Navigācijas ceļš

Citas spēles Bērnu stūrītī

ES:

ko tas nozīmē ?

Pagājušajā gadsimtā pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropas valstu vadītāji nolēma problēmas risināt sadarbojoties. Viņi vēlējās vienreiz par visām reizēm pielikt punktu karam, lai cilvēki varētu atjaunot sagrauto, sākt dzīvi no jauna un atrastu labākus risinājumus, kā iegūt iztiku un tirgoties ar citiem.

Pēc šo līderu domām, viena no iespējām, kā to izdarīt, bija kontrolēt ogļu un tērauda daudzumu, ko katra valsts varētu iegūt. Tas bija svarīgi, jo ogles izmantoja, lai ražotu enerģiju rūpnīcām, kurās izgatavoja visas cilvēkiem vajadzīgās lietas, to vidū tēraudu iekārtām, mājām, ceļiem un celtniecībai. Ogles un tēraudu vajag arī kara tehnikas, piemēram, šauteņu un tanku ražošanai. Valstīm kopīgi izlemjot, ko iesākt ar Eiropas oglēm un tēraudu, zuda iespēja, ka daža laba valsts varētu ķerties pie ieroču ražošanas, citām neko nenojaušot.

Ja valstis šādi kļūtu atkarīgas cita no citas, vairs nebūtu iemesla sākt karu — tā cerēja šie valstu vadītāji. Ekonomika reģionā nostiprinātos, bet cilvēkiem būtu labs darbs, pārtika un drošība. Un zini ko? Viņiem izrādījās taisnība. Ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi, un par karu Eiropā tagad vari lasīt tikai vēstures grāmatās.

ES ir garš ceļš aiz muguras. Eiropas Savienībā tagad ir 28 dalībvalstis. Iztēlojies saticīgu skolēnu klasi, kurā stiprākie palīdz vājākajiem. Kā klasē dažiem skolēniem patīk matemātika, citiem — mūzika, tāpat arī ES dalībvalstīm ir atšķirīgas intereses. Lai kopā varētu dzīvot saticīgi, citi ir jāpieņem tādi, kādi tie ir. Katrā valstī ir savas tradīcijas, valoda un kultūra. Tas ir lieliski atspoguļots ES devīzē „Vienoti daudzveidībā”.

Par spīti šai dažādībai, ES dalībvalstīm ir kopīgi mērķi.

  • Tās vēlas, lai visas ES valstis dzīvotu pārticībā un uzlabotos dzīves apstākļos. ES jau var lepoties ar pasaulē lielāko ekonomikas zonu.
  • Tās vēlas mieru un drošību Eiropā un pasaulē. Tās drīzāk apsēžas pie sarunu galda un izrunājas, nevis cīnās savā starpā ar ieročiem rokās.
  • Tās vēlas, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu vienādas pamattiesības, brīvības un vienādas iespējas un lai tos nediskriminētu.

Varbūt jau zini, ka Eiropas Savienībai ir savs parlaments, kurā iedzīvotāji var demokrātiski ievēlēt sev tīkamākos kandidātus. Iespējams, ziņās jau esi manījis savas valsts premjerministru Briselē tiekamies ar kolēģiem no citām dalībvalstīm. Visi kopā viņi veido Eiropadomi un pieņem svarīgus lēmumus.

Eiropas tiesību aktus izstrādā Eiropas Parlaments (751 tieši ievēlēti deputāti) un Padome (to veido ministri no katras ES dalībvalsts). Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus un rūpējas, lai tie tiktu ievēroti.

Daudzās ES dalībvalstīs tagad ir vienota valūta — eiro —, kas atvieglo ceļošanu pa Eiropu, jo iedzīvotājiem nav jāmaina nauda. ES pilsoņi var arī brīvi šķērsot robežas, studēt un strādāt citās ES valstīs, kā arī pirkt preces un pakalpojumus visā ES teritorijā.

Bet ES nedomā tikai par drošību, naudu un ekonomiku. Tā arī veicina vides aizsardzību. Tā atbalsta pētniecību un darbības, kas var sekmēt sensacionālus atklājumus zinātnē un tehnoloģiju jomā. ES arī nosaka, kā ir jāražo un jāiesaiņo produkti, lai mēs zinātu, ka allaž iegādājamies labas kvalitātes preces neatkarīgi no to izcelsmes vietas.

ES dara ļoti daudz, lai tu un tavas ģimenes locekļi būtu laimīgi, veseli un justos drošībā.

Pieci interesanti fakti

  • Eiropas Savienībā pašlaik ir 28 dalībvalstis, no kurām 19 par savu valūtu izmanto eiro.
  • Eiro monētām viena puse ir visām valstīm kopīga, bet otrā pusē redzams monētas izdevējvalsts simbols.
  • ES dibināšanas dienu svin 9. maijā.1950. gada 9. maijā Francijas ministrs Roberts Šūmans izteica ideju, kas rosināja izveidot ES.
  • Vienotais tirgus nozīmē cilvēku brīvu pārvietošanos, kā arī preču un pakalpojumu brīvu apriti ES dalībvalstīs.
  • ES ir pašai sava Pamattiesību harta.