Valsts iekārta

Malta ir parlamentāra republika (vienpalātas), kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts vadītājs (prezidents). Prezidenta loma ir galvenokārt ceremoniāla. Valsts ir iedalīta 5 reģionos. Katram no tiem ir reģiona komiteja, kas ir vidutājs starp vietējo un valsts valdību.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Maltas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (21,0 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (16,8 %) un māksla, izklaide un atpūta, citas pakalpojumu darbības, darbības saistībā ar mājsaimniecībām un ārpusteritoriālām organizācijām un iestādēm (15,0 %).

57 % no Maltas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 16 %, Itālijā 12 % un Francijā 11 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Singapūra un Japāna (6 % katrā).

72 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Itālijas 25 % un no Vācijas 8 %), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (4 %) un Indija (3 %).

Malta ES

Eiropas Parlaments

Maltai ir 6 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Maltā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē valstu ministri regulāri tiekas, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Maltas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

Prezidentūra ES Padomē

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska vadītāja, proti, priekšsēdētāja (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Toties Padomei ir prezidentūra, kas ilgst sešus mēnešus un kuru secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts ministri vada Padomes sanāksmes dažādās politikas jomās, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Maltas prezidentūras laikposms:

2017. gada janvāris – jūnijs.

Prezidentūra ES Padomē

Šī saite ved uz ārēju vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Maltā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Helena Dalli. Viņas pārziņā ir līdztiesība.

Komisijai katrā ES valstī ir vietējais birojs jeb pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Maltā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Maltai ir 5 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Maltai ir 1 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo konsultatīvo iestādi apspriežas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā dažādu ES reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Maltas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Maltu un ES struktūrām. Tās kā “Maltas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Maltas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

2018 Dati par Maltu:

• ES kopējie izdevumi Maltā — 0,156 miljardi eiro
  (t.i. 1,38 % no Maltas ekonomikas)
• Kopējā iemaksa ES budžetā — 0,102 miljardi eiro
  (t.i. 0,91 % no Maltas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES līdzekļi Maltā
• ES un nauda
• ES izdevumi un ieņēmumi

ES finansēti projekti Maltā

Nauda, ko Malta iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt programmas un projektus visās ES dalībvalstīs, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Malta izlieto ES finansējumu.