Valsts iekārta

Ungārija ir parlamentāra republika, kurā valdības vadītājam – premjerministram – ir izpildvara, bet prezidents (valsts galva) galvenokārt veic reprezentatīvas funkcijas. Ungārijas administratīvajā iedalījumā ir 19 apgabali (meģes), galvaspilsēta Budapešta un 23 pilsētas ar meģes tiesībām.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Ungārijas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija rūpniecība (25,9 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (18,5 %) un valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (16,8 %).

82 % no Ungārijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 27 %, Rumānijā, Slovākijā, Austrijā un Itālijā katrā pa 5 %), ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV un Ukraina (2 % katrā).

75 % importa ir no ES dalībvalstīm (25 % no Vācijas, 6 % no Austrijas un pa 5 % no Polijas un Nīderlandes), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (6 %) un Krievija (5

Ungārija ES

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 21 deputāts no Ungārijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Ungārijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Ungārijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga vienpersoniska priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Ungārijas prezidentūras laikposms:

2011. gada janvāris – jūnijs.

ES Padomes prezidentūra

Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Ungārijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Olivērs Vārheji. Viņa pārziņā ir kaimiņattiecības un paplašināšanās.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Ungārijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Ungārijai ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Ungārijai ir 12 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Ungārijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Ungāriju un ES struktūrām. Tā ir kā Ungārijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Ungārijas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

2018. gada dati par Ungāriju:

• ES kopējie izdevumi Ungārijā — 6,298 miljardi eiro
  (t.i. 4,97 % no Ungārijas ekonomikas)
• Kopējā iemaksa ES budžetā — 1,076 miljardi eiro
  (t.i. 0,85 % no Ungārijas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets Ungārijā
• ES un nauda
• ES izdevumi un ieņēmumi

ES finansēti projekti Ungārijā 

Nauda, ko Ungārija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Ungārija izmanto ES finansējumu.