Pāriet uz galveno saturu

Eiropas Savienības vēsture (2000.–2009. g)

Turpmāka paplašināšanās

Miljoniem eiropiešu sāk lietot jaunu valūtu – eiro. 2001. gada 11. septembris iezīmē starptautiskā sākumu pēc tam, kad divas nolaupītas lidmašīnas viena pēc otras ietriecas ēkās Ņujorkā un Vašingtonā. Valstis sāk daudz ciešāk sadarboties, lai cīnītos pret noziedzību. Robežšķirtne starp Austrumeiropu un Rietumeiropu beidz pastāvēt, kad 2004. gadā ES pievienojas 10 jaunas valstis, kurām seko Bulgārija un Rumānija 2007. gadā. 2008. gada septembrī izceļas globāla finanšu krīze. Lisabonas līgums nodrošina modernas iestādes un efektīvākas darba metodes.

2001. gada 26. februāris – Nicas līgums

ES līderi paraksta Nicas līgumu. Tā mērķis ir reformēt iestādes, lai ES varētu funkcionēt efektīvāk, kad tās dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz 25, un lai ES varētu sagatavoties nākamajai lielas jaunu dalībvalstu grupas pievienošanās reizei. Līgums stājas spēkā 2003. gada 1. februārī.

2001. gada 11. septembris – teroristu uzbrukumi ASV

Divas nolaupītas lidmašīnas ietriecas Pasaules Tirdzniecības centra dvīņu torņos Ņujorkā un Pentagona ēkā Vašingtonā. Iet bojā gandrīz 3000 cilvēku. ES valstis līdz ar Amerikas Savienotajām valstīm nelokāmi iesaistās cīņā pret starptautisko terorismu.

2002. gada 1. janvāris – eiro banknotes un monētas kļūst par maksāšanas līdzekli 12 valstīs

Eiro banknotes un monētas kļūst par likumīgo valūtu 12 ES valstīs (Grieķija eirozonai pievienojās 2001. gadā, un pēc 2002. gada tai seko citas valstis). Banknošu drukāšana, monētu kalšana un to izplatīšana ir vērienīga loģistiska operācija. Banknotes ir vienādas visās valstīs. Monētām viena puse ir kopīga (tā, uz kuras norādīta monētas vērtība), bet uz otras puses ir attēlota nacionālā emblēma.

2003. gada 31. marts – miera uzturēšanas operācijas Balkānos

Savas ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ES piedalās miera uzturēšanas operācijās Balkānos, pirmām kārtām bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (tagad – Ziemeļmaķedonijā), pēc tam arī Bosnijā un Hercegovinā. Abos gadījumos ES vadītie spēki nomaina NATO vienības.

2004. gada 1. maijs – 10 jaunas dalībvalstis

Kipra un Malta pievienojas ES kopā ar astoņām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju un Slovēniju). Līdz ar to tiek pielikts punkts Eiropas sadalījumam, kas sākās pēc Otrā pasaules kara.

2005. gada 29. maijs – 1. jūnijs – ES Konstitūcija

Francijas un Nīderlandes vēlētāji noraida Konstitucionālo līgumu, kuru 25 ES dalībvalstis bija parakstījušas 2004. gada oktobrī.

2007. gada 1. janvāris – ES saimei pievienojas Bulgārija un Rumānija

Vēl divas Austrumeiropas valstis – Bulgārija un Rumānija — pievienojas ES, dalībvalstu skaitu palielinot līdz 27.

2007. gada 13. decembris – Lisabonas līgums

27 ES valstis paraksta Lisabonas līgumu, kurš groza iepriekšējos līgumus. Tas paredz padarīt Eiropas Savienību demokrātiskāku, efektīvāku un caurskatāmāku, lai tā spētu atrisināt pasaules mēroga izaicinājumus, tādus kā klimata pārmaiņas, drošība un ilgtspējīga attīstība. Visas ES valstis šo līgumu ratificē, un tas stājas spēkā 2009. gada 1. decembrī.

2008. gada septembris – izceļas globāla ekonomikas krīze

Negaidīti smaga finanšu krīze skar visas pasaules ekonomiku. Tā sākas hipotekāro aizdevumu tirgū ASV. Grūtībās nonāk arī vairākas Eiropas bankas. Krīze noved pie ciešākas ekonomiskās sadarbības starp ES valstīm.

Plašāka informācija