Eiropas Savienība

Rumānija

Īss apraksts

Rumānijas karogs

Valsts iekārta

Rumānija ir pusprezidentāla republika. Tai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts vadītājs (prezidents). Izpildvara ir gan valdībai, gan prezidentam. Valsts administratīvi ir iedalīta 41 novadā un Bukarestes pašvaldībā. Katru novadu pārvalda novada padome, kuras pārziņā ir vietējas nozīmes jautājumi, un prefekts, kurš atbild par valsts līmeņa jautājumu pārvaldi novada līmenī.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Rumānijas svarīgākās ekonomikas nozares 2016. gadā bija rūpniecība (25,7 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,2 %), un valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (11,7 %).

Eiropas Savienības teritorijā noietu rod 75 % Rumānijas eksporta (Vācijā 22 %, Itālijā 12 %, Francijā 7 %), bet galvenie eksporta partneri ārpus ES ir Turcija (3 %) un Krievija (2 %).

77 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 21 %, no Itālijas 10 % un no Ungārijas 7 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Rumānijas galvenie importa partneri ir Ķīna (5 %) un Turcija (4 %).

Rumānija ES

Eiropas Parlaments

Rumānijai ir 32 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Rumānijā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē valstu ministri regulāri tiekas, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Rumānijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

Prezidentūra ES padomē

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska vadītāja, proti, priekšsēdētāja (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Toties Padomei ir prezidentūra, kas ilgst sešus mēnešus un kuru secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts ministri vada Padomes sanāksmes dažādās politikas jomās, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Rumānijas prezidentūras laikposms:

2019. gada janvāris – jūnijs

Prezidentūra ES padomē

Sekojošā saite jūs novirzīs uz ārēju vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Rumānijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Korina Krecu, kuras pārziņā ir reģionālā politika.

Komisijai katrā ES valstī ir pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Rumānijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Rumānijai ir 15 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Rumānijai ir 10 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo konsultatīvo iestādi apspriežas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā dažādu ES reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Rumānijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Rumāniju un ES struktūrām. Tās kā “Rumānijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir Rumānijas finansiālais pienesums ES budžetā, un cik naudas tā saņem?

Dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek noteiktas taisnīgi un atbilstīgi to rocībai. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

Rumānijas finanšu sadalījums 2017. gada ES budžetā:

  • ES kopējie izdevumi Rumānijā: 4,742 miljardi eiro;
  • ES kopējie izdevumi, izteikti % no Rumānijas nacionālā kopienākuma (NKI): 2,59 %;
  • Rumānijas kopējais ieguldījums ES budžetā: 1,229 miljardi eiro;
  • Rumānijas ieguldījums ES budžetā % no NKI: 0,67 %.

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Rumānijā

Nauda, ko Rumānija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt programmas un projektus visās ES valstīs, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Rumānija izlieto ES finansējumu.

Back to top