ES daudzvalodības politikai ir divi aspekti:

• centieni aizsargāt Eiropas bagāto valodu daudzveidību;
• svešvalodu apguves veicināšana.

Kas ir ES oficiālās valodas?

Pašlaik to ir 24: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

Paklausieties, kā skan ES oficiālās valodas

Jums kā ES pilsonim ir tiesības rakstiski sazināties ar ES iestādēm jebkurā no šīm valodām, un tām ir pienākums atbildi sniegt tajā pašā valodā. ES regulas un citus leģislatīvos dokumentus publicē visās oficiālajās valodās, izņemot īru valodu (pašlaik īru valodā tulko tikai regulas, ko kopīgi pieņēmuši ES Padome un Eiropas Parlaments).

Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti arī ir tiesīgi izteikties jebkurā no ES oficiālajām valodām.

Kādās valodās ir vietne “EUROPA”?

ES visās oficiālajās valodās sniedz vispārīgu informāciju par tās politiku. Detalizētāku saturu nodrošina tajās ES valodās, kurās runā visvairāk cilvēku.

Reģionālās un mazākumtautību valodas

ES ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo un mazākumtautību valodu, kurās runā apmēram 40 miljoni cilvēku. To vidū ir basku, katalāņu, frīzu, sāmu, velsiešu valoda un jidišs.

Šo valodu juridiskais statuss un atbalstīšana ir ES valstu valdību ziņā, savukārt Eiropas Komisija uztur atklātu dialogu, veicinot lingvistisko daudzveidību iespēju robežās.

Jaunā ES programma “Erasmus+”, kuras uzmanības centrā ir izglītība un apmācība, piedāvā iespējas saņemt finansējumu iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt un stimulēt mazākumtautību valodu mācīšanu un apguvi.

Valodu apguve

Viens no ES daudzvalodības politikas mērķiem ir panākt, lai katrs eiropietis papildus dzimtajai valodai runātu vēl divās valodās. Visefektīvāk šo mērķi var sasniegt, iepazīstinot bērnus ar divām svešvalodām jau agrā bērnībā. Fakti rāda, ka iznākums var būt raitāka valodu apguve un labākas dzimtās valodas zināšanas.

ES atbalsta valodu apguvi šādu iemeslu dēļ:

• labākas svešvalodu prasmes dod cilvēkiem iespēju mācīties un/vai strādāt ārzemēs, kā arī uzlabot karjeras izredzes;
• spēja sazināties citās valodās palīdz dažādu kultūru pārstāvjiem labāk saprasties. Tas ir ļoti būtiski daudzvalodīgā un multikulturālā Eiropā;
• lai spētu veiksmīgi tirgoties visā Eiropā, uzņēmumiem vajadzīgi darbinieki, kas zina svešvalodas;
• valodu nozare — rakstiskā un mutiskā tulkošana, valodu mācīšana, valodu tehnoloģijas utt. — ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikas jomām.

2012. gadā veiktā Eirobarometra aptaujā par eiropiešiem un valodām, kurās viņi runā, konstatēts, ka eiropiešiem ir ļoti pozitīva attieksme pret daudzvalodību:

• 98 % uzskata, ka svešvalodu zināšanas palīdzēs viņu bērniem;
• 88 % domā, ka svešvalodu zināšanas ir ļoti noderīgas;
• 72 % atbalsta ES mērķi panākt, lai katrs zinātu vismaz divas svešvalodas;
• 77 % uzskata, ka labākām valodu zināšanām ir jākļūst par vienu no politikas prioritātēm.

Labāki valodu apguves rezultāti

Iespējas uzlabot valodu apguves rezultātus 2011.–2013. gadā pētīja darba grupa “Valodas izglītībā un apmācībā”. Tās veiktās salīdzinošās analīzes rezultāts bija 2014. gada ziņojums par zinātniski pierādītām metodēm, kā paātrināt valodu apguvi, proti:

• mācību satura un valodas integrēta apguve,
• valodu apguve ar datora palīdzību.