Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Paziņojums presei

Komisija ierosina 2016. gada zvejas iespējas Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā

Briselē, 2015. gada 10. novembrī

Eiropas Komisija ierosinājusi 2016. gada nozvejas kvotas (kopējo pieļaujamo nozveju) Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā.

Pamatodamās uz saņemto zinātnisko ieteikumu, Komisija ierosinājusi 35 krājumu nozvejas kvotas saglabāt nemainīgas vai palielināt, bet nozveju no 28 krājumiem – samazināt.

Zvejas iespēju palielinājumu Komisija ierosinājusi tādēļ, lai palīdzētu zvejniekiem pielāgoties jaunajam pienākumam izkraut visas nozvejas. Šī ir pirmā reize, kad Komisija ierosina tā dēvētos kvotas papildinājumus visām zvejniecībām, uz kurām no 2016. gada attieksies izkraušanas pienākums. Šāds kvotas papildinājums ir sava veida kompensācija zvejniekiem, kam būs jāizkrauj vairāk zivju. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, kas jāsaņem līdz novembra vidum, Komisija vēlāk šomēnes ierosinās nozvejas palielinājumu, kas ietvers visus izkraujamos daudzumus.

Komisijas mērķis un viens no reformētās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) balstiem ir iecere panākt to, lai visos krājumos tiktu zvejots ilgtspējīgi, proti, ievērojot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Zvejošana maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā ļauj zvejniekiem jūrā iegūt lielāko zivju daudzumu, kāds iespējams, vienlaikus saglabājot veselīgus zivju krājumus. Komisija ierosina panākt maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu krājumu apmēru, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajiem ieteikumiem. Šogad ieteikums sniegts par 34 krājumiem.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella sacīja: “Mans mērķis ir skaidrs un tālejošs: jāpanāk, lai visi krājumi pēc iespējas drīzāk būtu veselīgi un to apmērs – ilgtspējīgs. Esmu gandarīts, ka vairākiem zivju krājumiem varam ierosināt lielākas kvotas un 2016. gadā sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Mūsu zvejnieku centieni ir atmaksājušies, un Komisija vēlas viņus atbalstīt arī pārejas periodā, kad tiek ieviests pienākums izkraut visas nozvejotās zivis. Tomēr citu zivju krājumu kvotas jāsamazina, lai minētie krājumi nākotnē neizsīktu.

Komisārs K. Vella iepazīstinās ar šo priekšlikumu un iesniegs to apspriešanai dalībvalstu ministriem Zivsaimniecības padomes decembra sanāksmē, lai regulu varētu piemērot no 2016. gada 1. janvāra.

Šodien publiskotais priekšlikums ir ikgadējs priekšlikums, kurā nosaka zivju apjomu, kādu Eiropas Savienības zvejnieki nākamajā gadā drīkst nozvejot no galvenajiem komerciālas nozīmes zivju krājumiem. Tas attiecas uz krājumiem, kurus ES pārvalda viena pati, un krājumiem, kurus tā pārvalda kopā ar trešām valstīm, piemēram, ar Norvēģiju, vai kurus pārvalda reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) visos pasaules okeānos.

Starptautiskas sarunas par daudziem krājumiem vēl turpinās. Tāpēc patlaban priekšlikumā skaitļi ir norādīti tikai aptuveni pusei KPN. Tiklīdz būs noslēgušās sarunas ar trešām valstīm un RZPO, priekšlikums tiks papildināts.

Sīkāks priekšlikuma izklāsts

Komisija ir ierosinājusi palielināt KPN dažiem ES krājumiem, kas jau ir sasnieguši MSY atbilstošu apmēru; tādi ir megrimu krājumi Ziemeļjūrā un stavridu krājumi Pireneju pussalas un rietumu ūdeņos.

Tajā pašā laikā dažu krājumu stāvoklis salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav īpaši uzlabojies. Mencas krājumi Īrijas jūrā un Ķeltu jūrā joprojām ir sliktā stāvoklī. Ļoti nestabili ir parastās jūrasmēles krājumi tādos apgabalos kā Īrijas jūra, Lamanša austrumu daļa vai Biskajas līcis. Ieteikumā par pikšu un mencu Ķeltu jūrā prasīts ievērojami samazināt KPN, lai to krājumi sasniegtu MSY atbilstošu apmēru. Mencas krājums ūdeņos uz rietumiem no Skotijas joprojām ir uz izsīkšanas robežas ārkārtīgi lielā izmetumu īpatsvara dēļ. Arī ieteikumā par jūrasasara (labraka) ziemeļu krājumu aicināts būtiski samazināt nozvejas apjomus. Komisija priekšlikumā ir iekļāvusi ierosinājumus par jūrasasara (labraka) pārvaldību 2016. gadā.

Zvejai vairākos minētajos krājumos steidzami jāizvēlas vēl selektīvākas metodes, lai jaunās zivis netiktu nozvejotas, pirms tās ir spējušas atražoties un papildināt zivju krājumus. Tas jo īpaši attiecas uz zvejniecībām Ķeltu jūrā un rietumu ūdeņos, kur dalībvalstīm un zvejas sektoram ir jāpieliek lielas pūles, lai īstenotu zinātnieku ieteiktos selektivitātes pasākumus. Tas palīdzēs zvejniekiem izpildīt arī visu nozveju izkraušanas pienākumu, kas turpmākajos gados būs piemērojams arvien lielākam skaitam krājumu.

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem pieejamie dati nav pietiekami labi, lai varētu pienācīgi novērtēt to apmēru, Komisijas priekšlikums sasaucas ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu palielināt vai samazināt KPN ne vairāk kā par 20 %. Ievērojot Padomes pagājušā gada lēmumu par samazinājumiem piesardzības apsvērumu dēļ, 26 krājumiem ierosinātā KPN ir tāda pati kā 2015. gadā.

Par nedaudziem ES krājumiem Komisija zinātnisko ieteikumu ir saņēmusi tikai nesen. Ieteikums vēl tiks analizēts, pirms Komisija vēlāk rudenī ierosinās KPN.

Attiecībā uz zivju krājumiem, kas ir kopīgi ar trešām valstīm (Norvēģiju, Fēru salām, Grenlandi, Islandi, Krieviju), Eiropas Komisija vienmēr gada nogalē ES vārdā risina sarunas par zivju daudzumu, kas jānozvejo nākamajā gadā.

Attiecībā uz krājumiem starptautiskajos ūdeņos un tālu migrējošām sugām, piemēram, tunzivīm, Eiropas Komisija, pārstāvot ES, sarunas par nozvejas kvotām risina RZPO satvarā. Pēc tam sarunu rezultāti jātransponē ES tiesību aktos.

Papildu informācija

Skatīt pievienotās tabulas ar informāciju par šodienas priekšlikumiem attiecībā uz Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru

KPN un kvotas: http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/tacs/index_lv.htm

Jautājumi un atbildes par Komisija ierosinātajām 2016. gada zvejas iespējām Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-6030_en.htm

Jautājumi un atbildes par kvotu papildinājumiem: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-6017_en.htm

Zinātniskais ieteikums: ierosinātajās KPN ir ņemti vērā zinātniskie ieteikumi, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), sk.

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/scientific_advice/index_lv.htm

Pamatojoties uz Komisijas jūnija sākumā sagatavotu apspriešanās dokumentu, ir notikusi arī apspriešanās ar ieinteresētajām personām, sk. IP/15/5082

Daudzgadu pārvaldības plāni:

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/multi_annual_plans/index_lv.htm

Zvejas apgabalu karte:

http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/publications/cfp_factsheets/fishing_areas_en.pdf

Piezīme: tabulās norādīti tikai ES krājumi, kas nav kopīgi ar trešām valstīm.

