European Union website, the official EU website

Eiropas jaunā seja ― Berlīnes mūra krišana

Eiropas jaunā seja ― Berlīnes mūra krišana


1980 | 1981 | 1982 | 1983 | 1984 | 1985 | 1986 | 1987 | 1988 | 1989

Eiropas jaunā seja ― Berlīnes mūra krišana

Pēc streikiem Gdaņskas kuģu būvētavā 1980. gada vasarā visa Eiropa un pasaule runā par Polijas arodbiedrību “Solidaritāte” un tās vadītāju Lehu Valensu. Par desmito ES dalībvalsti kļūst Grieķija 1981. gadā, un divus gadus vēlāk pievienojas Spānija un Portugāle. 1986. gadā tiek parakstīts Vienotais Eiropas akts. Šis līgums noder par pamatu vērienīgai sešu gadu programmai, kuras mērķis ir sakārtot pašplūsmā esošo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, un tādējādi tiek bruģēts ceļš “vienotajam tirgum”. Notiek nozīmīgs politisks apvērsums, kad 1989. gada 9. novembrī tiek nojaukts Berlīnes mūris un pirmo reizi 28 gadu laikā tiek atvērta robeža starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Drīz pēc tam valsts atkal apvienojas.

1980. gada vasarā kuģu būvētavas strādnieki Polijas pilsētā Gdaņskā Leha Valensas vadībā streiko, pieprasot plašākas tiesības. Tam seko streiki visā valstī. Augustā kapitulē valdība, un kā neatkarīga arodbiedrība tiek izveidota “Solidarnostj”. Valdība pakāpeniski atgūst savu varu un 1981. gada decembrī izsludina karastāvokli, ar ko beidzas Polijas īsā iepazīšanās ar tautas varu. Bet sēkla ir iesēta vēlākam laikam.

1981. gada 1. janvāris

Līdz ar Grieķijas iestāšanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli. Tai bija tiesības uz iestāšanos, jo 1974. gadā tika gāzts militārais režīms un atjaunota demokrātija.

Dalībvalstis Dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija.

Jauna dalībvalstsJauna dalībvalsts: Grieķija.

Karte ― ES dalībvalstis, 1981 © Stefan Chabluk

Saraksts, kurā norādītas visas ES dalībvalstis un to pievienošanās gadi

1984. gada 28. februāris

Mūsu dzīves un darba stilu izmaina datori un automatizācija. Lai joprojām paliktu jauninājumu centrā, ES 1984. gadā pieņem Esprit programmu, kas ir pirmā no daudzajām kopš tā laika finansētajām izpētes un attīstības programmām.

1986. gada 1. janvāris

Līdz ar Spānijas un Portugāles iestāšanos ES tās dalībvalstu skaits sasniedz 12.

Dalībvalstis Dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.

Jaunas dalībvalstisJaunas dalībvalstis: Portugāle un Spānija.

Karte ― ES dalībvalstis, 1986 © Stefan Chabluk

Saraksts, kurā norādītas visas ES dalībvalstis un to pievienošanās gadi

1986. gada 17. februāris

Lai gan muitas nodoklis izzuda 1968. gadā, tirdzniecība neplūst brīvi pār ES robežām. Galvenais šķērslis ir nacionālo noteikumu atšķirības. Ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu Izvēlieties saites tulkojumu čeština (cs ) dansk (da ) Deutsch (de ) ελληνικά (el ) English (en ) español (es ) français (fr ) italiano (it ) magyar (hu ) Nederlands (nl ) polski (pl ) português (pt ) română (ro ) suomi (fi ) svenska (sv ) tiek uzsākta plaša sešu gadu programma to sakārtošanai. Šis akts arī dod lielākas tiesības Eiropas Parlamentam un nostiprina ES pilnvaras vides aizsardzībā.

1987. gada 15. jūnijs

ES uzsāk programmu Erasmus to augstskolu studentu finansēšanai, kuri līdz pat gadam vēlas mācīties kādā citā Eiropas valstī. Ieguvēji no šīs un tamlīdzīgām ES shēmām bija vairāk nekā 2 miljoni jauniešu.

Komunisma sabrukumu centrālajā un austrumu Eiropā, kurš aizsākās Polijā un Ungārijā, simbolizē Berlīnes mūra krišana 1989. gadā. Saskaroties ar pilsoņu masveida izceļošanu uz Rietumiem, Austrumvācijas valdība atver vārtus. Pēc vairāk nekā 40 gadiem Vācija ir apvienojusies, un tās austrumu daļa pievienojas ES (1990. gada oktobris).

1980 | 1981 | 1982 | 1983 | 1984 | 1985 | 1986 | 1987 | 1988 | 1989
Skatīt arī: