Eiropas Savienība

Iespēju un sarežģījumu desmitgade

Iespēju un sarežģījumu desmitgade


2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019

Janvāris

1

Bulgārija pirmo reizi uz sešiem mēnešiem pārņem prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tās programmā noteiktas prioritātes četrās galvenajās jomās: Eiropas nākotne un jaunieši; Eiropas perspektīva un savienojamība Rietumbalkānos; drošība un stabilitāte; digitālā ekonomika.

1

Spēkā stājas jauni noteikumi, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tie uzliekt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt nodokļu iestādēm piekļuvi datiem, kas savākti saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem.

1

Leuvardena Nīderlandē un Valeta Maltā uz vienu gadu ir Eiropas kultūras galvaspilsētas. Atzīmējot Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018), abas pilsētas veidos daudzus projektus kultūras mantojuma veicināšanai, kuros uzsvērta kultūras nozīme kopīgas vēstures un identitātes izpratnes. veidošanā.

16

Eiropas Komisija nāk klajā ar pirmo Eiropas mēroga stratēģiju attiecībā uz plastmasu. Tā ir daļa no pārejas uz izteiktāku aprites ekonomiku.

19

Venēcijā atklāj ES un Ķīnas Tūrisma gadu. Tā mērķis ir abās pusēs palielināt pameklētāju plūsmu un ieguldījumus, kā arī dot iespēju Eiropas un Ķīnas iedzīvotājiem iepazīt un novērtēt vienam otru.

20

Nīderlandes pilsēta Neimegena pārņem stafeti kā 2018. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta. Tā būs paraugs ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, daloties ar pieredzi un veicinot paraugpraksi.

22

ES pieņem jaunu stratēģiju attiecībā uz Irāku, lai risinātu daudzās problēmas, ar kurām saskaras šī valsts pēc Dāiš sakāves savā teritorijā.

25

Briselē notiek pirmais Eiropas Izglītības samits saistībā ar darbu pie Eiropas izglītības telpas izveides, kas mobilitāti padarīs par realitāti visiem, izveidos Eiropas universitāšu tīklu un veicinās mūžizglītību. Samits notiek pēc tam, kad ir iepazīstināts ar priekšlikumu paketi, kas paredzēta pamatprasmju un digitālo prasmju sekmēšanai kā arī Eiropas dimensijas veicināšanai izglītībā.

29

Briselē tiek izveidots ES Enerģētiskās nabadzības novērošanas centrs kā daļa no Komisijas centieniem novērst enerģētisko nabadzību visās ES valstīs. Tas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas daļa un viena no veicinošām darbībām ar mērķi atbalstīt sociāli taisnīgu pāreju uz tīru enerģiju.

Februāris

6

Eiropas Komisija pieņem stratēģiju attiecībā uz sešām Rietumbalkānu partnervalstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Serbija un Melnkalne ir līderpozīcijā esošās kandidātvalstis, kuras, iespējams, būtu gatavas pievienoties 2025. gadā.

14

Eiropas Komisija izklāsta vairākas iespējas — un to finansiālās sekas — jaunam, modernam ES ilgtermiņa budžetam, ar kura palīdzību tiks efektīvi īstenotas tās prioritātes pēc 2020. gada. Tā nāk klajā ar idejām, kā varētu uzlabot Eiropas Savienības darba efektivitāti un panākt labāku saikni starp ES iestāžu vadītājiem un ES pilsoņiem

23

27 ES valstu vadītāji Briselē rīko neformālu diskusiju par ilgtermiņa budžetu pēc 2020. gada un institucionālajiem jautājumiem. Tiek apspriests Eiropas Parlamenta sastāvs pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta izvirzīšana. Viņi arī apspriežas par karu Sīrijā un aicina nekavējoties pārtraukt karadarbību. Darba kārtībā ir arī “Brexit” un attiecības ar Turciju.

28

Eiropas Komisija publicē Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes savstarpējā Izstāšanās līguma projektu.

