Eiropas Savienība

Nīderlande

Īss apraksts

Galvaspilsēta: 

Amsterdama

Platība: 

41 542 km²

Iedzīvotāju skaits: 

16 979 120 (2016)

Iedzīvotāju īpatsvars % no kopējā ES iedzīvotāju skaita: 

3,3 % (2016)

Iekšzemes kopprodukts (IKP): 

697,219 miljardi EUR (2016)

ES oficiālā(s) valoda(s): 

nīderlandiešu

Valsts iekārta: 

parlamentāra konstitucionāla monarhija

Deputātu skaits Eiropas Parlamentā: 

26

Valūta: 

Eiro. Eirozonas dalībvalsts kopš 1999. gada 1. janvāra

Schengen area member: 

Jā, Šengenas zonas valsts kopš 1995. gada 26. marts.

ES dalībvalsts no: 

1958. gada 1. janvāra

Padomes prezidentūra: 

Šī saite jūs pārvirza uz ārēju tīmekļa vietnipašreizējo ES Padomes prezidentūru - Nīderlandes prezidentūru laikposmi

Nīderlande ir zema reljefa valsts — aptuveni ceturtdaļa no tās teritorijas atrodas jūras līmenī vai zem tā. Nīderlandi no applūšanas daudzviet sargā aizsprosti un jūras viļņlauži, un daudzas teritorijas ir atkarotas no jūras. Šī valsts ziemeļu jūras krastā robežojas ar Beļģiju dienvidos un Vāciju austrumos.

Svarīgākās Nīderlandes ekonomikas nozares 2015. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (21,8 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (21 %) un rūpniecība (15,4 %).

Nīderlandes galvenie eksporta partneri ir Vācija, Beļģija un Lielbritānija, bet tās galvenie importa partneri ir Vācija, Ķīna un Beļģija.

Nīderlande ES

Eiropas Parlaments

Nīderlandei ir 26 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Nīderlandē

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Nīderlandes valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienas personas vadīta prezidija (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Nīderlandes prezidentūru laikposmi:

1960. gada jūlijs–decembris | 1963. gada jūlijs–decembris | 1966. gada jūlijs–decembris | 1969. gada jūlijs–decembris | 1972. gada jūlijs–decembris | 1976. gada jūlijs–decembris | 1981. gada janvāris–jūnijs | 1986. gada janvāris–jūnijs | 1991. gada jūlijs–decembris | 1997. gada janvāris–jūnijs | 2004. gada jūlijs–decembris | 2016. gada janvāris–jūnijs

ES Padomes prezidentūra lasiet te.

Eiropas Komisija

Nīderlandē Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Franss Timmermanss, priekšsēdētāja pirmais vietnieks, kura pārziņā ir labāks regulējums, iestāžu attiecības, tiesiskums un Pamattiesību harta.

Komisijai katrā ES valstī ir tā sauktās pārstāvniecības.

Komisijas pārstāvniecība Nīderlandē

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Nīderlandei ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Nīderlandei ir 12 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Nīderlandes pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Nīderlandi un ES struktūrām. Tās kā “Nīderlandes vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kāds ir Nīderlandes finansiālais pienesums ES budžetā, un cik liels ir atbalsts, ko tā saņem?

Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā atbilstīgi to rocībai tiek sadalītas taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība.

Nīderlandes finanšu sadalījums 2015. gada ES budžetā:

  • ES kopējie izdevumi Nīderlandē: 2,359 miljardi EUR
  • ES kopējie izdevumi, izteikti % no Nīderlandes nacionālā kopienākuma (NKI): 0,35 %
  • Nīderlandes kopējais ieguldījums ES budžetā: 5,759 miljardi EUR
  • Nīderlandes iemaksas ES budžetā, izteiktas % no valsts NKI: 0,85 %

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Nīderlandē

Finanšu līdzekļi, ko Nīderlande iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Nīderlandē.

Praktiska informācija

Back to top