Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Pašreizējā situācija: bēgļu krīzes risināšanas pasākumi

Briselē, 2016. gada 29. janvārī

Pašreizējā situācija: bēgļu krīzes risināšanas pasākumi

Eiropas Programmā migrācijas jomā, kuru Komisija pieņēma 2015. gada maijā, ir izklāstīta nepieciešamība pēc vispusīgas pieejas migrācijas pārvaldībai. Kopš tā laika ir ieviesti vairāki pasākumi – tostarp ir pieņemtas divas ārkārtas shēmas, lai 160 000 cilvēku, kuriem ir nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, pārceltu no visvairāk skartajām dalībvalstīm uz citām ES dalībvalstīm, un apstiprināts Komisijas Rīcības plāns par atpakaļnosūtīšanu.

23. septembrī Eiropas Komisija izklāstīja prioritāro darbību kopumu, kuras veicamas nākamajos sešos mēnešos, lai īstenotu Eiropas Programmu migrācijas jomā. Tie ietver gan īstermiņa pasākumus pašreizējās situācijas stabilizēšanai, gan ilgtermiņa pasākumus, ar kuriem tiktu izveidota stabila sistēma, kas spēj izturēt laika pārbaudi.

Prioritāro darbību sarakstā izklāstīti galvenie nekavējoties veicamie pasākumi: i) operatīvie pasākumi; ii) budžeta atbalsts un iii) ES tiesību aktu īstenošana.

Šo sarakstu apstiprināja valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē 2015. gada 23. septembrī un vēlreiz 2015. gada 15. oktobrī.

Šie pasākumi nu ir ātri un efektīvi jāievieš visos līmeņos.

Informācija par pašreizējo situāciju saistībā ar saistībām, kas pieņemtas samitā par migrācijas maršrutu Rietumbalkānos, atrodama te.

Finansiālie solījumi

Neformālā valstu un valdību vadītāju sanāksmē, kas notika 23. septembrī, dalībvalstis atzina, ka ir vajadzīgs papildu finansējums no valstu puses. Tās atkārtoja šo apņemšanos Eiropadomes sanāksmē 15. oktobrī. Komisija jau ir ierosinājusi grozījumus savā 2015. un 2016. gada budžetā, palielinot bēgļu krīzei paredzētos resursus par 1,7 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Komisija bēgļu krīzes risināšanai 2015. un 2016. gadā tērēs kopumā 9,2 miljardus eiro. Dalībvalstis apņēmās sniegt līdzvērtīgu ieguldījumu. Tomēr daudzas dalībvalstis joprojām nav nodrošinājušas ES sniegtajiem līdzekļiem līdzvērtīgu finansējumu ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam (UNHCR), Pasaules pārtikas programmai un citām līdzīgām organizācijām (500 miljoni eiro), ES reģionālajam trasta fondam Sīrijai (500 miljoni eiro) un Ārkārtas trasta fondam Āfrikai (1,8 miljardi eiro).

Dalībvalstu finansiālie solījumi kopš 2015. gada 23. septembra, miljonos eiro

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/european-agenda-migration/press-material/docs/state_of_play_-_member_state_pledges_en.pdf

Pārcelšanas shēmas

  1. un 22. septembrī Komisija ierosināja un Padome apstiprināja pasākumus, kuru mērķis ir pārvietot 160 000 cilvēku, kuriem neapšaubāmi vajadzīga starptautiska palīdzība. Tas ļaus ievērojami (lai arī tikai daļēji) atvieglot situāciju dalībvalstīs, kur stāvoklis ir visspiedīgākais. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai minētie pasākumi tagad tiktu pilnībā īstenoti. Lai šie mehānismi varētu efektīvi darboties, dalībvalstīm nekavējoties jāreaģē uz aicinājumu nodrošināt valstu ekspertus “karstajiem punktiem”, jāpaziņo Komisijai par savām uzņemšanas spējām un jānosaka valstu kontaktpunkti, kuri ar Grieķiju un Itāliju koordinēs pārcelšanu, kā arī koordinēs ar pārcelšanu saistītos darbus attiecīgajā dalībvalstī.

Dalībvalstu atbalsts ārkārtas pārcelšanas mehānismam

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/european-agenda-migration/press-material/docs/state_of_play_-_relocation_en.pdf

“Karsto punktu” pieeja

Svarīgākais ES uzticamībai un stratēģijai ir parādīt, ka ir iespējams atjaunot pienācīgu migrācijas sistēmas darbību, jo īpaši “karstajos punktos” norīkojot migrācijas pārvaldības atbalsta grupas, lai dalībvalstīm, kuras izjūt visspēcīgāko spiedienu, palīdzētu izpildīt saistības un pienākumus. Lai atbalsta grupas varētu paveikt savu darbu, tām vajadzīgs spēcīgs ES aģentūru atbalsts, maksimāli cieša sadarbība ar iestādēm Itālijā un Grieķijā un pārējo dalībvalstu atbalsts.

“Karsto punktu” pašreizējā kapacitāte

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/european-agenda-migration/press-material/docs/state_of_play_-_hotspots_en.pdf

Sūtīšana atpakaļ

Reālas atpakaļnosūtīšanas nodrošināšana ir galvenais migrācijas plūsmu pārvaldības atbalsta grupu uzdevums “karstajos punktos”. Tādēļ Eiropas Savienībā ir nepieciešamas efektīvas sistēmas, kuras pieņem un izpilda lēmumus par nosūtīšanu atpakaļ. Pēdējo mēnešu laikā ir veikti konkrēti pasākumi, lai izveidotu integrētu atpakaļnosūtīšanas pārvaldības sistēmu un izmantotu ES informācijas apmaiņas sistēmas, tajās ietverot lēmumus par atpakaļnosūtīšanu un ieceļošanas aizliegumus. Jānodrošina arī resursi, kas atpakaļnosūtīšanas jautājumos kompetentajām dalībvalstu aģentūrām nepieciešami, lai tās varētu izpildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis 2015. gada oktobrī Tieslietu un iekšlietu padomē apstiprināja Komisijas ierosināto ES Rīcības plānu par atpakaļnosūtīšanu. Tagad valstīm tas ir ātri un efektīvi jāīsteno.

Atpakaļnosūtīšana kopš septembra

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/european-agenda-migration/press-material/docs/state_of_play_-_returns_en.pdf

Atbalsts valstīm, kas iedarbinājušas ES civilās aizsardzības mehānismu

ES civilās aizsardzības mehānisma uzdevums ir piedāvāt praktisku palīdzību valstīm, kurās izcēlusies krīzes situācija. Pašlaik Serbija, Slovēnija un Horvātija lūdz mehānisma palīdzību. Šo mehānismu var izmantot, lai mobilizētu dažāda veida atbalstu natūrā, tostarp aprīkojumu, pajumti, medikamentus un citus resursus, kas nav pārtika, kā arī zinātību. Valsts, kas iedarbina mehānismu, nosūta lūgumu, un pārējās valstis, kas piedalās mehānismā, sniedz palīdzību atbilstīgi paziņotajām vajadzībām. Komisija ir palielinājusi līdzfinansējumu, ko tā sniegs pirmās nepieciešamības materiālu un ekspertu transportēšanai pašreizējās bēgļu krīzes laikā. Līdz šim pārāk maz dalībvalstu ir atsaukušās uz šiem lūgumiem, un joprojām ir jāpiegādā liels resursu apjoms Serbijai, Slovēnijai un Horvātijai, lai tiktu galā ar pašreizējo situāciju.

Dalībvalstu atbalsts civilās aizsardzības mehānismam Serbijā, Slovēnijā un Horvātijā

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/european-agenda-migration/press-material/docs/state_of_play_-_ucpm_support_en.pdf

Konteksts

Eiropas Komisija ir konsekventi un pastāvīgi strādājusi, lai nodrošinātu koordinētu Eiropas rīcību bēgļu un migrācijas jomā.

Stājoties amatā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.K. Junkers vienam no komisāriem — Dimitrim Avramopulam — kuram ir īpaša atbildība par migrāciju, uzticēja sadarboties ar pārējiem komisāriem priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa Timmermansa vadībā, lai izstrādātu jaunu migrācijas politiku, kas ir viena no Komisijas politikas pamatnostādņu 10 prioritātēm.

Eiropas Komisija 2015. gada 13. maijā iepazīstināja ar Eiropas programmu migrācijas jomā, kurā izklāstīta visaptveroša pieeja migrācijas pārvaldības uzlabošanai visos tās aspektos.

Atbilstīgi minētajai programmai 2015. gada 27. maijā un tā paša gada 9. septembrī jau ir pieņemtas divas īstenošanas paketes, un ir sākusies tajās paredzēto pasākumu izpilde.

Sīkāka informācija

Paziņojums presei - Bēgļu krīze: Eiropas Komisija ziņo par sasniegto prioritāro pasākumu īstenošanā

Paziņojums – Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

Paziņojums presei – Jautājumi un atbildes par ārkārtas pārvietošanu

Visi presei domātie materiāli par ES programmu migrācijas jomā

Eiropadomes priekšsēdētāja D. Tuska, Komisijas priekšsēdētāja Ž.K. Junkera un Luksemburgas premjerministra K. Betela vēstule visu ES dalībvalstu valstu un valdību vadītājiem pēc samita par bēgļu plūsmu Rietumbalkānos

IP/15/6134

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar