Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2014. gada 8. maijā

Ar okeāniem saistītā inovācija kā izaugsmes avots

Divas trešdaļas mūsu planētas sedz okeāni un jūras. Ja tos apsaimniekosim atbildīgi, tie varēs nodrošināt mūs ar pārtiku, zālēm un enerģiju, tajā pašā laikā pasargājot ekosistēmas nākamajām paaudzēm. Tomēr, lai tas būtu iespējams, mums ir jāzina vairāk par mūsu jūrām un okeāniem. Tāpēc Komisija šodien darīja zināmu rīcības plānu ar jūras nozaru ekonomiku saistītai inovācijai, kas ļaus izmantot okeāna resursus ilgtspējīgi un veicinās izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.

Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki: “Šodien liekam pamatus tam, lai nākamajām eiropiešu paaudzēm būtu zināšanas un prasmes labāk pārvaldīt mūsu okeānus un izmantot visas priekšrocības, kuras tie var mums nodrošināt, tajā pašā laikā ievērojot jūras ekosistēmas līdzsvaru.” Turpinājumā viņa norādīja: “Piemēram, visu Eiropas jūras ūdeņu gultnes digitālas kartes izveides iniciatīva uzlabos paredzamību, un uzņēmumi varēs veikt ieguldījums, līdz ar to samazināsies cenas un tiks sekmēta turpmāka inovācija ilgtspējīgai jūras nozaru izaugsmei.”

Komisija identificē dažādus šķēršļus, kuri ir jāpārvar: mūsu zināšanas par jūru joprojām ir ierobežotas, dalībvalstīs pielikto jūras pētījumu pūliņi nav saistīti, tajā pašā laikā nākotnē vajadzēs vairāk inženieru un zinātnieku, kas veidos Eiropas darbaspēku un pielietos jaunās tehnoloģijas jūras vidē.

Eiropas Komisijas locekle Moire Gēgena-Kvinna, kuras ziņā ir pētniecība un inovācija: “Mēs, iespējams, zinām vairāk par Mēness un pat Marsa virsmu nekā par dziļjūras gultni. Jūras inovācijas potenciāls attiecībā uz mūsu ekonomiku ir milzīgs, un tas mums palīdzēs pārvarēt tādus izaicinājumus kā klimata pārmaiņas un pārtikas nodrošinājums. Jūras nozaru izaugsme tāpēc ir mūsu jaunās pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” uzmanības centrā.”

Rīcības plāns, ar kuru šodien klajā nāca Komisija, ierosina:

līdz 2020. gadam izveidot visu Eiropas jūras ūdeņu gultnes digitālo karti;

līdz 2015. gada beigām pilnībā izveidot tiešsaistes informācijas platformu par jūras izpētes projektiem programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī valstu finansētiem jūras pētījumiem, lai nodrošinātu pabeigto projektu rezultātu pieejamību;

izveidot uzņēmējdarbības un zinātnes forumu jūras nozaru ekonomikas jomā, kurā būs iesaistīts privātais sektors, zinātnieki un NVO. Mērķis ir palīdzēt veidot nākotnes jūras nozaru ekonomiku un dalīties idejās un rezultātos. Pirmā sanāksme notiks 2015. gadā jūras dienas pasākumā Pirejā (Grieķija);

mudināt pētniecībā, uzņēmējdarbībā un izglītībā ieinteresētās personas līdz 2016. gadam ieskicēt ar “rītdienas” jūras sektora darbaspēku saistītās vajadzības, kā arī tam nepieciešamās prasmes;

izskatīt vadošo pētniecības, uzņēmējdarbības un izglītības jomas pārstāvju iespēju izveidot jūras nozaru ekonomikas zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) pēc 2020. ZIK, kas darbotos Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ietvaros, var daudzējādi veicināt inovāciju, piemēram, īstenojot apmācības un izglītības programmas, nostiprinot pētījumus un to rezultātu nonākšanu tirgū, kā arī sākot inovācijas projektus un izveidojot biznesa inkubatorus.

Konteksts

ES jūras nozaru ekonomika ir ļoti plašs sektors, kurā ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni darbinieku dažādās nozarēs, tādās kā zivsaimniecība, transports, jūras biotehnoloģijas un jūras atjaunojamie energoresursi.

No 2007. gada līdz 2013. gadam Eiropas Komisija saskaņā ar savu Septīto pamatprogrammu jūras zinātniskajos pētījumos ieguldīja vidēji 350 miljonus eiro gadā. Būtisku jūras pētījumu daļu īsteno arī saskaņā ar dalībvalstu programmām (piem., Francijā un Vācijā tām atvēlētais finansējums sasniedz aptuveni 300 miljonus eiro gadā). Jūras nozaru izaugsme ir jaunās programmas “Apvārsnis 2020” prioritārā joma, kuras budžets sasniedz 145 miljonus eiro 2014.–2015. gadā vien; visa programma paredz papildu iespējas.

Aptuveni 30 % jūras gultnes ap Eiropu nav izpētīti. Šie procenti variē robežās no 5 % Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē līdz vairāk nekā 40 % Ziemeļjūrā un Jonijas jūrā un Vidusjūras jūras centrālajā daļā. Labāka izpratne par procesiem jūras dzīlēs nodrošinās labākas zināšanas par okeānu resursiem un labāku izpratni par to, kā tos var izmantot ilgtspējīgā veidā.

Vēja enerģijas nozarē prasmju trūkums jau ir acīmredzams. 2012. gadā šī jūras nozare veidoja 10 % gadā uzstādītās vēja ģeneratoru jaudas un tieši vai netieši nodarbināja 58 000 cilvēku visā Eiropā. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam jūras vēja enerģijas īpatsvars sasniegs 30 % no gadā uzstādītās vēja ģeneratoru jaudas. Tas nozīmē, ka līdz 2020. gadam radīs 191 000 darbvietu un līdz 2030. gadam to skaits sasniegs 318 000. Taču šī nozare varētu arī pieredzēt arvien pieaugošu speciālistu trūkumu, kas izsakāms 7000 līdz 14 000 pilna darba laika vietu ekvivalentā, ja nākotnē netiks nodrošināts, ka darbaspēks ir ar prasmēm uzturēšanā un ražošanā.

Papildu informācija

Inovācija jūras nozaru ekonomikā: mūsu jūru un okeānu potenciāla īstenošana darbvietām un izaugsmei http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/marine_knowledge_2020/index_en.htm

MEMO/14/336: Jautājumi un atbildes par inovāciju par inovāciju, kas saistīta ar jūras nozaru ekonomiku

MEMO/14/337: Inovācija, kas saistīta ar jūras nozaru ekonomiku: ES īstenotu jūras pētījumu piemēri

Brošūra par ES pētniecības projektiem “Rītdienas okeāni” (PDF fails) http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/ocean-of-tomorrow-2014_en.pdf

“Apvārsnis 2020” http://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/

Jūras nozaru izaugsme Eiropas Savienībā — pētījumu kopums: https://webgate.ec.europa.eu/maritimeforum/en/community/msexperts/articles/blue-growth-eu-set-studies

Kontaktpersonas:

Helene Banner (+32 2 295 24 07)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)

Michael Jennings (+32 2 296 33 88) “Twitter”: @ECSpokesScience

Monika Wcislo (+32 2 298 65 95)

Sabiedrībai: dienests “Europe Direct” pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e-­pastu


Side Bar