Zviedrija
Zviedrija
Īss apraksts
Stokholma
438 574 km2
9 747 355 (2015)
1,9 % (2015)
444,235 miljardi EUR (2015)
zviedru
parlamentāra konstitucionālā monarhija
1995. gada 1. janvāra
20
Zviedrijas krona (SEK)
Jā, Šengenas zonas valsts kopš 2001. gada 25. marts
ES Padomes rotējošā prezidentūra Zviedrijas pārziņā laikā no 2001. gada līdz 2009. gadam bijusi divreiz.
Zviedrijas iedzīvotāju skaits no trijām Skandināvijas valstīm ir vislielākais. Rietumos Zviedriju no Norvēģijas nošķir kalni, un dienvidos kombinēts autoceļu un dzelzceļa tilts to savieno ar Dāniju.
Svarīgākās Zviedrijas ekonomikas nozares 2015. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (24 %), rūpniecība (20,1 %) un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (17 %).
Zviedrijas galvenie eksporta partneri ir Norvēģija, Vācija un ASV, savukārt tās galvenie importa partneri ir Vācija, Norvēģija un Nīderlande.
Zviedrija ES
Eiropas Parlaments
Zviedrijai ir 20 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.
Eiropas Parlamenta birojs Zviedrijā
ES Padome
ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Zviedrijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.
ES Padomes prezidentūra
Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienas personas vadīta prezidija (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Zviedrijas prezidentūras laikposmi:
2001. gada janvāris – jūnijs | 2009. gada jūlijs – decembris |
Vairāk par pašreizējo ES Padomes prezidentūru lasiet te.
Eiropas Komisija
Zviedrijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Sesīlija Malmstrēma, kuras pārziņā ir tirdzniecība.
Komisijai katrā ES valstī ir tā sauktās pārstāvniecības.
Komisijas pārstāvniecība Zviedrijā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Zviedrijai ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba un sociālajā situācijā.
Reģionu komiteja
Zviedrijai ir 12 pārstāvji Reģionu komitejā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.
Pastāvīgā pārstāvniecība ES
Zviedrijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Zviedriju un ES struktūrām. Tās kā “Zviedrijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.
Budžets un finansējums
Kāds ir Zviedrijas finansiālais pienesums ES budžetā, un cik liels ir atbalsts, ko tā saņem?
Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā atbilstīgi to rocībai tiek sadalītas taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.
Zviedrijas finanšu sadalījums 2015. gada ES budžetā:
- ES kopējie izdevumi Zviedrijā: 1,468 miljardi EUR
- ES kopējie izdevumi, izteikti % no Zviedrijas nacionālā kopienākuma (NKI): 0,32 %
- Zviedrijas kopējais ieguldījums ES budžetā: 3,513 miljardi EUR
- Zviedrijas iemaksas ES budžetā, izteiktas % no valsts NKI: 0,77 %
Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:
ES finansēti projekti Zviedrijā
Finanšu līdzekļi, ko Zviedrija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Zviedrijā.