1. tabula. Krājumi, kuru KPN ierosināts palielināt

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

KPN apgabals

(Skatīt karti)

2015. g. KPN

2016. g. KPN (priekšlikums)

KPN izmaiņas: 2015. g. – 2016. g. priekšlikums

Lepidorhombus

Megrimi

IIa (ES), IV (ES)

2083

2639

26,7 %

Lepidorhombus

Megrimi

Vb (ES), VI

4129

4900

18,7 %

Trachurus

Stavridas

VIIIc

13572

17235

27,0 %

Trachurus

Stavridas

IX

59500

68583

15,3 %

 

2. tabula. Krājumi, kuru KPN nav mainīta[1]

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

KPN apgabals

(Skatīt karti)

2015. g. KPN

2016. g. KPN (priekšlikums)

KPN izmaiņas: 2015. g. – 2016. g. priekšlikums

Engraulis

Eiropas anšovs

IX, X, CECAF 34.1.1. zona

9656

9656

0,0 %

Gadus morhua

Menca

VIa, Vb…

0

0

0,0 %

Squalus

Dzelkņu haizivs

Visas KPN

0

0

0,0 %

 [1]Šajā tabulā nav iekļauti krājumi, kas iekļauti kopīgajā Padomes un Komisijas paziņojumā “Par konkrētiem krājumiem, par kuriem trūkst datu” (sk. Padomes dokumentu PECHE 13, 5232/14). Minētajā paziņojumā iekļautajiem krājumiem, par kuriem trūkst datu, KPN netiks mainīta vēl 4 gadus, ja vien ziņas par kāda krājuma stāvokli šajā periodā būtiski nemainīsies.

 

3. tabula. Krājumi, kuru KPN ierosināts samazināt

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

KPN apgabals

(Skatīt karti)

2015. g. KPN

2016. g. KPN (priekšlikums)

KPN izmaiņas: 2015. g. – 2016. g. priekšlikums

Argentina silus

Ziemeļatlantijas argentīna

V, VI, VII (ES un starpt. ūdeņi)

4316

3453

– 20,0 %

Caproidae

Kaproīdas

VI, VII, VIII (ES)

53296

42637

– 20,0 %

Clupea

Siļķe

VIIghjk

19198

15442

– 19,6 %

Clupea

Siļķe

VIIa

4854

4575

– 5,7 %

Dicentrarchus labrax

Jūrasasaris (labraks)*

IVb un c, VIIa, VIId–h

2656

1449

– 46 %

Gadus morhua

Menca

VIIb, c, e–k, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1. zona (ES)

5072

3569

– 29,6 %

Gadus morhua

Menca

VIIa

182

146

– 20 %

Limanda limanda un Platichthys flesus

Limanda un plekste

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

18434

14747

– 20,0 %

Lepidorhombus

Megrimi

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. zonā (ES)

1377

1013

– 26,4 %

Lophius

Jūrasvelni

VII

33516

29534

– 11,9 %

Lophius

Jūrasvelni

VIIIabde

8980

7914

– 11,9 %

Lophius

Jūrasvelni

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. zona

2987

2413

– 19,2 %

Melanogrammus

Pikša

VIIb–k, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1. zona (ES)

8342

6078

– 27,1 %

Merlangius

Merlangs

VIII

3175

2540

– 20 %

Merlangius

Merlangs

Vb (ES), VI, XII, XIV

263

213

– 19 %

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

IIa (ES), Ziemeļjūra (ES)

6391

5848

– 8,5 %

Molva dypterigia

Zilā jūras līdaka

Starpt. ūdeņi XII zonā

558

446

– 20 %

Nephrops

Norvēģijas omārs

IIa (ES), Ziemeļjūra (ES)

17843

14315

– 19,8 %

Pleuronectes

Jūras zeltplekste

VIIa

1098

878

– 20 %

Pleuronectes

Jūras zeltplekste

VIIfg

461

420

– 8,9 %

Pollachius pollachius

Pollaks

VII

13495

10796

– 20,0 %

Pollachius pollachius

Pollaks

VIIIabde

1482

1186

– 20,0 %

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Akmeņplekste un gludais rombs

