European Union website, the official EU website

Iespēju un sarežģījumu desmitgade

Iespēju un sarežģījumu desmitgade

Sarežģīta desmitgade

Pasaules ekonomikas krīze smagi skar Eiropu. ES palīdz vairākām valstīm pārvarēt to problēmas un izveido “banku savienību”, lai gādātu, ka bankas ir drošākas un uzticamākas. 2012. gadā Eiropas Savienība saņem Nobela miera prēmiju. Horvātija kļūst 28. dalībvalsti 2013. gadā. Klimata pārmaiņas joprojām ir prioritāšu augšgalā, un vadītāji vienojas par kaitīgo emisiju samazināšanu. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās eiroskeptiķi Eiropas Parlamentā tiek ievēlēti lielākā skaitā. Krievijai anektējot Krimu, tiek noteikta jauna drošības politika. Tuvajos Austrumos un citās pasaules valstīs un reģionos pieaug reliģiskais ekstrēmisms, izraisot nemierus un karus, kuru dēļ miljoniem cilvēku ir spiesti pamest savu valsti un meklēt patvērumu Eiropā. ES pieredz lielas problēmas saistībā ar to uzņemšanu, ir arī pati ir vairāku teroristu uzbrukumu mērķis.

2010. gads

Izceļoties ekonomikas krīzei 2008. gadā, vairākas valstis saskaras ar problēmām publisko finanšu jomā. 16 eirozonas valstis atbalsta plānu, kura mērķis ir palīdzēt attiecīgajām valstīm tikt galā ar savu budžeta deficītu.

2011. gada marts

Sīrijā notiek manifestācijas par labu demokrātijai. Drošības spēki šauj uz demonstrantiem. Pēc tam plašumā vēršas vardarbība, un veidojas nemiernieku grupas, lai cīnītos pret valsts drošības spēkiem. Tas ir sākums pilsoņu karam Sīrijā, kas dominēs pasaules politikā daudzus turpmākos gadus.

2011. gada oktobris

ES palaiž savus pirmos divus “Galileo” satelītus un nedaudz pietuvojas savam mērķim: sava satelītnavigācijas sistēma. “Galileo” uzlabos transportu, glābšanas pakalpojumus, banku darījumus un elektroapgādi.

2012. gada aprīlis

Sāk darboties Eiropas Pilsoņu iniciatīva: tā ļauj pilsoņiem tieši vērsties pie Komisijas ar prasību izstrādāt regulējumu kādā konkrētā jautājumā.

2012. gada 10. decembris

Eiropas Savienībai par tās ieguldījumu, “ilgāk nekā sešas desmitgades veicinot mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības Eiropā”, tiek piešķirta Nobela Miera prēmija.

2013. gada 11. marts

Beidzas pārejas laiks, kad pakāpeniski tiek izbeigta kosmētikas līdzekļu testēšana ar dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā vairs nedrīkst pārdot kosmētiku, kuras testēšanā izmantoti dzīvnieki.

2013. gada 1. jūlijs

Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai, kļūstot par tās 28. dalībvalsti.

Dalībvalstis Dalībvalstis: Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Spānija, Portugāle, Austrija, Somija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, Bulgārija un Rumānija

Jaunās dalībvalstis Jaunās dalībvalstis: Horvātija

Kandidātvalstis Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova, Melnkalne un Turcija.

 Karte – ES dalībvalstis 2013 © Eiropas Savienība

2014. gada 22. februāris

Pēc vairāku mēnešu iedzīvotāju protestiem un nemieriem Parlaments Ukrainas prezidentam atņem viņa posteni. Valsts attiecībām ar ES un Krieviju ir ilga neskaidrību perioda centrā. Krievija nelikumīgi anektē Krimu, kas pieder Ukrainai. ES nosoda šo rīcību.

2014. gada 15. jūlijs

Eiropas Parlaments ievēl Žanu Klodu Junkeru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā.

2014. gada oktobris

ES vadītāji mobilizē 1 miljardu eiro, lai cīnītos pret Ebolas vīrusa izplatīšanos Rietumāfrikā, jo īpaši Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā. Runa ir par nopietnāko un sarežģītāko epidēmiju kopš vīrusa parādīšanās pirmo reizi 1976. gadā. Līdz 2015. gada beigām vīruss šajās valstīs ir praktiski izskausts.

 

2014. gada 26. novembris

Komisija izziņo investīciju plānu 315 miljardu eiro vērtībā, lai tiktu radītas līdz 1,3 miljoni darbvietu.

2015. gada jūlijs

Grieķija ir ekonomikas krīze vissmagāk skartā ES valsts. Diskusijas par reformām valstī un ES atbalstu noved pie jauna līguma.

2015. gada 13. novembris

130 cilvēku iet bojā teroristu uzbrukumā Parīzē. Neilgi pēc tam ES ministri vienojas nostiprināt drošības pasākumus pie Šengenas zonas valstu robežām.

2015. gada decembris

Līdz 2015. gadā beigām aptuveni miljons patvēruma meklētāju ierodas Eiropā: daudzi bēg no pilsoņu kara Sīrijā un viņiem vajadzīga starptautiska aizsardzība. ES vadītāji divkāršo pūliņus, lai pastiprinātu ārējo robežu kontroli un samazinātu patvēruma meklētāju skaitu, sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, piemēram, Turciju.

2015. gada decembris

Klimata konferencē Parīzē 195 valstis vienojas ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē un panākt, ka tas nepārsniedz 2 °C.

Skatīt arī: