Eiropas Savienība

ES līgumi

Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka it viss, ko ES dara, pamatojas uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski parakstījušas visas ES dalībvalstis. Piemēram, ja kāda politikas joma līgumos nav minēta, tad Eiropas Komisija nevar ierosināt tiesību aktu projektus, kas attiecas uz šo jomu.

ES līgumi ir juridiski saistošas vienošanās starp visām ES dalībvalstīm. Tajos noteikti ES mērķi, ES iestāžu darbības principi, lēmumu pieņemšanas procedūras un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.

Šie līgumi tiek grozīti, lai sasniegtu dažādus mērķus: padarīt ES darbību efektīvāku un caurskatāmāku, veikt pielāgojumus, kas ir vajadzīgi jaunu dalībvalstu uzņemšanai, un ieviest jaunas sadarbības jomas, piemēram, vienotā valūta.

ES iestādes saskaņā ar līgumiem pieņem tiesību aktus, kurus dalībvalstīm ir pienākums pēc tam pildīt. Varat iepazīties ar līgumu, tiesību aktu, judikatūras un likumdošanas priekšlikumu pilniem tekstiem ES tiesību aktu datubāzē “EUR-Lex”.

Svarīgākie līgumi ir šādi.

Lisabonas līgums

Parakstīšanas datums: 2007. gada 13. decembris
Spēkā stāšanās datums: 2009. gada 1. decembris

Mērķis: uzlabot Eiropas Savienības demokrātiskumu, efektivitāti un spējas, vienoti rīkojoties, sekmīgāk risināt globālas problēmas, piemēram, mazināt klimata pārmaiņas.

Būtiskākās izmaiņas: plašākas pilnvaras Eiropas Parlamentam, balsošanas procedūras izmaiņas Eiropas Savienības Padomē, pilsoņu iniciatīva, pastāvīgs Eiropadomes priekšsēdētājs, jauns Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un jauns ES diplomātiskais dienests.

Ar Lisabonas līgumu tiek precizētas:
- ES pilnvaras;
- ES dalībvalstu pilnvaras;
- kopīgās pilnvaras.

Šie mērķi un vērtības ir noteiktas Lisabonas līgumā un ES Pamattiesību hartā.

Viss Lisabonas līguma teksts

Līgumu par Konstitūciju Eiropai (2004), kura mērķi ir līdzīgi Lisabonas līguma mērķiem, parakstīja, bet tā arī neratificēja.

Nicas līgums

Parakstīšanas datums: 2001. gada 26. februāris
Spēkā stāšanās datums: 2003. gada 1. februāris

Mērķis: reformēt ES iestādes, lai ES spētu efektīvi strādāt arī tad, kad dalībvalstu skaits sasniedzis 25.

Būtiskākās izmaiņas: jaunas Komisijas sastāva mainīšanas metodes un jauna balsošanas sistēma Padomē.

Viss Nicas līguma teksts

Amsterdamas līgums

Parakstīšanas datums: 1997. gada 2. oktobris
Spēkā stāšanās datums: 1999. gada 1. maijs

Mērķis: reformēt ES iestādes saistībā ar nākamo dalībvalstu pievienošanos.

Būtiskākās izmaiņas: ES un Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) līgumu grozīšana, pantu pārnumurēšana un konsolidācija. Caurskatāmāka lēmumu pieņemšana (plašāks parastās likumdošanas procedūras lietojums).

Viss Amsterdamas līguma teksts

Līgums par Eiropas Savienību jeb Māstrihtas līgums

Parakstīšanas datums: 1992. gada 7. februāris
Spēkā stāšanās datums: 1993. gada 1. novembris

Mērķis: sagatavoties Eiropas Monetārās savienības izveidei un likt pamatus politiskai savienībai (Eiropas pilsonība, kopīga ārlietu un iekšlietu politika).

Būtiskākās izmaiņas: Eiropas Savienības izveide un tādas koplēmuma procedūras ieviešana, kas lemšanā vairāk noteikšanas piešķir Parlamentam. Jaunu veidu sadarbība starp ES valstu valdībām — piemēram, aizsardzībā un tieslietās un iekšlietās.

Viss Māstrihtas līguma teksts

Vienotais Eiropas akts

Parakstīšanas datums: 1986. gada 17. februārī (Luksemburgā) un 1986. gada 28. februārī (Hāgā)

Spēkā stāšanās datums: 1987. gada 1. jūlijs

Mērķis: reformēt ES iestādes saistībā ar Portugāles un Spānijas pievienošanos un paātrināt lēmumu pieņemšanu, gatavojoties vienotā tirgus izveidei.

Būtiskākās izmaiņas: Eiropas Savienības Padomes balsojumos kvalificēta balsu vairākuma principu attiecina uz plašāku jautājumu loku (līdz ar to vienai pašai valstij ir grūtāk bloķēt kāda konkrēta tiesību akta pieņemšanu), sadarbības un piekrišanas procedūru ieviešana (pateicoties tām, pieaug Eiropas Parlamenta ietekme).

Viss Vienotā Eiropas akta teksts

Apvienošanās līgums jeb Briseles līgums

Parakstīšanas datums: 1965. gada 8. aprīlis
Spēkā stāšanās datums: 1967. gada 1. jūlijs

Mērķis: modernizēt ES iestādes.

Būtiskākās izmaiņas: izveido vienotu Komisiju un vienotu Padomi, kas kalpo visām trim toreizējām Eiropas Kopienām (EEK, EURATOM, EOTK). Šo līgumu atcēla ar Amsterdamas līgumu.

Viss Apvienošanās līguma teksts

Romas līgumi: EEK un EURATOM līgumi

Parakstīšanas datums: 1957. gada 25. marts
Spēkā stāšanās datums: 1958. gada 1. janvāris

Mērķis: izveidot Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom).

Būtiskākās izmaiņas: Eiropas integrācijas principu attiecina arī uz vispārīgo ekonomisko sadarbību.

Viss Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma teksts
Viss Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma teksts

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums

Parakstīšanas datums: 1951. gada 18. aprīlis

Spēkā stāšanās datums: 1952. gada 23. jūlijs

Datums, no kura beigusies līguma darbība: 2002. gada 23. jūlijs

Mērķis: radīt valstu savstarpēju atkarību ogļu un tērauda nozarē, lai neviena valsts vairs nevarētu mobilizēt savu armiju tā, ka citas valstis to nepamana. Šis līgums mazināja neuzticēšanos un spriedzi pēc Otrā pasaules kara. Līguma termiņš beidzās 2002. gadā.

Viss Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma teksts


Dibināšanas līgumus arī grozīja, Eiropas Savienībā iestājoties jaunām dalībvalstīm. Hronoloģija ir šāda:

  • 1973. gads (Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste);
  • 1981. gads (Grieķija);
  • 1986. gads (Portugāle, Spānija);
  • 1995. gads (Austrija, Somija, Zviedrija);
  • 2004. gads (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija);
  • 2007. gads (Bulgārija, Rumānija);
  • 2013. gads (Horvātija).
Lejupielādes: 
Back to top