Marts

8

Eiropas Komisija publisko rīcības plānu, kura mērķis ir dot iespēju finanšu nozarei izmantot jauno tehnoloģiju straujo attīstību, piemēram, blokķēdes, mākslīgo intelektu un mākoņdatošanas pakalpojumus. Tā arī ierosina jaunus noteikumus, kas kolektīvās finansēšanas platformām palīdzēs attīstīties visā ES vienotajā tirgū.

14

Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem, lai vienkāršotu formalitātes, ļaujot likumīgiem ceļotājiem vieglāk saņemt vīzu nokļūšanai Eiropā. Tas veicinās tūrismu, tirdzniecību un uzņēmējdarbību, vienlaikus stiprinot drošību un novēršot ar neatbilstīgu migrāciju saistītus riskus.

22-23

Pavasara Eiropadome pamatā ir veltīta ekonomiskiem jautājumiem, jo īpaši tirdzniecībai. ES līderi konstatē, ka tērauda un alumīnija ievedumi no ES uz laiku ir atbrīvoti no ASV muitas nodokļiem, un prasa, lai tiktu noteikts, ka šis atbrīvojums ir pastāvīgs. Viņi pauž beznosacījumu solidaritāti ar Apvienoto Karalisti saistībā ar neseno Solsberi īstenoto uzbrukumu ar nervu sistēmu paralizējošu vielu. Līderi izskata arī citus aktuālus jautājumus, tostarp Turcijas darbības Vidusjūras austrumdaļā un Egejas jūrā, nākamo ES un Rietumbalkānu samitu un nodokļu sistēmu.

Atsevišķā sanāksmē 27 valstu ES vadītāji izsaka gandarījumu par vienošanas, ko sarunu dalībnieki panākuši par atsevišķām izstāšanās līguma juridiskā teksta daļām un pieņem pamatnostādnes par satvaru, kas turpmāk pēc Brexit regulēs attiecības ar Apvienoto Karalisti.

28

Saskaņā ar Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera apņemšanos līdz 2025. gadam izveidot pilnvērtīgu aizsardzības savienību Komisija un augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos iepazīstina ar rīcības plānu, kam jāuzlabo militārā mobilitāte gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

31

Ārkārtas izsaukuma automātiskā sistēma eCall kļūst obligāta attiecībā uz jaunām automašīnām visā ES, un mērķis ir glābt lielāku skaitu cilvēku dzīvību uz ceļa. Smagas avārijas gadījumā sistēma automātiski izsauc 112 — Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu vienoto numuru.

Aprīlis

1

Stājas spēkā jaunie ES noteikumi, kas ļauj cilvēkiem, kas iegādājas vai abonē tiešsaistes satura pakalpojumus, turpināt skatīties filmas vai sporta raidījumus, klausīties mūziku, lejupielādēt e-grāmatas un spēlēt spēles, dodoties ceļā uz citu ES valsti.

11

Eiropas Komisija piedāvā “uz patērētājiem orientētu jaunu kursu”, lai viņi pilnībā varētu izmantot savas tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tā arī nostiprinās šo noteikumu izpildes kontroli, nodrošinot, ka iestādes ir pilnvarotas noteikt atturošus sodus un ka patērētāji var prasīt kompensāciju, ja viņu tiesības tiek pārkāptas.

17

Lēmums attiecībā uz TUIFly lietu: ES Tiesa nosaka, ka “stihisks streiks” no lidojumu nodrošināšanas personāla puses pēc negaidīta paziņojuma par pārstrukturēšanu nav uzskatāms par “ārkārtējiem apstākļiem”, kas atbrīvo aviosabiedrību no tās pienākuma izmaksāt kompensāciju sakarā ar lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos.

21

Eiropas Savienība un Meksika panāk vienošanos par jaunu tirdzniecības nolīgumu. Tas ietilps plašākā, modernizētā ES un Meksikas vispārējā nolīgumā un padziļinās un paplašinās līdzšinējā, 1997. gadā parakstītā tirdzniecības nolīguma darbības jomu.

23

Eiropas Komisija ierosina jaunu tiesību aktu, kas nostiprina trauksmes cēlēju aizsardzību Eiropas Savienībā. Līdz ar šo jauno tiesību aktu tiks izveidoti droši kanāli ziņošanai gan organizācijas iekšienē, gan publiskām iestādēm.

