Digitālo revolūciju Eiropā — sākot ar viedtālruņiem un beidzot ar īpaši ātrdarbīgu internetu, lietotņu tirgu un nākotnes un jauno tehnoloģiju pētījumiem English (en) — galvenokārt virza tehnoloģiskā un tirgus inovācija. Eiropas Savienībai šajā ziņā bija izšķirīgi svarīga loma:

• izstrādājot noteikumus, kas piemērojami telekomunikācijām Eiropā;
• aizsargājot patērētājus;
• nosakot tehniskās normas;
• atbalstot pētījumus un inovāciju.

Visiem pieejams digitālais vienotais tirgus

Internets un digitālās tehnoloģijas pārveido mūsu pasauli. Digitālā vienotā tirgus izveide ļaus:

• stimulēt konkurētspējīgu izaugsmi;
• pārveidot Eiropas rūpniecības nozari;
• radīt jaunus ražojumus un pakalpojumus šim tirgum, kurš šobrīd vēršas plašumā.

Ir daži apstākļi, kas ierobežo piekļuvi precēm un pakalpojumiem:

• tikai 15 % patērētāju iepērkas internetā citā, nevis savā valstī;
• nozares sabiedrības un iesācējuzņēmumi nevar pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz izaugsme internetā;
• tikai 7 % MVU pārdod preces un pakalpojumus ārzemēs;
• uzņēmumos un iestādēs pilnībā neizmanto digitālo rīku iespējas.

Digitālā vienotā tirgus ideja paredz sakausēt 28 valstu tirgus vienā. Pateicoties šai pārmaiņai, mūsu ekonomiku katru gadu papildinātu 415 miljardi eiro un tiktu radīti simtiem tūkštošu darbvietu.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijā ietilpst 16 iniciatīvas — no autortiesībām līdz kiberdrošībai —, kuras ir jāīsteno līdz 2016. gada beigām. To pamatā ir šādi pīlāri:

• visā Eiropā uzlabot digitālo preču un pakalpojumu pieejamību patērētājiem un uzņēmumiem;
• radīt vidi, kas sekmētu novatorisku digitālo tīklu un pakalpojumu attīstību un godīgas konkurences apstākļus;
• izvērst digitālās ekonomikas izaugsmes potenciālu.

Ekonomikas izaugsmes stimulēšana

Digitālās tehnoloģijas ir izšķirīgi svarīgas Eiropas ekonomikas izaugsmei. 250 miljoni eiropiešu ik dienas izmanto internetu, tomēr 18 % to nav lietojuši nekad.

Digitālā ekonomika aug septiņas reizes ātrāk nekā pārējā ekonomika. Šo izaugsmi galvenokārt stimulējis platjoslas English (en) internets. Mūsdienu ātrdarbīgi platjoslas tīkli ir tikpat nozīmīgi kā elektrotīkli un transporta tīkli pirms simts gadiem. Tie paver ceļu tādiem inovatīviem pakalpojumiem kā e-veselība, viedas pilsētas un ražošana, kuras pamatā ir dati.

Eiropas Komisija atbalsta ātrdarbīga platjoslas tīkla izvēršanu, ierosinot:

• jaunus noteikumus par izmaksu samazināšanu English (en) ;
• ieteikumu par jaunas paaudzes piekļuves tīkliem English (en) ;
• pamatnostādņu par valsts atbalstu platjoslas tīkliem pārskatīšanu English (en) .

Vienotajam digitālajam tirgum izstrādātās stratēģijas ietvaros Komisija pārskatīs arī ES telekomunikāciju regulējumu, lai sekmētu ieguldījumus ātrdarbīgā savienojamībā. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) pārstāv turpat 5 % ES ekonomikas un ceturtdaļu uzņēmumu kopējo tēriņu. Ieguldījumi IKT rada pusi ražīguma pieauguma Eiropā.

Tirgus regulējums

ES darbība regulatora statusā ir ļāvusi sekot jauno tehnoloģiju un tirgus attīstības ritmam:

• pielāgojot regulējumu, kas aptver visus elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus;
• garantējot visiem patērētājiem Eiropā bāzes piekļuvi platjoslas internetam;
• liedzot bijušajiem valstu monopoliem saglabāt dominējošu pozīciju attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, kā piekļuve ātrdarbīgam internetam, un līdz ar to atbalstot konkurenci.

Kaut arī katra valsts noteikumus piemēro neatkarīgi, valstu koordinējošās iestādes saskaņo savu politiku ES līmenī, jo īpaši Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē English (en) .