Eiropas Savienība

Apvienotā Karaliste

Īss apraksts

Galvaspilsēta: 

Londona

Platība: 

248 528 km²

Iedzīvotāju skaits: 

65 382 556 (2016)

Iedzīvotāju īpatsvars % no kopējā ES iedzīvotāju skaita: 

12,8 % (2016)

Iekšzemes kopprodukts (IKP): 

2,367 triljoni EUR (2016)

ES oficiālā(s) valoda(s): 

angļu

Valsts iekārta: 

parlamentāra konstitucionālā monarhija

ES dalībvalsts no: 

1973. gada 1. janvāra

Deputātu skaits Eiropas Parlamentā: 

73

Valūta: 

sterliņu mārciņa (GBP)

Šengenas zonas valsts: 

Nē, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav Šengenas zonā valsts.

Padomes prezidentūra: 

Šī saite jūs pārvirza uz ārēju tīmekļa vietnipašreizējo ES Padomes prezidentūru - AK prezidentūras laikposmi

Apvienotā Karaliste aptver Angliju, Velsu, Skotiju (tās kopā veido Lielbritāniju) un Ziemeļīriju. Valsts ir ģeogrāfiski daudzējāda: klintis jūras krastā, kalnienes un zemienes un liels skaits salu pie Skotijas rietumu un ziemeļu krastiem.

Svarīgākās Apvienotās Karalistes ekonomikas nozares 2015. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (18,6 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (18,4 %) un rūpniecība (13,3 %).

Apvienotā Karaliste galvenokārt eksportē uz ASV, Vāciju un Šveici, bet importē tā galvenokārt no Vācijas, Ķīnas un ASV.

Brexit

2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par savu nolūku izstāties no ES, aizsākot Lisabonas līguma 50. pantā paredzēto procedūru.

Pagaidām Apvienotā Karaliste ir pilntiesīga ES dalībvalsts, un tai joprojām pilnībā jāpiemēro un jāievēro ES tiesības un pienākumi. Izlasiet visu paziņojumu

Sīkāka informācija:

Apvienotā Karaliste ES

Eiropas Parlaments

Apvienotajai Karalistei ai ir 73 deputāts Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Apvienotajā Karalistē

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. AK valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienas personas vadīta prezidija (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

AK prezidentūras laikposmi:

1977. gada janvāris – jūnijs | 1981. gada jūlijs – decembris | 1992. gada jūlijs – decembris | 1998. gada janvāris – jūnijs | 2005. gada jūlijs – decembris

ES Padomes prezidentūra lasiet te.

Eiropas Komisija

Apvienotajā Karalistē Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Džūlians Kings, kura pārziņā ir drošības savienība.

Komisijai katrā ES valstī ir tā sauktās pārstāvniecības.

Komisijas pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Apvienotajai Karalistei ir 24 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Apvienotajai Karalistei ir 18 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

AK pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp AK un ES struktūrām. Tās kā “Apvienotās Karalistes vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir AK finansiālais pienesums ES budžetā, un cik liels ir atbalsts, ko tā saņem?

Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā atbilstīgi to rocībai tiek sadalītas taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

AK finanšu sadalījums 2015. gada ES budžetā:

  • ES kopējie izdevumi Apvienotajā Karalistē: 7,458 miljardi EUR
  • ES kopējie izdevumi, izteikti % no Apvienotās Karalistes nacionālā kopienākuma (NKI): 0,30 %
  • AK kopējais ieguldījums ES budžetā: 18,209 miljardi EUR
  • Apvienotās Karalistes iemaksas ES budžetā, izteiktas % no valsts NKI: 0,72 %

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Apvienotajā Karalistē

Finanšu līdzekļi, ko AK iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Praktiska informācija