24-25

Otrā Briseles konference par atbalstu, kas turpmāk sniedzams Sīrijai un reģiona valstīm, akcentē humāno palīdzību un ANO vadītā politiskā miera procesa nostiprināšanu. ES un Apvienoto Nāciju Organizācijas līdzpriekšsēdētāji pieņem kopīgu deklarāciju, kas atspoguļo to, cik nozīmīgas ir starptautiskās kopienas saistības attiecībā uz Sīriju un kaimiņvalstīm turpmākajiem gadiem.

25

Kad 25 dalībvalstis bija parakstījušas deklarāciju par sadarbību attiecībā uz mākslīgo intelektu, Komisija nāk klajā ar Eiropas pieeju šo tehnoloģiju izmantošanai tā, lai tās kalpotu Eiropas pilsoņiem un stimulētu Eiropas konkurētspēju šajā jomā.

26

Komisija ierosina pasākumus, lai vērstos pret dezinformēšanu tiešsaistē, tostarp ES mēroga kodeksu ar dezinformāciju saistītai praksei. Priekšlikums seko operatīvu pasākumu sērijai, kuri uzņēmumiem un dalībvalstīm tika noteikti martā ar mērķi papildus nostiprināt cīņu ar nelikumīgu tiešsaistes saturu.

Maijs

1

Stājas spēkā jauni noteikumi. Tie nodrošina labāku aizsardzību ES pilsoņiem, kuri dzīvo vai ceļo ārpus Eiropas Savienības. Tagad ES pilsoņi var saņemt palīdzību no jebkuras ES valsts vēstniecības vai konsulāta, ja viņi nonāk ārkārtējā situācijā ārpussavienības valstī, kurā nav pārstāvēta viņu valsts. 

1

Stājas spēkā jauns muitas nolīgums starp ES un Jaunzēlandi. Tā mērķis ir radīt drošāku un tirdzniecībai labvēlīgāku vidi un nodrošināt abiem partneriem iespēju sadarboties, lai novērstu, izmeklētu un apkarotu muitas noteikumu pārkāpumus.

2

Komisija iepazīstina ar saviem priekšlikumiem par ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Tie atspoguļo Savienības politiskās prioritātes un straujās pārmaiņas inovācijas, ekonomikas, vides un ģeopolitikas jomā.  

3

ES sāk jaunu iniciatīvu “DiscoverEU”, kas 18 gadus veciem eiropiešiem dod iespēju iepazīt savu kontinentu. Sekmīgie konkursa dalībnieki saņem bezmaksas ceļošanas kartes un var apmeklēt līdz pat četriem galamērķiem ārzemēs. Šīs iniciatīvas mērķis ir ļaut Eiropas jauniešiem atklāt mūsu kontinenta bagāto kultūras mantojumu, nodibināt kontaktus ar citiem cilvēkiem, mācīties no citām kultūrām un tā atklāt, kas Eiropu vieno.

9

Eiropas dienā Eiropas Komisija tiešsaistē sāk sabiedrisko apspriešanu, kurā eiropiešiem vaicā, kādā virzienā Eiropas Savienībai būtu turpmāk jādodas. Šīs bezprecedenta apspriešanas sagatavošanai kopā sanāca 96 pilsoņu grupa no 27 dalībvalstīm un izstrādāja jautājumus, uz kuriem tagad viņu līdzpilsoņi no visas Eiropas ir aicināti atbildēt. Šī apspriešana ir daļa no plašākas diskusijas par Eiropas nākotni, kas tika sākta ar Komisijas Balto grāmatu 2017. gada 1. martā un turpināsies līdz ES līderu augstākā līmeņa sanāksmei 2019. gada 9. maijā Rumānijas pilsētā Sibiu.

17

ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksme notiek Sofijā, Bulgārijā. ES dalībvalstu valsts vai valdības vadītāji un sešu Rietumbalkānu partnervalstu vadītāji vēlreiz apliecina, ka viņi iestājas par “ Eiropas perspektīvu visam reģionam”. ES vadītāji vienojas par  Sofijas deklarāciju, kurai pievienojas Rietumbalkānu partnervalstis. Viņi arī pieņem Sofijas sanāksmes prioritāšu darba kārtību, kurā iekļauti jauni pasākumi ciešākai sadarbībai ar šo reģionu.

25

Pēc vērienīgas ES datu aizsardzības noteikumu pārskatīšanas sākas jauns datu aizsardzības laikmets. Jaunie noteikumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka personas dati ES ir aizsargāti neatkarīgi no tā, kur tie tiek nosūtīti, apstrādāti vai uzglabāti, pat ārpus ES.

28

Kaitīga plastmasas piedrazojuma apjomam jūrās un okeānos arvien palielinoties, Eiropas Komisija ierosina jaunus ES mēroga noteikumus, kas risinātu problēmu, kuru Eiropas pludmalēm un jūrām rada vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi (desmit visbiežāk atrodamie veidi) un pazaudēti un pamesti zvejas rīki.

Jūnijs

1

Komisija pirmo reizi ierosina ES koordinētu iniciatīvu, kuras mērķis ir apturēt savvaļas apputeksnētāju kukaiņu skaita samazināšanās tendenci. Tā ir daļa no ES centieniem līdz apturēt 2020. gadam bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju un prasīt, lai tiktu ievērotas saistības, ko ES uzņēmusies ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvaros.

8

Lai labāk aizsargātu ES ražotājus un darba ņēmējus, stājās spēkā stingrāki un efektīvāki tirdzniecības aizsardzības noteikumi. Tas ļaus ES vieglāk risināt problēmas, kas saistītas ar globālo ekonomiku un importa izraisītu negodīgu konkurenci. 

8.-9. 

Kanādā tiek aizvadīta G7 valstu un valdību vadītāju sanāksme – pasaules ekonomiski visattīstītāko valstu forums. Diskusiju uzmanības centrā ir ekonomika un tirdzniecība, drošība un ārlietas, atbalsts dzimumu līdztiesībai un sieviešu emancipācijai, kā arī vides aizsardzība. 

12

Komisija izziņo konkursu, kura mērķis ir izstrādāt lētas ES kosmiskās nesējraķetes. Balva 10 miljonu eiro apmērā tiks piešķirta inovatīvam, komerciāli dzīvotspējīgam risinājumam, kā ar zemām izmaksām palaist kosmosā vieglos satelītus. 

18.-24. 

Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Berlīnē notiek pirmais Eiropas Kultūras mantojuma samits. 

26

ES valstu ministri oficiāli pieņem ES tiesību aktu pārskatīšanu aviācijas drošības jomā, kurā pirmoreiz ietverti arī ES mēroga noteikumi par visu lielumu civiliem bezpilota lidaparātiem. Noteikumos paredzēti pamatprincipi, kā ir jānodrošina drošums, drošība, privātums, datu aizsardzība un vides aizsardzība.

28.-29. 

Eiropadomes jūnija sanāksmē ES vadītāji apspriež migrāciju un aicina veikt papildu pasākumus, lai samazinātu nelegālo migrāciju un nepieļautu, ka atkārtojas 2015. gadā pieredzētās nekontrolētās plūsmas. Viņi arī apspriež drošību un aizsardzību, kā arī ekonomikas un finanšu jautājumus. Atsevišķā sanāksmē ES-27 vadītāji izskata pašreizējo situāciju attiecībā uz "Brexit" sarunām. 

Jūlijs

1

Austrija pārņem ES Padomes prezidentūru trešo reizi pēc 1998. un 2006. gada. Tās programmā galvenā uzmanība pievērsta trim jomām: drošībai un cīņai pret nelikumīgu migrāciju; labklājības un konkurētspējas nodrošināšanai, izmantojot digitalizāciju; stabilitātei Eiropas kaimiņvalstīs.

1

ES svin muitas savienības 50. gadadienu, organizējot pasākumus lidostās un skolās. Muitas savienība ir kļuvusi par vienu no vienotā tirgus stūrakmeņiem, gādājot par ES robežu drošību un aizsargājot pilsoņus no aizliegtām un bīstamām precēm, tādām kā ieroči un narkotikas.

1

Stājas spēkā jauni ES noteikumi, kas nodrošina labāku aizsardzību atpūtniekiem. Nostiprinot tradicionālo komplekso ceļojumu pakalpojumu klientu tiesības, ar jaunajiem noteikumiem iecerēts aizsargāt arī tos, kuri izvēlas citus kombinēta ceļojuma veidus. 

9

Stājas spēkā stingrāki ES noteikumi, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanas risku.

9

Jauni energoefektivitātes noteikumi stājas spēkā, lai tiktu izmantots milzīgais enerģijas ietaupījumu potenciāls ES celtniecības sektorā, kas ir lielākais enerģijas patērētājs Eiropā.

10

ES un NATO paraksta kopīgu deklarāciju, vēlreiz apstiprinot gatavību padziļināt un paplašināt sadarbību savu pilsoņu drošībai.

17

ES un Japāna paraksta vēsturisku tirdzniecības līgumu, kas ir līdz šim lielākais ES līgums, un stratēģiskas partnerības līgumu pastiprinātai sadarbībai dažādās jomās. Tiek panākta arī vienošanās par to, ka abu pušu attiecīgās datu aizsardzības sistēmas atzīstamas par līdzvērtīgām.

18

Eiropas Komisija uzliek “Google” naudassodu 4,34 miljardu eiro apmērā par nelikumīgiem ierobežojumiem "Android" ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem, kuru mērķis bija nostiprināt savas meklētājprogrammas dominējošo stāvokli.

21

Stājas spēkā jauni noteikumi finanšu stabilitātes un ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanai. Ar tiem ir iecerēts nodrošināt, ka naudas tirgus fondi, ko uzņēmumi, universitātes, slimnīcas un ieguldītāji izmanto, lai pārvaldītu savu skaidras naudas pārpalikumu, kļūst noturīgāki pret tirgus satricinājumiem un jebkurā laikā spēj izmaksāt ieguldītājiem naudu.

25

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Baltajā namā tiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Abi vadītāji galveno uzmanību pievērš transatlantiskās tirdzniecības uzlabošanai un spēcīgākas ekonomiskās partnerības izveidei.

Augusts

13

Grupa 11 zinātniski pētniecisku un izglītības tīklu paraksta līgumu par jaunu digitālo datu maģistrāli starp Eiropu un Latīņameriku. Šis nolīgums ir vēl viens solis ceļā uz kopīgas pētniecības telpas izveidi starp  ES un Latīņameriku.

20

Grieķija sekmīgi noslēdz trīs gadus ilgo ekonomisko reformu programmu un līdz ar to saglabā savu vietu eirozonā un Eiropas Savienībā. Saskaņā ar šo stabilitātes atbalsta programmu tika piemērota koordinēta pieeja, lai pārvarētu ieilgušas un dziļi iesakņojušās strukturālās problēmas, kas veicināja ekonomikas krīzi Grieķijā.

Septembris

1

Visiem jaunajiem automobiļiem ir jāiziet jauni emisiju testi , un tikai pēc tam ar tiem var braukt pa Eiropas ceļiem.

1

Energointensīvās un neefektīvās halogēnspuldzes vairs netiks pārdotas Eiropas Savienībā. Jaunie noteikumi ļaus patērētājiem Eiropā samazināt savus rēķinus par patērēto enerģiju, tajā pašā laikā palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

12

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers Eiropas Parlamentā Strasbūrā uzstājas ar 2018. gada runu par stāvokli Savienībā. Viņš izklāsta prioritātes nākamajam gadam un savu redzējumu par to, kā Eiropas Savienība var turpināt veidot “vienotāku, spēcīgāku un demokrātiskāku Eiropu”. Viņš arī uzsver, ka Eiropai jākļūst suverēnākai, lai tā varētu pildīt savu lomu starptautiskajā arēnā.

19-20

Neoficiālā sanāksmē Zalcburgā, Austrijā, ES vadītāji apspriež migrācijas un iekšējās drošības jautājumus. Atsevišķā sanāksmē ES-27 valstu vadītāji izvērtē panākto progresu sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un apspriež turpmāko virzību.

26

Tiešsaistes platformu, galveno sociālo tīklu, reklāmdevēju un reklāmas nozares pārstāvji vienojas par labas prakses kodeksu, lai cīnītos pret dezinformāciju un viltus ziņām tiešsaistē.

29

ES stājas spēkā jauni noteikumi par tādu elektroniskās identifikācijas līdzekļu pārrobežu izmantošanu kā personas apliecības, vadītāja apliecības un bankas kartes. Tas ļauj ES pilsoņiem un uzņēmumiem piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem pat tad, ja viņi ir no citas dalībvalsts.

Oktobris

1

Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers diskutē ar pilsoņiem 1000. pilsoņdialogā Freiburgā, Vācijā. Šīs regulāri rīkotās publiskās debates ļauj pilsoņiem brīvi un atklāti diskutēt par Eiropu, tās politiku un nākotni.

12

Visā Eiropā parādās jauni, saskaņoti degvielas marķējumi. Tie labāk informē autovadītājus par degvielas piemērotību viņu transportlīdzekļiem neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi atrodas.

17-18

Eiropadomes sanāksmē Briselē ES-27 valstu vadītāji pārrunā, kā norisinās sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Viņi apstiprina savu uzticēšanos Mišelam Barnjē (Michel Barnier) kā ES sarunu vadītājam un konstatē, ka, neraugoties uz intensīvajām sarunām, panāktais progress nav pietiekams. Atsevišķā sanāksmē ES vadītāji apspriež migrācijas un iekšējās drošības jautājumus. 

19

Eiropas Savienības Tiesa norīko Poliju nekavējoties apturēt tāda jauna likuma piemērošanu, kas pazemina Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecumu no 70 līdz 65 gadiem. Pagaidu pasākums tiek pieņemts pēc tam, kad Komisija šo lietu nodeva izskatīšanai Tiesā. Galīgo spriedumu pieņems vēlāk.

19

ES un Singapūra uzlabo ekonomiskos un politiskos sakarus, parakstot trīs nolīgumus, kuri šo pušu attiecības politikas, tirdzniecības, kā arī investīciju jomā paceļ jaunā līmenī.

25

Eiropas Parlaments piešķir 2018. gada Saharova balvu par domas brīvību Ukrainas filmu režisoram Oļegam Sencovam. 

31

Jauni ES noteikumi nodrošina lielāku caurskatāmību un sniedz vairāk informācijas par maksām, ko bankas par saviem pakalpojumiem iekasē no patērētājiem; šie noteikumi līdz ar to ļauj vieglāk salīdzināt piedāvājumus.

Novembris

7.

Eiropas Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kā aizsargāt iedzīvotājus un vidi no ķimikālijām, kas izmaina hormonālās sistēmas darbību un kaitē cilvēku un dzīvnieku veselībai.

15.

ASV Federālā sakaru komisija nolemj piešķirt atbrīvojumu no licences Galileo signāla uztveršanai Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmumi ASV varēs izmantot Galileo modernos satelītnavigācijas signālus, piemēram, tīklam pieslēgtos automobiļos, viedpulksteņos, lauksaimniecībā un lidmašīnu navigācijā.

23.

Stājas spēkā jauni noteikumi, kuru mērķis ir eiropiešus (it īpaši — jauniešus) aizsargāt no bīstamām psihoaktīvām vielām. Jaunais regulējums ļaus dalībvalstīm daudz ātrāk reaģēt uz problēmām, kuras izraisa šādas narkotikas (tās var nopietni kaitēt gan veselībai, gan sabiedrībai kopumā, cita starpā izraisot akūtu saindēšanos un nāvi).

25.

Īpašā Eiropadomes sanāksmē, kas notiek Briselē, ES 27 dalībvalstu vadītāji apstiprina līgumu par “Brexit”, par kuru vienojušies sarunu vedēji no ES un Apvienotās Karaļvalsts. ES vadītāji arī apstiprina pievienoto kopīgo politisko deklarāciju par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām.

Decembris

1.