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

4642

4488

– 3,3 %

Rajidae

Rajveidīgās zivis

IIIa

47

38

– 20,0 %

Rajidae

Rajveidīgās zivis

Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

8032

6426

– 20,0 %

Rajidae

Rajveidīgās zivis

IIa (ES), IV zona – Ziemeļjūra (ES)

1256

1005

– 20,0 %

Rajidae

Rajveidīgās zivis

VIId

798

638

– 20,0 %

Rajidae

Rajveidīgās zivis

ES ūdeņi VIII, IX zonā

3420

3078

– 10,0 %

Solea solea

Parastā jūrasmēle

VIIa

90

0

– 100 %

 * Jūrasasarim (labrakam) nav KPN; norādītais apjoms tonnās ir aplēstā nozveja, kas izriet no nozvejas limitiem un aizliegumiem, kuri piemēroti 2015. gadā un ierosināti 2016. gadam. Tas ietver atpūtas zveju un komerciālo zveju.

 

4. tabula. Krājumi, par kuriem ieteikums tiks sniegts vēlāk vai vēl notiek sarunas

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

KPN apgabals

(Skatīt karti)

Brosme brosme

Brosme

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

Clupea

Siļķe

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā

Clupea

Siļķe

VIaS, VIIbc

Gadus morhua

Menca

Kategats

Lepidorhombus

Megrimi

VII

Lepidorhombus

Megrimi

VIIIabde

Lophius

Jūrasvelni

IIa (ES), Ziemeļjūra (ES)

Lophius

Jūrasvelni

Vb (ES), VI, XII, XIV

Melanogrammus

Pikša

Vb, VIa

Melanogrammus

Pikša

VIIa

Melanogrammus aeglefinus

Pikša

Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

Merlangius

Merlangs

VIIb–k

Merlangius

Merlangs

IX, X, CECAF 34.1.1. zona (ES)

Merluccius

Heks

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. zona (ES)

Merluccius

Heks (ziemeļu krāj. vispārējā KPN)

Ziemeļu krāj. vispārējā KPN (IIIa / IIa un IV / Vb, VI, VII, XII un XIV / VIIIabde)

Molva dypterigia

Zilā jūras līdaka

ES un starpt. ūdeņi Vb, VI, VII zonā

Molva molva

Jūras līdaka

IV (ES)

Molva molva

Jūras līdaka

ES un starpt. ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

Nephrops

Norvēģijas omārs

VII

Nephrops

Norvēģijas omārs

Vb (ES un starpt. ūdeņi), VI

Nephrops

Norvēģijas omārs

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

Nephrops

Norvēģijas omārs

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

Nephrops

Norvēģijas omārs

VIIIabde

Nephrops

Norvēģijas omārs

VIIIc

Penaeus

Penaeus garneles

Francijas Gviānas ūdeņi

Pleuronectes

Jūras zeltplekste

VIIde

Pleuronectes

Jūras zeltplekste

Kategats

Solea solea

Parastā jūrasmēle

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

Solea solea

Parastā jūrasmēle

VIIe

Solea solea

Parastā jūrasmēle

VIId

Solea solea

Parastā jūrasmēle

IIIa, IIIbcd (ES)

Solea solea

Parastā jūrasmēle

VIIfg

Solea solea

Parastā jūrasmēle

VIIIab

Sprattus sprattus

Brētliņa

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

Trachurus

Stavridas

IIa, IVa, VI, VII, VIIIabde; ES ūdeņi Vb, XII, XIV zonā

Trachurus

Stavridas

Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā

 

5. tabula. Krājumi, kuru KPN noteikšana ir deleģēta atsevišķai dalībvalstij

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

KPN apgabals

(Skatīt karti)

Atbildīgā dalībvalsts

Clupea

Siļķe

VIaS (Klaida)

Apvienotā Karaliste

Trachurus

Stavridas

CECAF (Kanāriju salas)

Spānija

Trachurus

Stavridas

CECAF (Madeira)

Portugāle

Trachurus

Stavridas

X, CECAF (Azoru salas)

Portugāle


IP/15/6016

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar