ES piešķir finansējumu dažādiem projektiem un programmām, piemēram, šādās jomās:

• reģionu un pilsētu attīstība;
• nodarbinātība un sociālā integrācija;
• lauksaimniecība un lauku attīstība;
• jūrlietu un zivsaimniecības politika;
• pētniecība un inovācija;
• humānā palīdzība.

Līdzekļu pārvaldība

Finansējums tiek pārvaldīts, ievērojot stingrus noteikumus, lai cieši kontrolētu līdzekļu izmantošanu un lai naudu izlietotu pārredzami un atbildīgi.

Eiropas Komisijas 27 komisāriem kā kolēģijai ir galīgā politiskā atbildība par to, lai ES līdzekļi tiktu pareizi izlietoti. Tomēr, tā kā finansējuma lielāko daļu pārvalda saņēmējvalstis, dalībvalstu valdību pienākums ir veikt pārbaudes un ikgadējās revīzijas.

Vairāk nekā 76 % ES budžeta tiek pārvaldīti sadarbībā ar valstu un reģionu pašvaldībām pēc dalītas pārvaldības principa, galvenokārt ar 5 lieliem fondiem — strukturālajiem un investīciju fondiem. Kopīgi tie palīdz realizēt stratēģiju “Eiropa 2020”. 

• Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — reģionu un pilsētu attīstība
• Eiropas Sociālais fonds (ESF) — sociālā iekļautība un laba pārvaldība
• Kohēzijas fonds (KF) — mazattīstīto reģionu ekonomiskā konverģence
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) 
• Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) 

Citus līdzekļus ES pārvalda tieši. Tos piešķir kā:

• dotācijas konkrētiem projektiem, kas saistīti ar ES politiku, tās parasti tiek piešķirtas konkursa kārtībā. Daļu finansējuma sniedz ES, daļa ir no citiem avotiem;
• līgumus, ko slēdz ES iestādes par pakalpojumiem, precēm vai būvdarbiem, kas tām nepieciešami darbā, piemēram, pētījumi, mācību kursi, konferenču rīkošana, IT aprīkojums. Tiesības slēgt līgumus piešķir konkursa kārtībā.

Līgumu, dotāciju un ārpussavienības valstīm iedalītā attīstības atbalsta saņēmējus publisko internetā.

Pieteikšanās finansējuma saņemšanai

Mazie uzņēmumi

ES līdzekļus var iegūt dotāciju, aizņēmumu un garantiju veidā. Dotācijas ir tiešs atbalsts, bet cits finansējums ir pieejams no programmām, kas tiek pārvaldītas valsts līmenī.

ES finansējums mazajiem uzņēmumiem 

Nevalstiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Ir tiesīgas saņemt finansējumu, ja tās darbojas ES politikas jomā, negūstot peļņu.

ES finansējums NVO pēc politikas jomas 

Jaunieši

Principā ir divu veidu finansējums.

• Izglītībai — studēšanas iespējas, ko piedāvā “Erasmus+”, atbalsts skolēniem īsi pirms vidusskolas beigšanas un profesionālā izglītība citā valstī. 
• Jaunatne — līdzfinansējums projektiem, kas veicina pilsonisko līdzdalību, brīvprātīgo darbu un plašāku multikulturālo redzējumu. 

Pētnieki

No 2014. līdz 2020. gadam ES pētniekiem sniegs gandrīz 80 miljardus eiro, galvenokārt no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Tās parasti ir dotācijas dažādu pētniecības projektu līdzfinansēšanai.

ES finansējums pētniecībai un inovācijai

Lauksaimnieki un lauku uzņēmumi

Lielākā daļa lauksaimnieku ES ir tiesīgi saņemt tiešus ienākumu atbalsta maksājumus. Aptuveni trešdaļu piešķir apmaiņā pret ekoloģiskām lauksaimniecības metodēm (ilggadīgo zālāju saglabāšana, kultūru dažādošana u.tml.). 

Lauksaimnieki saņem arī līdzekļus, kuru apjoms atkarīgs no viņu rīcībā esošās zemes platības, — atkal ar nosacījumu, ka viņi izmanto apkārtējai videi nekaitīgas zemkopības metodes, ar kurām var saglabāt bioloģisko daudzveidību, augsnes un ūdens kvalitāti un samazināt emisijas.

ES finansējums arī palīdz lauksaimniekiem apgūt jaunas metodes un modernizēt vai pārstrukturēt saimniecības. To piešķir arī plašākiem mērķiem, lai uzlabotu dzīvi laukos, radot darbvietas un sniedzot pamatpakalpojumus.

Turklāt saskaņā ar lauku attīstību gados jauni lauksaimnieki var izmantot īpašu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai un saņemt lielākas atbalsta likmes par saviem ieguldījumiem uzņēmumā. 

Lauku attīstības programmas dažādās valstīs