Daudzi sabiedrības aspekti — telekomunikācijas, televīzija, laika prognozēšana, pasaules finanšu sistēmas — ir atkarīgi no kosmiskajām sistēmām vai kosmosa tehnoloģijām.

Tomēr kosmosa projektu milzīgā mēroga dēļ vien lielākajai daļai valstu tie nemaz nav pa spēkam vienām pašām. Tāpēc Eiropas valstis ir apvienojušas tehniskos un finanšu resursus, lai kosmosa politiku veidotu ar Eiropas Komisijas starpniecību, proti, sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (22 Eiropas valstu vadīta starpvaldību aģentūra).

Eiropas kosmosa politikai ir 4 atzari:

• Zemes novērošanas sistēma “Copernicus”;
• satelītprogrammas “Galileo” un EGNOS;
• kosmosa apguve;
• kosmosa izpēte.

Zemes novērošana ar “Copernicus”

“Copernicus” ir visambiciozākā civilā Zemes novērošanas programma, kāda jebkad ir īstenota.

Tā ir sarežģītu sistēmu kopums, kas apkopo datus par Zemi, izmantojot satelītus un sensorus uz zemes, debesīs un jūrā.

Šī programma politikas veidotājiem, uzņēmumiem un cilvēkiem dos uzticamu jaunāko informāciju par to, kā mainās mūsu planēta un klimats. Šie dati palīdzēs prognozēt klimata tendences nākotnē.

“Copernicus” dati tiek izmantoti daudziem nolūkiem, piemēram:

• pilsētu plānošanā,
• dabas aizsardzībā,
• lauksaimniecībā un mežsaimniecībā,
• veselības aprūpē,
• katastrofu pārvaldībā,
• transporta nozarē,
• tūrismā.

Programmu “Copernicus” koordinē un vada Eiropas Komisija. Satelītu infrastruktūru vada Eiropas Kosmosa aģentūra , savukārt sensorus izstrādā Eiropas Vides aģentūra un atsevišķas ES dalībvalstis.

Saistībā ar Copernicus datiem par jūrām, atmosfēru un klimata pārmaiņām operatīvu atbalstu sniegs arī meteoroloģisko satelītu izmantošanas aģentūra “EUMETSAT” .

Satelītnavigācija ar “Galileo”

“Galileo” ir ES globālas navigācijas satelītu sistēma. Tā ir Eiropas analogs amerikāņu globālajai pozicionēšanas sistēmai (GPS) un Krievijas GLONASS.

“Galileo” ir pirmā satelītnavigācijas sistēma, kas ir civilajā kontrolē. Tā būs savietojama ar amerikāņu un krievu sistēmām, bet būs no tām neatkarīga.

Pateicoties pozicionēšanai reāllaikā ar precizitāti līdz 1 metram un mazāk, tā būs daudz precīzāka nekā GPS.

Tīklā būs 30 satelīti (ieskaitot 6 aktīvus rezerves satelītus), un to ieviesīs līdz 2020. gadam. Pirmie “Galileo” pakalpojumi būs pieejami 2016. gadā.

“Galileo” sistēmai ir dažnedažādi potenciālie lietojumi, piemēram:

• satiksmes un transporta pārvaldība,
• glābšanas operācijas,
• lauksaimniecība,
• civilā aizsardzība,
• laika zīmogošana un laika sinhronizācija.

Sagaidāms, ka ES ieguldījumi “Galileo” sistēmā atmaksāsies ar jaunām tirgus iespējām un darbvietām satelītsignālu uztvērēju un satelītu programmatūras nozarē.

“Galileo” programmas partneri:

• Eiropas Komisija — vada un pilnībā finansē programmu;
• Eiropas Kosmosa aģentūra — projektēšana, izstrāde, publiskais iepirkums un validēšana. Eiropas Kosmosa aģentūra daļēji finansēja programmas “Galileo” etapus — definēšanu, izstrādi un validēšanu orbītā;
• Eiropas GNSS aģentūra — atbildēs par sistēmas ekspluatāciju, kad tā būs gatava.

EGNOS — satelītu precizitātes uzlabošana

EGNOS ir Eiropas sistēma, kas izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus un uzlabo GPS precizitāti līdz pat 2 metriem (95 %) salīdzinājumā ar 10 metru precizitāti, ko parasti var panākt GPS. Tā arī brīdina lietotājus par GPS signālu traucējumiem. Tā bija programmas “Galileo” priekšgājēja.

EGNOS izmanto 3 Zemes mākslīgos pavadoņus, lai labotu GPS kļūdas un sniegtu precīzākus pozicionēšanas datus.

Atšķirībā no “Galileo” EGNOS ir visas Eiropas (nevis visas pasaules) sistēma un ir atkarīga no GPS.

Tas ir Eiropas Komisijas, Eiropas Kosmosa aģentūras un Eirokontroles (Eiropas gaisa satiksmes kontroles organizācija) kopīgs projekts.

EGNOS lietojuma piemēri:

• aviācijā – labāka navigācija, var efektīvāk veidot maršrutus;
• meklēšanā un glābšanā – helikopteriem vieglāk nosēsties sliktos apstākļos;
• satiksmes kontrolē – īsāks reaģēšanas laiks, ja notikusi avārija;
• vilcienu satiksmē – var precīzi noteikt vilcienu atrašanās vietu;
• precīzajā lauksaimniecībā – virtuāla iežogošana, govju auglības noteikšana.

Kosmosa apguve

Kosmosa apguve ir tehnoloģiskās inovācijas un zinātnes attīstības dzinējspēks tādās jomās kā otrreizējā izejvielu pārstrāde, veselība, biotehnoloģija, enerģētika un vides monitorings.

Kosmosa programmas ir ļoti dārgas, tāpēc starptautiskai sadarbībai ir būtiska nozīme.

ES ir aktīvi iesaistīta starptautiskā diskusijā par sadarbību kosmosa izpētē, it īpaši ar ASV, Krieviju un Ķīnu.

Tā piedalās Starptautiskajā kosmosa izpētes forumā, kas ir virkne ministru līmeņa sanāksmju par starptautisko koordināciju un sadarbību kosmosa izpētes jomā.

Pētniecība

ES vēlas attīstīt konkurētspējīgu, neatkarīgu un globālu Eiropas kosmosa nozari.

Lai Eiropa saglabātu piekļuvi izplatījumam un darbu tajā, ļoti svarīgi ir nostiprināt šo nozari ar intensīvāku kosmosa izpēti un inovāciju.

Kosmosa izpētes projektus finansē saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020 ” no darba programmas “Līderība svarīgajās un rūpnieciskajās tehnoloģijās ” līdzekļiem (13,5 miljardiem).

Finansējamās jomas:

• lietojumi satelītnavigācijā – Galileo;
• Zemes novērošana;
• Eiropas materiālo vērtību aizsargāšana gan izplatījumā, gan no tā;
• Eiropas kosmosa nozares konkurētspēja: tehnika un zinātne;
• MVU instruments (īpaša palīdzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem).