Eiropas Savienība

Īsi par ES

ES mērķi un vērtības

Mērķi

Eiropas Savienības mērķi ir:

  • miera, ES vērtību un iedzīvotāju labklājības stiprināšana;
  • brīvība, drošība un tiesiskums visā ES teritorijā bez iekšējo robežu kontroles;
  • ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomikas izaugsme un cenu stabilitāte, izteikti konkurētspējīga tirgus ekonomika ar pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, kā arī vides aizsardzība;
  • cīņa pret sociālo atstumtību un diskrimināciju;
  • zinātnes un tehnoloģiju progresa veicināšana;
  • padziļināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un solidaritāte starp dalībvalstīm;
  • cieņa pret kultūru un valodu daudzveidību;
  • ekonomiskās un monetārās savienības izveide, kuras valūta ir eiro.

Vērtības

ES vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm, un tās sabiedrībai ir raksturīga integrācija, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un nediskriminācija. Šīs vērtības ir daļa no Eiropas dzīvesveida.

  • Cieņa pret cilvēku
    Cieņa pret cilvēku ir neaizskarama vērtība. Tā ir jāievēro un jāaizsargā, turklāt tajā faktiski sakņojas mūsu pamattiesības.
  • Brīvība
    Pārvietošanās brīvība dod iedzīvotājiem tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties visā ES teritorijā. Personas brīvības (piemēram, privātās dzīves neaizskaramību, domas, reliģijas, pulcēšanās, vārda un informācijas brīvību) aizsargā ES Pamattiesību harta.
  • Demokrātija
    Eiropas Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija. Ja esat Eiropas pilsonis, tas nozīmē, ka jums ir arī politiskās tiesības. Visiem pilngadīgajiem ES pilsoņiem ir tiesības kandidēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņi drīkst kandidēt un balsot vai nu savā mītnes valstī, vai izcelsmes valstī.
  • Vienlīdzība
    Vienlīdzība nozīmē to, ka visiem pilsoņiem likuma priekšā ir vienādas tiesības. Dzimumu vienlīdzības princips ir iestrādāts visās ES politikas jomās un ir Eiropas integrācijas pamatā. To piemēro visās jomās. Princips, ka par vienādu darbu jāsaņem vienāds atalgojums, tika iekļauts jau 1957. gada Līgumā. Lai gan nevienlīdzība joprojām pastāv, tās mazināšanā ES ir guvusi ievērojamus panākumus.
  • Tiesiskums
    ES pamatā ir tiesiskums. Viss, ko ES dara, pamatojas uz tās dibināšanas līgumiem, par kuriem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās ES dalībvalstis. Tiesiskumu un likumību nodrošina neatkarīga tiesu vara. Dalībvalstis galīgo jurisdikciju ir piešķīrušas Eiropas Savienības Tiesai, kuras spriedumi ir jāievēro visiem.
  • Cilvēktiesības
    Cilvēktiesības aizsargā ES Pamattiesību harta. To vidū ir tiesības netikt diskriminētam dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz tiesas pieejamību.

Šie mērķi un vērtības ir ES pamatu pamats. Tie ir izklāstīti Lisabonas līgumā un ES Pamattiesību hartā.

2012. gadā ES saņēma Nobela miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

 

/european-union/file/47380_lv70-years-peace_lv.jpg

70 miera gadi


No ekonomiskās uz politisko savienību

Eiropas Savienība ir vēl nebijusi ekonomiska un politiska savienība starp 28 Eiropas valstīm, kas kopā aizņem lielu kontinenta daļu.

ES aizmetņi radās pēc Otrā pasaules kara. Viss sākās ar ekonomiskās sadarbības veicināšanu: doma bija tāda, ka valstis, tirgojoties cita ar citu, kļūs ekonomiski atkarīgas cita no citas un tāpēc negribēs iesaistīties konfliktos.

Rezultātā radās Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), kuru izveidoja 1958. gadā, pastiprinot ekonomisko sadarbību starp sākotnēji sešām valstīm: Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju.

Vēlāk tām pievienojās vēl 22 dalībvalstis, izveidojot iespaidīgu vienoto tirgu (sauktu arī par iekšējo tirgu), kas vēl turpina izvērst savu potenciālu.

Projekts, kas sākās kā tīri ekonomiska savienība, izvērtās organizācijā, kas ietver dažādas politikas jomas: no klimata, vides un veselības līdz ārpolitikai un drošībai, tieslietām un migrācijai. Līdz ar to 1993. gadā Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) mainīja nosaukumu, kļūdama par Eiropas Savienību (ES).

Stabilitāte, vienota valūta, mobilitāte un izaugsme

Eiropas Savienībā vairāk nekā pusgadsimtu ir valdījis miers, stabilitāte un labklājība, ir uzlabojies dzīves līmenis un ir ieviesta vienotā Eiropas valūta eiro (euro). Patlaban to par savu valūtu izmanto un tās priekšrocības bauda vairāk nekā 340 miljoni ES pilsoņu 19 valstīs.

Tā kā ir atcelta kontrole uz ES iekšējām robežām, cilvēki var netraucēti ceļot pa gandrīz visu Eiropu. Turklāt Eiropā tagad ir daudz vieglāk dzīvot, ceļot un strādāt ārzemēs. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties, kurā ES valstī viņi vēlas strādāt, studēt vai pavadīt pensijas gadus. Nodarbinātības, sociālo pabalstu un nodokļu jautājumos katras dalībvalsts pienākums ir nodrošināt pret ES pilsoņiem tādu pašu attieksmi kā pret saviem pilsoņiem.

ES ekonomikas galvenais dzinējspēks ir vienotais tirgus. Tas nodrošina preču un pakalpojumu vairākuma netraucētu apriti, brīvu naudas apgrozību un cilvēku brīvu pārvietošanos. ES vēlas izvērst šo milzīgo potenciālu arī tādās jomās kā enerģētika, zināšanas un kapitāla tirgus, lai Eiropas iedzīvotāji no tā gūtu maksimālu labumu.

Pārredzamība un demokrātija iestāžu darbā

ES raugās, lai tās pārvaldes iestādes darbotos pārredzamāk un demokrātiskāk. Lielākas pilnvaras ir ieguvis tiešās vēlēšanās ievēlētais Eiropas Parlaments, un nostiprināta ir arī valstu parlamentu loma, kuri sadarbojas ar ES iestādēm. Arī Eiropas pilsoņiem ir arvien plašākas iespējas piedalīties politiskajā procesā.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un ES Padomē.

Back to top