Eiropas Savienība

Vācija

Īss apraksts

Vācijas karogs

Valsts iekārta

Vācija ir federatīva parlamentāra republika ar valdības vadītāju kancleru un valsts galvu prezidentu, kurš gan lielākoties veic reprezentatīvas funkcijas. Valstī ir 16 federatīvās zemes, kurām ir pašām sava konstitūcija un kuras savu iekšējo organizāciju var veidot visnotaļ autonomi. 3 no tām ir pilsētas: Brēmene, Berlīne un Hamburga.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Vācijas ekonomikas svarīgākās nozares 2016. gadā bija rūpniecība (25,6 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (18,4 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (15,7 %).

59 % no Vācijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Francijā 8 %, Lielbritānijā 7 % un Nīderlandē 7 %), taču ārpus ES galvenie tirdzniecības partneri ir ASV (9 %) un Ķīna (6 %).

66 % importa ir no ES dalībvalstīm (13 % no Nīderlandes, 7 % no Francijas un 6 % no Beļģijas), savukārt ārpus ES lielākie importa partneri ir Ķīna (7 %) un ASV (5 %).

Vācija ES

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 96 deputāti no Vācijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Vācijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Vācijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga vienpersoniska priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Vācijas prezidentūras laikposmi:

1958. gada jūlijs – decembris | 1961. gada jūlijs – decembris | 1964. gada jūlijs – decembris | 1967. gada jūlijs – decembris | 1970. gada jūlijs – decembris | 1974. gada janvāris – jūnijs | 1978. gada jūlijs – decembris | 1983. gada janvāris – jūnijs | 1988. gada janvāris – jūnijs | 1994. gada jūlijs – decembris | 2007. gada janvāris – jūnijs | 2020. gada jūlijs – decembris

ES Padomes prezidentūra

Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Vācijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izvirzīts Ginters Etingers, kura pārziņā ir budžets un cilvēkresursi.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs jeb tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Vācijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Vācijai ir 24 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai iegūtu labāku priekšstatu par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Vācijai ir 23 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Vācijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Vāciju un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir kā Vācijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Cik naudas Vācija iemaksā, un cik tā saņem?

Dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek sadalītas taisnīgi, atbilstoši to rocībai. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība. 

Vācijas finanšu sadalījums 2017. gada ES budžetā: 

  • ES kopējie izdevumi Vācijā: 10,927 miljardi eiro
  • ES kopējie izdevumi, izteikti % no Vācijas nacionālā kopienākuma (NKI): 0,33 %
  • Vācijas kopējās iemaksas ES budžetā: 19,587 miljardi eiro
  • Vācijas iemaksas ES budžetā % no NKI: 0,59 % 

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Vācijā

Nauda, ko Vācija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Vācija izmanto ES finansējumu.

Back to top