Eiropas Savienība

Dzīve Eiropas Savienībā

Dzīve Eiropas Savienībā

Katra ES dalībvalsts ir unikāla. Tāpēc dažādu valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) un iedzīvotāju pieaugums var būt ļoti atšķirīgs. Katrai valstij ir arī pašai sava pieeja svarīgās politikas jomās, piemēram, izglītības nozarē.

Platība un iedzīvotāju skaits

Eiropas Savienības platība ir vairāk nekā 4 miljoni km², un tajā ir 446 miljoni iedzīvotāju — trešais lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē pēc Ķīnas un Indijas. Teritorijas ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā.

Platība

Avots: Eurostat

Iedzīvotāju skaits

Avots: Eurostat

Eiropas iedzīvotāju skaits palielinās, jo ir gan dabiskais pieaugums (t.i., piedzimst vairāk cilvēku nekā nomirst), gan migrācijas saldo (t.i., ES apmetas vairāk cilvēku nekā izbrauc no tās).

Tajā pašā laikā Eiropas sabiedrība noveco, jo palielinās mūža ilgums, bet dzimst mazāk bērnu.

Dzīves kvalitāte

Dzīves līmeni var salīdzināt, katrā valstī izmērot zināmu preču un pakalpojumu cenu attiecību pret ienākumiem. Galarezultātu izsaka kopējā nosacītā “valūtā”, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL). Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju un izsakot to PSL, rodas pārskats par dzīves līmeni visā ES.

Avots: Eurostat

ES cenšas uzlabot dzīves līmeni, aizsargājot vidi, veicinot darbvietu izveidi, mazinot reģionālās atšķirības un veidojot pārrobežu infrastruktūru, lai vairāk iesaistītu nomaļos reģionus.

 

Par dažām valstīm un/vai nozarēm nav datu.

Avots: Eurostat

Izglītība

Pateicoties izglītībai, uzlabojas darba ņēmēju kvalifikācija, un tādējādi viņi var veiksmīgāk tikt galā ar starptautisko konkurenci, kas arvien pieņemas spēkā. Līdzekļu apjoms, ko valstis tērē izglītībai, ir atšķirīgs.
ES mudina mācību gaitā kādu laiku pavadīt, izglītojoties ārzemēs. Īpaši iecienīta izrādījusies studentu apmaiņas programma “Erasmus”.

Par dažām valstīm un/vai nozarēm nav datu.

Avots: Eurostat

Valodas

Valodu prasme kļūst arvien svarīgāka, jo globalizācijas ietekmē paplašinās sakari ar cilvēkiem no citām zemēm. ES aktīvi mudina jau no agras bērnības mācīties svešvalodas.

Par dažām valstīm un/vai nozarēm nav datu.

Avots: Eurostat

Back to top