācijā, ko ES līderi pieņēma 2017. gada 25. martā, tika pausta apņēmība strādāt, lai virzītos uz 27 valstis aptverošu Eiropas Savienību, kura palīdz radīt konkurētspējīgāku un integrētāku aizsardzības nozari un stiprina savu kopējo drošību un aizsardzību – sadarbībā un savstarpējā papildināmībā ar NATO.

2017. gada 1. martā publiskotajā Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni ir izklāstītas galvenās problēmas un iespējas Eiropai nākamajā desmitgadē. Baltā grāmata iezīmēja sākumu procesam, kura ietvaros 27 ES valstīm jālemj par Savienības nākotni. Lai sekmētu šīs debates, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un ieinteresētajām dalībvalstīm rīkos vairākas diskusijas par Eiropas nākotni, kuras notiks dažādās Eiropas pilsētās un reģionos. Balto grāmatu papildina virkne pārdomu dokumentu par šādiem jautājumiem:

Sīkāka informācija

Faktu lapa: Aizsargājot Eiropu – par ciešāku ES sadarbību drošības un aizsardzības jomā

IP/17/1427

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar