European Union website, the official EU website
Home

Zviedrija

Zviedrija

Īss apraksts: 

Zviedrijas iedzīvotāju skaits no trijām Skandināvijas valstīm ir vislielākais. Rietumos Zviedriju no Norvēģijas nošķir kalni, un dienvidos kombinēts autoceļu un dzelzceļa tilts to savieno ar Dāniju.

Zviedrijas ekonomikas svarīgākās nozares 2014. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (24,5 %), rūpniecība (19,7 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (17,4 %).

Zviedrijas galvenie eksporta partneri ir Norvēģija, Vācija un Lielbritānija, savukārt tās galvenie importa partneri ir Vācija, Norvēģija un Nīderlande.

Galvaspilsēta: 

Stokholma

Platība: 

438 574 km2

Iedzīvotāju skaits: 

9 747 355 (2015)

Iedzīvotāju īpatsvars % no kopējā ES iedzīvotāju skaita: 

1,9 % (2015)

Iekšzemes kopprodukts (IKP): 

444,235 miljardi EUR (2015)

ES oficiālā(s) valoda(s): 

zviedru

Valsts iekārta: 

parlamentāra konstitucionālā monarhija

ES dalībvalsts no: 

 1995. gada 1. janvāra

Deputātu skaits Eiropas Parlamentā: 

 20

Valūta: 

 Zviedrijas krona (SEK)

Šengenas zonas valsts?: 

 Jā, Šengenas zonas valsts kopš 2001. gada 25. marts

Padomes prezidentūra: 

 ES Padomes rotējošā prezidentūra Zviedrijas pārziņā laikā no 2001. gada līdz 2009. gadam bijusi divreiz.

Plašāka informācija: 
Fakti un skaitļi par Zviedriju salīdzinājumā ar citām ES valstīm
Zviedrijas statistiskais profils
Zviedrijas valdība

Zviedrija ES

Eiropas Parlaments

Zviedrijai ir 20 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Zviedrijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Zviedrijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienas personas vadīta prezidija (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Zviedrijas prezidentūras laikposmi:

2001. gada janvāris – jūnijs | 2009. gada jūlijs – decembris |

Vairāk par pašreizējo ES Padomes prezidentūru lasiet te.

Eiropas Komisija

Zviedrijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Sesīlija Malmstrēma, kuras pārziņā ir tirdzniecība.

Komisijai katrā ES valstī ir tā sauktās pārstāvniecības.

Komisijas pārstāvniecība Zviedrijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Zviedrijai ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba un sociālajā situācijā.

Reģionu komiteja

Zviedrijai ir 12 pārstāvji Reģionu komitejā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Zviedrijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Zviedriju un ES struktūrām. Tās kā “Zviedrijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir Zviedrijas finansiālais pienesums ES budžetā, un cik liels ir atbalsts, ko tā saņem?

Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā atbilstīgi to rocībai tiek sadalītas taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

Zviedrijas finanšu sadalījums 2014. gada ES budžetā:

  • ES kopējie izdevumi Zviedrijā: 1,691 miljardi EUR
  • ES kopējie izdevumi, izteikti % no Zviedrijas nacionālā kopienākuma (NKI): 0,38 %
  • Zviedrijas kopējais ieguldījums ES budžetā: 3,828 miljardi EUR
  • Zviedrijas iemaksas ES budžetā, izteiktas % no valsts NKI: 0,86 %

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Zviedrijā

Finanšu līdzekļi, ko Zviedrija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Zviedrijā.

Praktiska informācija