Lai klimata pārmaiņas nesasniegtu bīstamu līmeni, starptautiskā sabiedrība piekrīt, ka globālā temperatūra nedrīkst paaugstināties vairāk par 2°C virs temperatūras, kāda bija pirms industrializācijas. Tāpēc ES pieliek lielas pūles, lai:

• samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas ES dalībvalstīs,
• mudinātu arī citus lielus piesārņotājus uzņemties atbildību,
• ierobežotu nenovēršamās klimata pārmaiņu sekas.

Videi nekaitīgu izaugsmi nosaka izvirzītie mērķi

Sākot iegrožot klimata pārmaiņas jau tagad, var aiztaupīt cilvēkiem ciešanas un ekonomiskās izmaksas ilgtermiņā. Augošais pieprasījums pēc videi nekaitīgām tehnoloģijām arī dod iespējas modernizēt ekonomiku Eiropā, panākot vidi saudzējošu izaugsmi un darbvietas.

Eiropas Savienība ir sev noteikusi juridiski saistošus klimata un enerģētikas mērķus, kuri jāsasniedz līdz 2020. gadam, lai:

• vismaz par 20 % Eiropas Savienībā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu;
• līdz 20 % palielinātu to ES energopatēriņa daļu, ko veido atjaunīgie energoresursi;
• uzlabojot energoefektivitāti, par 20 % samazinātu primārās enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar paredzēto patēriņa līmeni.

ES ir piedāvājusi līdz 2020. gadam vēl vairāk samazināt emisijas, proti, nevis par 20 %, bet par 30 %, ja citas lielas ekonomikas arī uzņemtos līdzīgas saistības samazināt savus izmešus.

ES vadītāji 2014. gada oktobrī vienojās par jauniem klimata un enerģētikas mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Proti:

• (vismaz) par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
• 27 % — minimālā atjaunīgo energoresursu daļa;
• 27 % — minimālais energoefektivitātes uzlabojums.

Lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas, ilgtermiņā būs vēl daudz vairāk jāsamazina siltumnīcgāzu emisijas pasaulē. ES ir uzņēmusies saistības samazināt savas emisijas par 80–95 % no 1990. gada līmeņa, un to izdarīt līdz 2050. gadam, ja vien attīstītās valstis iesaistītos kopīgajos pūliņos.

Savā “Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” Eiropas Komisija skaidro, kādi ir visrentablākie veidi, kā var nonākt pie šī rezultāta.

Emisijas kvotu tirdzniecība: emisijas jāsamazina ar minimālām izmaksām

ES klimata pārmaiņu iegrožošanas stratēģijas stūrakmens ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Pateicoties tai, ar minimālām izmaksām pakāpeniski tiek samazinātas rūpnieciskās emisijas.

Ik gadus tiek samazināts maksimāli pieļaujamais emisiju daudzums energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs (piem., elektroenerģijas ražošanā, tērauda un cementa rūpniecībā). Katra CO2 tonna, ko uzņēmumi rada, samazina viņu emisijas tiesības. Tāpēc tie vienmēr ir motivēti samazināt emisijas. Ir nozares, kas noteiktu tiesību daļu saņem par velti, bet arvien biežāk uzņēmumiem tās ir jāiegādājas izsolē vai oglekļa emisiju tirgū.

Gatavojoties nenovēršamām klimata pārmaiņām

Pat ja siltumnīcefekta gāzu radīšana šodien tiktu pārtraukta pilnībā, tās gāzes, kas jau ir atmosfērā, vēl gadu desmitiem turpinātu mainīt klimatu. Tāpēc mums nav izvēles — klimata pārmaiņām ir jāpielāgojas. Piemēram,

• jāgroza celtniecības noteikumi, lai tajos ņemtu vērā turpmākos klimatiskos apstākļus,
• jāizbūvē aizsardzības infrastruktūra pret plūdiem,
• jārada sausumizturīgi kultūraugi.

Komisija ir izstrādājusi stratēģiju, kā Eiropas Savienības teritorijā veicināt un atvieglot šo pielāgošanās darbu.