Eiropas Savienība ne vienmēr ir bijusi tik liela kā tagad. Kad 1951. gadā sākās Eiropas valstu ciešāka ekonomiskā sadarbība, tajā piedalījās tikai Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.

Laika gaitā iesaistīties nolēma arvien vairāk valstu. Patlaban Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis. Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī.

ES 27 dalībvalstis

Alfabētiskā secībā

Valstis
Austrija	Luksemburga
Beļģija	Malta
Bulgārija	Nīderlande
Čehija	Polija
Dānija	Portugāle
Francija	Rumānija
Grieķija	Slovākija
Horvātija	Slovēnija
Igaunija	Somija
Īrija	Spānija
Itālija	Ungārija
Kipra	Vācija
Latvija	Zviedrija
Lietuva

 

 

Pēc iestāšanās gada

Iestāšanās gads	Valstis
1.1.1958.	Beļģija
	Francija
	Itālija
	Luksemburga
	Nīderlande
	Vācija
1.1.1973.	Apvienotā Karaliste (izstājās 2020. gada 31. janvārī)
	Dānija
	Īrija
1.1.1981.	Grieķija
1.1.1986.	Portugāle
	Spānija
1.1.1995.	Austrija
	Somija
	Zviedrija
1.5.2004.	Čehija
	Igaunija
	Kipra
	Latvija
	Lietuva
	Malta
	Polija
	Slovākija
	Slovēnija
	Ungārija
1.1.2007.	Bulgārija
	Rumānija
1.7.2013.	Horvātija

Īsumā par visām ES dalībvalstīm

Valstis, kurās lieto eiro

Eiro (€) ir oficiālā valūta 19 no 27 ES dalībvalstīm. Šīs valstis kopā dēvē par eirozonu.

Kuru valstu valūta ir eiro?

Šengenas bezrobežu zonas dalībvalstis

Šengenas zona ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. Tā ir zona bez iekšējām robežām, kurā ES pilsoņi, daudzu ārpussavienības valstu valstspiederīgie, uzņēmēji un tūristi var brīvi pārvietoties bez robežkontroles. Kopš 1985. gada tā ir pakāpeniski paplašinājusies, un šodien tā ietver gandrīz visas ES valstis un dažas asociētās ārpussavienības valstis.

Šengenas valstis ir ne tikai atteikušās no iekšējo robežu kontroles, bet arī pastiprinājušas kontroli pie Savienības ārējās robežas, pamatojoties uz Šengenas noteikumiem, kas garantē drošību visiem, kuri dzīvo vai ceļo Šengenas zonā.

Šengenas zonas valstu saraksts

Vairāk par Šengenas zonu

Pievienošanās Eiropas Savienībai

Iestāšanās Eiropas Savienībā nav lieta, kas notiek vienā mirklī. Gluži otrādi, tā ir sarežģīta procedūra. Kad valsts, kas lūgusi, lai to uzņem ES, ir izpildījusi dalības kritērijus, tai ir visās jomās jāievieš ES noteikumi un regulējums.

Jebkura valsts, kas atbilst dalības kritērijiem, var iesniegt lūgumu, lai to uzņem ES. Šīs prasības ir pazīstamas ar nosaukumu “Kopenhāgenas kritēriji”. Tie ir vairāki, piemēram, brīvi funkcionējoša tirgus ekonomika, stabila demokrātija un tiesiskums. Valstij arī jāpārņem viss ES spēkā esošais regulējums un jāapņemas ieviest eiro.

Valsts, kura vēlas pievienoties ES, iesniedz pieteikumu Padomei. Savukārt tā aicina Eiropas Komisiju novērtēt šīs valsts atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Ja Komisijas atbilde ir apstiprinoša, Padomei jāvienojas par pilnvarām risināt sarunas. Tad par katru tematu atsevišķi tiek oficiāli atklātas sarunas.

Tā kā katrai kandidātvalstij ir savos tiesību aktos jāpārņem liels daudzums ES noteikumu un regulējuma, sarunas var ieilgt. Šajā pirmspievienošanās periodā kandidātvalstis saņem finansiālu, administratīvu un tehnisku palīdzību.

Kandidātvalstis

Šajās valstīs notiek ES tiesību aktu pārņemšana jeb “transponēšana” (vai iekļaušana) valsts tiesību aktos:

• Albānija
• Melnkalne
• Serbija
• Turcija
• Ziemeļmaķedonija

Potenciālās kandidātvalstis

Potenciālās kandidātvalsts vēl nav izpildījušas ES dalības prasības:

• Bosnija un Hercegovina
• Kosova*
  * Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Vēl par paplašināšanos

Citas Eiropas valstis

Karte