Eiropas Savienība

Nīderlande

Īss apraksts

Nīderlandes karogs

Valsts iekārta

Nīderlande ir parlamentāra konstitucionāla monarhija, kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts vadītājs (monarhs). Ministru padomei ir izpildvara. Valsts ir iedalīta 12 provincēs, kas tālāk iedalītas 388 pašvaldībās. Nīderlande ir iedalīta arī 22 ūdenstilpju apgabalos, kurus vada par ūdens apsaimniekošanu atbildīga valde. Nīderlandes sastāvā ietilpst arī 6 autonomas zemes un teritorijas Karību jūrā. Šīs teritorijas neietilpst ES sastāvā.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Nīderlandes ekonomikas svarīgākās nozares 2016. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,4 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (21,2 %) un rūpniecība (15,2 %).

Eiropas Savienības teritorijā noietu rod 76 % Nīderlandes eksporta (Vācijā 24 %, Beļģijā 11 % un Apvienotajā Karalistē 9 %), bet galvenie eksporta partneri ārpus ES ir ASV (4 %) un Ķīna (2 %).

47 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 15 %, no Beļģijas 8 % un no Apvienotās Karalistes 5 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Nīderlandei galvenie importa partneri ir Ķīna (14 %) un ASV (8 %).

Nīderlande ES

Eiropas Parlaments

Nīderlandei ir 26 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Nīderlandē

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē valstu ministri regulāri tiekas, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Nīderlandes valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

Prezidentūra ES Padomē

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska vadītāja, proti, priekšsēdētāja (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Toties Padomei ir prezidentūra, kas ilgst sešus mēnešus un kuru secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts ministri vada Padomes sanāksmes dažādās politikas jomās, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Nīderlandes prezidentūru laikposmi:

1960. gada jūlijs – decembris | 1963. gada jūlijs – decembris | 1966. gada jūlijs – decembris | 1969. gada jūlijs – decembris | 1972. gada jūlijs – decembris | 1976. gada jūlijs – decembris | 1981. gada janvāris – jūnijs | 1986. gada janvāris – jūnijs | 1991. gada jūlijs – decembris | 1997. gada janvāris – jūnijs | 2004. gada jūlijs – decembris | 2016. gada janvāris – jūnijs

Prezidentūra ES Padomē

Šī saite ved uz ārēju vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Nīderlandē Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Franss Timmermanss, priekšsēdētāja pirmais vietnieks, kura pārziņā ir labāks regulējums, iestāžu attiecības, tiesiskums un Pamattiesību harta.

Komisijai katrā ES valstī ir vietējais birojs jeb pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Nīderlandē

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Nīderlandei ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Nīderlandei ir 12 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo konsultatīvo iestādi apspriežas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā dažādu ES reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Nīderlandes pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Nīderlandi un ES struktūrām. Tās kā “Nīderlandes vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Cik daudz Nīderlande iemaksā ES budžetā, un cik no tā saņem?

Dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek noteiktas taisnīgi un atbilstīgi to rocībai. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

Nīderlandes finanšu sadalījums 2017. gada ES budžetā:

  • ES kopējie izdevumi Nīderlandē: 2,417 miljardi eiro,
  • ES kopējie izdevumi, izteikti % no Nīderlandes nacionālā kopienākuma (NKI): 0,33 %,
  • Nīderlandes kopējais ieguldījums ES budžetā: 4,384 miljardi eiro,
  • Nīderlandes ieguldījums ES budžetā % no NKI: 0,46 %.

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Nīderlandē

Nauda, ko Nīderlande iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt programmas un projektus visās ES valstīs, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Nīderlande izlieto ES finansējumu.

Back to top