
Polija ir federatīva parlamentāra republika ar valdības vadītāju premjerministru un valsts galvu prezidentu. Valdību vada ministru kabinets. Valsts ir iedalīta 16 vojevodistēs, kas lielā mērā atbilst valsts vēsturiskajiem novadiem. Administratīvā vara vojevodistēs tiek dalīta starp valdības ieceltu administrācijas vadītāju (vojevodu), ievēlētu reģionālo asambleju (sejmiku) un tās ievēlētu izpildvaru.
Svarīgākās Polijas ekonomikas nozares 2016. gadā bija rūpniecība (26,5 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (26,2 %) un valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (14,7 %).
80 % no Polijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 27 %, Lielbritānijā un Čehijā – katrā pa 7 %), taču ārpus ES galvenie tirdzniecības partneri ir Krievija (3 %) un ASV (2 %).
72 % importa ir no ES dalībvalstīm (28 % no Vācijas, 6 % no Nīderlandes un 5 % no Itālijas), savukārt ārpus ES lielākie importa partneri ir Ķīna (8 %) un Krievija (6 %).
Eiropas Parlamentā ir 51 deputāts no Polijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.
Eiropas Parlamenta birojs Polijā
ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Polijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Polijas prezidentūras laikposms:
2011. gada jūlijs – decembris.
Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietni Pašreizējā ES Padomes prezidentūra
Polijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izvirzīta Elžbeta Beņkovska, kuras pārziņā ir iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.
Komisijas pārstāvniecība Polijā
Polijai ir 21 pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Polijai ir 18 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.
Polijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Poliju un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir kā Polijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.
Dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek sadalītas taisnīgi, atbilstoši to rocībai. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.
Polijas finanšu sadalījums 2017. gada ES budžetā:
Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:
Nauda, ko Polija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Lasiet vēl par to, kā Polija izmanto ES finansējumu.