Eiropas Savienība

Zviedrija

Zviedrija

Īss apraksts

Zviedrijas karogs

Valsts iekārta

Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra demokrātija, kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts galva (karalis). Valdībai ir izpildvara. Likumdevējs ir vienpalātas parlaments. Zviedrija ir unitāra valsts, kas iedalīta 20 novados un 290 pašvaldībās.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Zviedrijas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (21,5 %), rūpniecība (19,2 %) un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (17,7 %).

59 % no Zviedrijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 11 %, Dānijā un Somijā 7 % katrā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Norvēģija (11 %) un ASV (7 %).

70 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 18 %, no Nīderlandes 9 % un no Dānijas 7 %), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Norvēģija (8 %) un Ķīna (5 %).

Zviedrija ES

Eiropas Parlaments

Zviedrijai ir 20 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Zviedrijā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē valstu ministri regulāri tiekas, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Zviedrijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

Prezidentūra ES Padomē

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska vadītāja, proti, priekšsēdētāja (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Toties Padomei ir prezidentūra, kas ilgst sešus mēnešus un kuru secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts ministri vada Padomes sanāksmes dažādās politikas jomās, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Zviedrijas prezidentūras laikposmi:

2001. gada janvāris – jūnijs | 2009. gada jūlijs – decembris

Prezidentūra ES Padomē

Šī saite jūs pārvirza uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Zviedrijā Eiropas Komisijas komisāres amatam tika izraudzīta Ilva Jūhansone. Viņas pārziņā ir iekšlietas.

Komisijai katrā ES valstī ir pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Zviedrijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Zviedrijai ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Zviedrijai ir 12 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo konsultatīvo iestādi apspriežas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā dažādu ES reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Zviedrijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Zviedriju un ES iestādēm. Tās kā “Zviedrijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Zviedrijas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.

ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības.

2018. gada dati par Zviedriju:

  • ES kopējie izdevumi Zviedrijā — 1,814 miljardi eiro
    (t.i. 0,38 % no Zviedrijas ekonomikas)
  • Kopējā iemaksa ES budžetā — 3,303 miljardi eiro
    (t.i. 0,70 % no Zviedrijas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Zviedrijā

Nauda, ko Zviedrija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt programmas un projektus visās ES valstīs, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Zviedrija izmanto ES finansējumu.

Back to top