Valsts iekārta

Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra demokrātija, kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts galva (karalis). Valdībai ir izpildvara. Likumdevējs ir vienpalātas parlaments. Zviedrija ir unitāra valsts, kas iedalīta 20 novados un 290 pašvaldībās. Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Zviedrijas ekonomikas svarīgākās nozares 2016. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (21,5 %), rūpniecība (19,9 %) un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (17,9 %).

Eiropas Savienības teritorijā noietu rod 59 % Zviedrijas eksporta (Vācijā 11 %, Dānijā 7 %, Somijā arī 7 %), bet galvenie eksporta partneri ārpus ES ir Norvēģija (10 %) un ASV (7 %).

71 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 19 %, no Nīderlandes 8 % un no Dānijas 8 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Zviedrijas galvenie importa partneri ir Norvēģija (8 %) un Ķīna (6 %).

Zviedrija ES

Eiropas Parlaments

Zviedrijai ir 20 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Zviedrijā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē valstu ministri regulāri tiekas, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Zviedrijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

Prezidentūra ES Padomē

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska vadītāja, proti, priekšsēdētāja (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Toties Padomei ir prezidentūra, kas ilgst sešus mēnešus un kuru secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts ministri vada Padomes sanāksmes dažādās politikas jomās, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Zviedrijas prezidentūras laikposmi:

2001. gada janvāris – jūnijs | 2009. gada jūlijs – decembris

Prezidentūra ES Padomē

Šī saite jūs pārvirza uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Zviedrijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Sesīlija Malmstrēma, kuras pārziņā ir tirdzniecība.

Komisijai katrā ES valstī ir pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Zviedrijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Zviedrijai ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Zviedrijai ir 12 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo konsultatīvo iestādi apspriežas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā dažādu ES reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Zviedrijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Zviedriju un ES iestādēm. Tās kā “Zviedrijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir Zviedrijas finansiālais pienesums ES budžetā, un cik lielu atbalstu tā saņem?

Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā tiek noteiktas taisnīgi un atbilstīgi to rocībai. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

Zviedrijas finanšu sadalījums 2016. gada ES budžetā:

• ES kopējie izdevumi Zviedrijā: 1,712 miljardi eiro;
• ES kopējie izdevumi, izteikti % no Zviedrijas nacionālā kopienākuma (NKI): 0,36 %;
• Zviedrijas kopējais ieguldījums ES budžetā: 3,313 miljardi eiro;
• Zviedrijas ieguldījums ES budžetā % no NKI: 0,71 %.

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES līdzekļi Zviedrijā
• ES un nauda
• ES izdevumi un ieņēmumi

ES finansēti projekti Zviedrijā

Nauda, ko Zviedrija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt programmas un projektus visās ES valstīs, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Zviedrija izmanto ES finansējumu.