Īsi par ES iestādēm un struktūrām

• Eiropas Parlaments
• Eiropadome
• Eiropas Savienības Padome
• Eiropas Komisija
• Eiropas Savienības Tiesa
• Eiropas Centrālā banka (ECB)
• Eiropas Revīzijas palāta
• Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)
• Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)
• Eiropas Reģionu komiteja
• Eiropas Investīciju banka (EIB)
• Eiropas Ombuds
• Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU)
• Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK)
• Starpiestāžu struktūras

Unikāls institucionālais ietvars

Eiropas Savienība ir unikāls politisks veidojums, kurā

• vispārīgās ES prioritātes nosaka Eiropadome (tajā pulcējas dalībvalstu un ES vadītāji),
• tieši ievēlēti deputāti pārstāv ES pilsoņus Eiropas Parlamentā,
• ES kopējās intereses aizstāv Eiropas Komisija (tās locekļus jeb komisārus izvirza dalībvalstis),
• valdības aizstāv savas valsts intereses Eiropas Savienības Padomē.

Eiropadome nosaka prioritātes

Eiropadome nosaka Eiropas Savienības politikas vispārējās ievirzes, bet tā nav pilnvarota pieņemt tiesību aktus. Vismaz divreiz 6 mēnešos tā rīko sanāksmes dažu dienu garumā, kuras vada Eiropadomes priekšsēdētājs (pašlaik Šarls Mišels) un kurās piedalās valstu vai valdību vadītāji un Komisijas priekšsēdētājs.

Likumdošana

ES likumdošanas procesā iesaistītas trīs galvenās iestādes:

• Eiropas Parlaments, kas pārstāv ES pilsoņus un ko viņi ievēlē tiešās vēlēšanās;
• Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības. Padomes prezidentūru pēc kārtas uzņemas dalībvalstis atbilstīgi rotācijas principam;
• Eiropas Komisija, kas pārstāv Eiropas Savienības kā vienota kopuma intereses.

Minētās trīs iestādes ar tā sauktās parastās likumdošanas procedūras palīdzību (agrāk to sauca par koplēmuma procedūru) izstrādā politiku un pieņem tiesību aktus, kas ir spēkā visā ES. Parasti Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, bet Parlaments un Padome tos pieņem. Tad Komisija un dalībvalstis tos īsteno, turklāt Komisija uzrauga, vai regulējumu ievieš un ievēro pienācīgi.

Lēmumu pieņemšana ES (sīkāk par ES likumdošanas procedūrām)

ES Padomes prezidentvalstu saraksts (2014-2020)

Citas ES iestādes un struktūras

Svarīga loma ir vēl divām citām iestādēm:

• Tiesa uztur tiesiskumu;
• ES pasākumu finansēšanu pārbauda Revīzijas palāta.

Minēto iestāžu pilnvaras un pienākumi noteikti svarīgākajos līgumos, kas ir visu ES darbību pamatā. Tajos izklāstīt arī noteikumi un procedūras, kas ES iestādēm jāievēro. Līgumus ir parakstījuši ES dalībvalstu prezidenti un/vai premjerministri un ratificējuši šo valstu parlamenti.

Eiropas Savienībai ir arī vairākas citas iestādes un starpiestāžu struktūras. Tām ir specifiski uzdevumi:

• Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) palīdz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos. Pašlaik šajā amatā ir Žuzeps Borels. Viņš vada Ārlietu padomi, pārrauga kopējo ārpolitiku un aizsardzības politiku, kā arī gādā par ES ārpolitikas konsekventumu un saskaņotību.
• Eiropas Centrālās bankas pārziņā ir ES monetārā politika.
• Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pārstāv pilsonisko sabiedrību, darba devējus un darba ņēmējus.
• Eiropas Reģionu komiteja pārstāv reģionālās un vietējās pašvaldības.
• Eiropas Investīciju banka finansē ES ieguldījumu projektus un atbalsta mazos uzņēmumus ar Eiropas Investīciju fonda starpniecību.
• Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par pārkāpumiem ES iestāžu un struktūru darbībā.
• Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina personas datu aizsardzību.
• Publikāciju birojs izdod materiālus par ES.
• Eiropas Personāla atlases birojs atlasa personālu ES iestādēm un citām tās struktūrām.
• Eiropas Administrācijas skola atsevišķās jomās nodrošina mācības ES iestāžu un pārējo struktūru darbiniekiem.
• virkne specializētu aģentūru un decentralizētu struktūru risina tehniskus, zinātniskus un ar vadību saistītus jautājumus.