ES mērķi un vērtības

Mērķi

Eiropas Savienības mērķi ir:

• miera, ES vērtību un iedzīvotāju labklājības stiprināšana;
• brīvība, drošība un tiesiskums visā ES teritorijā bez iekšējo robežu kontroles;
• ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomikas izaugsme un cenu stabilitāte, izteikti konkurētspējīga tirgus ekonomika ar pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, kā arī vides aizsardzība;
• cīņa pret sociālo atstumtību un diskrimināciju;
• zinātnes un tehnoloģiju progresa veicināšana;
• padziļināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un solidaritāte starp dalībvalstīm;
• cieņa pret kultūru un valodu daudzveidību;
• ekonomiskās un monetārās savienības izveide, kuras valūta ir eiro.

Vērtības

ES vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm, un tās sabiedrībai ir raksturīga integrācija, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un nediskriminācija. Šīs vērtības ir daļa no Eiropas dzīvesveida.

• Cieņa pret cilvēku
  Cieņa pret cilvēku ir neaizskarama vērtība. Tā ir jāievēro un jāaizsargā, turklāt tajā faktiski sakņojas mūsu pamattiesības.

• Brīvība
  Pārvietošanās brīvība dod iedzīvotājiem tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties visā ES teritorijā. Personas brīvības (piemēram, privātās dzīves neaizskaramību, domas, reliģijas, pulcēšanās, vārda un informācijas brīvību) aizsargā ES Pamattiesību harta.

• Demokrātija
  Eiropas Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija. Ja esat Eiropas pilsonis, tas nozīmē, ka jums ir arī politiskās tiesības. Visiem pilngadīgajiem ES pilsoņiem ir tiesības kandidēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņi drīkst kandidēt un balsot vai nu savā mītnes valstī, vai izcelsmes valstī.

• Vienlīdzība
  Vienlīdzība nozīmē to, ka visiem pilsoņiem likuma priekšā ir vienādas tiesības. Dzimumu vienlīdzības princips ir iestrādāts visās ES politikas jomās un ir Eiropas integrācijas pamatā. To piemēro visās jomās. Princips, ka par vienādu darbu jāsaņem vienāds atalgojums, tika iekļauts jau 1957. gada Līgumā. Lai gan nevienlīdzība joprojām pastāv, tās mazināšanā ES ir guvusi ievērojamus panākumus.

• Tiesiskums
  ES pamatā ir tiesiskums. Viss, ko ES dara, pamatojas uz tās dibināšanas līgumiem, par kuriem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās ES dalībvalstis. Tiesiskumu un likumību nodrošina neatkarīga tiesu vara. Dalībvalstis galīgo jurisdikciju ir piešķīrušas Eiropas Savienības Tiesai, kuras spriedumi ir jāievēro visiem.

• Cilvēktiesības
  Cilvēktiesības aizsargā ES Pamattiesību harta. To vidū ir tiesības netikt diskriminētam dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz tiesas pieejamību.

Šie mērķi un vērtības ir ES pamatu pamats. Tie ir izklāstīti Lisabonas līgumā un ES Pamattiesību hartā.

2012. gadā ES saņēma Nobela miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

No ekonomiskās uz politisko savienību

Eiropas Savienība ir vēl nebijusi ekonomiska un politiska savienība starp 27 Eiropas valstīm, kas kopā aizņem lielu kontinenta daļu.

ES aizmetņi radās pēc Otrā pasaules kara. Viss sākās ar ekonomiskās sadarbības nostiprināšanu: doma bija tāda, ka valstis, tirgojoties cita ar citu, kļūs ekonomiski atkarīgas cita no citas un tāpēc negribēs iesaistīties konfliktos.

Rezultātā radās Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), kuru izveidoja 1958. gadā, pastiprinot ekonomisko sadarbību starp sākotnēji sešām valstīm: Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju.