Buenosairesā (Argentīna) notiek G20 sanāksme. Eiropas Savienība tajā piedalās kā pilnvērtīgs dalībnieks. Līderi pieņem deklarāciju, kurā galvenā uzmanība pievērsta nodarbinātības nākotnei, attīstībai nepieciešamajai infrastruktūrai, ilgtspējīgai pārtikai un dzimumu līdztiesībai.

3.

Pateicoties jauniem noteikumiem, Eiropas patērētāji nu varēs internetā iepirkties visā ES (viņus vairs nebloķēs vai nenovirzīs uz citu tīmekļa vietni). Šis regulējums ir daļa no e-komercijas noteikumiem, kuru mērķis ir ES veicināt pārrobežu tirdzniecību internetā, kas nāks par labu gan patērētājiem, gan e-komersantiem.

3.

Visā ES stājas spēkā stingrāki noteikumi, kas par naudas atmazgāšanu paredz kriminālatbildību. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka bīstami noziedznieki un teroristi visā ES saņem vienlīdz smagu sodu par naudas atmazgāšanu (vismaz četrus gadus cietumā). Dalībvalstīm ir 24 mēneši laika, lai jaunos noteikumus transponētu savos likumos.

7.

Komisija paziņo pirmās 2800 ES pilsētas, kurām piešķirts vaučers 15 000 eiro vērtībā bezvadu interneta ierīkošanai sabiedriskās vietās. Līdz 2020. gadam no iniciatīvas WiFi4EU finansējumu šim mērķim saņems pavisam 8000 pašvaldību.

10.

ES pieņem jaunu stratēģiju attiecībā uz plašāku sadarbību un partnerību ar Indiju.

11.

Strasbūrā (Francijā) sarīkotā terorista uzbrukumā pieci cilvēki iet bojā un desmitiem tiek savainoti. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers tviterī raksta: “Domās esmu kopā ar Strasbūrā notikušās apšaudes upuriem. Kategoriski nosodu notikušo. Strasbūra simbolizē vērtības, kuras mēs vienmēr aizstāvēsim, — mieru un Eiropas demokrātiju.”

12.

Parlaments apstiprina ES tirdzniecības nolīgumu ar Japānu. Šis balsojums seko līdzīgam Japānas parlamenta lēmumam un nozīmē, ka nolīgums var stāties spēkā 2019. gada 1. februārī.

13.–14.

Eiropadomes sanāksmē Briselē vadītāji galveno uzmanību pievērš ilgtermiņa budžetam, ārējām attiecībām, migrācijai un vienotajam tirgum. ES 27 dalībvalstu vadītāji diskutē arī par “Brexit” un eirozonu.

16.

ANO konferencē, kas notiek Katovicē (Polijā), valstis pieņem skaidrus noteikumus par to, kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām īstenojams praksē visā pasaulē. Šajā konferencē ES uzņemas svarīgu lomu.

20.

Stājas spēkā jauni noteikumi, kuru mērķis ir veicināt 5G un citu nākamās paaudzes tīkla tehnoloģiju ātru izvēršanu Eiropā. Jaunajā regulējumā paredzēta sabiedrības brīdināšanas sistēma, kas var glābt dzīvības, un noteikti cenas griesti zvaniem un īsziņām ES teritorijā.

24.

Stājas spēkā trīs svarīgi tiesību akti, kuru mērķis ir atvieglot Eiropas pāreju uz tīru enerģiju. Jaunajā politikas satvarā ES ir izvirzīti divi jauni mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam: juridiski saistošs mērķis, ka vismaz 32 % enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem avotiem, un energoefektivitātes mērķis 32,5 % apmērā ar iespējamu augšupvērstu korekciju 2023. gadā. Tas arī ievieš pirmos valsts plānus klimata un enerģētikas jomā. Tajos izklāstīts, kā katra dalībvalsts sasniegs savus attiecīgos mērķus.

28.

Stājas spēkā jauni noteikumi, ar ko pastiprinās Šengenas Informācijas sistēmu, ko Eiropā visbiežāk izmanto informācijas apmaiņai drošības un robežu pārvaldības vajadzībām.

2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019
Skatīt arī
Back to top