Valstis
Valstis
Brexit: pagaidām Apvienotā Karaliste ir pilntiesīga ES dalībvalsts, un tai joprojām pilnībā jāpiemēro un jāievēro ES tiesības un pienākumi.
Eiropas Savienība ne vienmēr ir bijusi tik liela kā tagad. Kad 1951. gadā sākās Eiropas valstu ciešāka ekonomiskā sadarbība, tajā piedalījās tikai Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.
Laika gaitā iesaistīties nolēma arvien vairāk valstu. Patlaban Eiropas Savienībā ir 28 dalībvalstis.
ES 28 dalībvalstis
- Alfabētiskā secībā
-
- Pēc iestāšanās gada
-
Iestāšanās gads Valstis 1.1.1958.
Beļģija Francija Itālija Luksemburga Nīderlande Vācija 1.1.1973. Apvienotā Karaliste Dānija Īrija 1.1.1981.
Grieķija 1.1.1986. Portugāle Spānija 1.1.1995. Austrija Somija Zviedrija 1.5.2004. Čehija Igaunija Kipra Latvija Lietuva Malta Polija Slovākija Slovēnija Ungārija 1.1.2007. Bulgārija Rumānija 1.7.2013. Horvātija
Īsumā par visām ES dalībvalstīm
Valstis, kurās lieto eiro
Eiro (€) ir oficiālā valūta 19 no 28 ES dalībvalstīm. Šīs valstis kopā dēvē par eirozonu.
Šengenas bezrobežu zonas dalībvalstis
Šengenas zona ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. Tā ir zona bez iekšējām robežām, kurā ES pilsoņi, daudzu ārpussavienības valstu valstspiederīgie, uzņēmēji un tūristi var brīvi pārvietoties bez robežkontroles. Kopš 1985. gada tā ir pakāpeniski paplašinājusies, un šodien tā ietver gandrīz visas ES valstis un dažas asociētās ārpussavienības valstis.
Šengenas valstis ir ne tikai atteikušās no iekšējo robežu kontroles, bet arī pastiprinājušas kontroli pie Savienības ārējās robežas, pamatojoties uz Šengenas noteikumiem, kas garantē drošību visiem, kuri dzīvo vai ceļo Šengenas zonā.
Šengenas zonas valstu saraksts
- Austrija
- Beļģija
- Čehija
- Dānija
- Francija
- Grieķija
- Igaunija
- Islande
- Itālija
- Latvija
- Lietuva
- Lihtenšteina
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Norvēģija
- Polija
- Portugāle
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Šveice
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
Pievienošanās Eiropas Savienībai
Iestāšanās Eiropas Savienībā nav lieta, kas notiek vienā mirklī. Gluži otrādi, tā ir sarežģīta procedūra. Kad valsts, kas lūgusi, lai to uzņem ES, ir izpildījusi dalības kritērijus, tai ir visās jomās jāievieš ES noteikumi un regulējums.
Jebkura valsts, kas atbilst dalības kritērijiem, var iesniegt lūgumu, lai to uzņem ES. Šīs prasības ir pazīstamas ar nosaukumu “Kopenhāgenas kritēriji”. Tie ir vairāki, piemēram, brīvi funkcionējoša tirgus ekonomika, stabila demokrātija un tiesiskums. Valstij arī jāpārņem viss ES spēkā esošais regulējums un jāapņemas ieviest eiro.
Valsts, kura vēlas pievienoties ES, iesniedz pieteikumu Padomei. Savukārt tā aicina Eiropas Komisiju novērtēt šīs valsts atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Ja Komisijas atbilde ir apstiprinoša, Padomei jāvienojas par pilnvarām risināt sarunas. Tad par katru tematu atsevišķi tiek oficiāli atklātas sarunas.
Tā kā katrai kandidātvalstij ir savos tiesību aktos jāpārņem liels daudzums ES noteikumu un regulējuma, sarunas var ieilgt. Šajā pirmspievienošanās periodā kandidātvalstis saņem finansiālu, administratīvu un tehnisku palīdzību.
Kandidātvalstis
Šajās valstīs notiek ES tiesību aktu pārņemšana jeb “transponēšana” (vai iekļaušana) valsts tiesību aktos:
Potenciālās kandidātvalstis
Potenciālās kandidātvalsts vēl nav izpildījušas ES dalības prasības:
- Bosnija un Hercegovina
- Kosova*
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.