Vēlāk tām pievienojās vēl 22 dalībvalstis, izveidojot iespaidīgu vienoto tirgu (sauktu arī par iekšējo tirgu), kas vēl turpina izvērst savu potenciālu.

2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības.

Projekts, kas sākās kā tīri ekonomiska savienība, izvērtās organizācijā, kas ietver dažādas politikas jomas: no klimata, vides un veselības līdz ārpolitikai un drošībai, tieslietām un migrācijai. Līdz ar to 1993. gadā Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) mainīja nosaukumu, kļūdama par Eiropas Savienību (ES).

Stabilitāte, vienota valūta, mobilitāte un izaugsme

Eiropas Savienībā vairāk nekā pusgadsimtu ir valdījis miers, stabilitāte un labklājība, ir uzlabojies dzīves līmenis un ir ieviesta vienotā Eiropas valūta eiro (euro). Patlaban to par savu valūtu izmanto un tās priekšrocības bauda vairāk nekā 340 miljoni ES pilsoņu 19 valstīs.

Tā kā ir atcelta kontrole uz ES iekšējām robežām, cilvēki var netraucēti ceļot pa gandrīz visu Eiropu. Turklāt Eiropā tagad ir daudz vieglāk dzīvot, ceļot un strādāt ārzemēs. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties, kurā ES valstī viņi vēlas strādāt, studēt vai pavadīt pensijas gadus. Nodarbinātības, sociālo pabalstu un nodokļu jautājumos katras dalībvalsts pienākums ir nodrošināt pret ES pilsoņiem tādu pašu attieksmi kā pret saviem pilsoņiem.

ES ekonomikas galvenais dzinējspēks ir vienotais tirgus. Tas nodrošina preču un pakalpojumu vairākuma netraucētu apriti, brīvu naudas apgrozību un cilvēku brīvu pārvietošanos. ES vēlas izvērst šo milzīgo potenciālu arī tādās jomās kā enerģētika, zināšanas un kapitāla tirgus, lai Eiropas iedzīvotāji no tā gūtu maksimālu labumu.

Pārredzamība un demokrātija iestāžu darbā

ES turpina īpašu uzmanību pievērst tam, lai tās pārvaldes iestādes darbotos pārredzamāk un demokrātiskāk. Lēmumus pieņem tik atklāti un tik tuvu pilsoņiem, cik vien tas ir iespējams.

Lielākas pilnvaras ir ieguvis tiešās vēlēšanās ievēlētais Eiropas Parlaments, un nostiprināta ir arī valstu parlamentu loma, kuri sadarbojas ar ES iestādēm.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un ES Padomē.

ES pilsoņi ir aicināti piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izsakot savu viedokli par ES politiku tās izstrādes laikā vai ierosinot uzlabojumus pastāvošajos tiesību aktos un politikā. Eiropas pilsoņu iniciatīva dod iedzīvotājiem lielākas iespējas izteikties par ES politiku, kura ietekmē viņu dzīvi. Viņi arī var iesniegt sūdzības un pieprasīt ar ES tiesību aktu piemērošanu saistītu informāciju.

ES pasaulē

Tirdzniecība

Eiropas Savienība ir kļuvusi par lielāko tirdzniecības bloku pasaulē. ES ir pasaulē lielākā rūpniecības preču un pakalpojumu eksportētāja un lielākais importa tirgus vairāk nekā 100 valstīm.

Viens no ES pamatprincipiem ir brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tas ir iespējams, pateicoties vienotajam tirgum. Arī ārpus savām robežām ES tiecas liberalizēt pasaules tirdzniecību.

Humānā palīdzība

ES palīdz tiem, kas cietuši cilvēka un dabas izraisītās katastrofās visā pasaulē, un katru gadu tā sniedz palīdzību vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku. ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākās humānās palīdzības sniedzējas pasaulē.

Diplomātija un drošība

ES ir svarīga loma diplomātijas jomā, un tā veicina stabilitāti, drošību un labklājību, demokrātiju, pamatbrīvības un tiesiskumu starptautiskā līmenī.