Valsts iekārta

Vācija ir federatīva parlamentāra republika ar valdības vadītāju kancleru un valsts galvu prezidentu, kurš gan lielākoties veic reprezentatīvas funkcijas. Valstī ir 16 federatīvās zemes, kurām ir pašām sava konstitūcija un kuras savu iekšējo organizāciju var veidot visnotaļ autonomi. 3 no tām ir pilsētas: Brēmene, Berlīne un Hamburga.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Vācijas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija rūpniecība (25,8 %), pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (18,2 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (16,3 %).

59 % no Vācijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Francijā 8 % un Nīderlandē 7 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (9 %) un Ķīna (7 %).

66 % importa ir no ES dalībvalstīm (14 % no Nīderlandes, 6 % no Francijas un 6 % no Beļģijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (7 %) un ASV (4 %).

Vācija ES

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 96 deputāti no Vācijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Vācijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Vācijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga vienpersoniska priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Vācijas prezidentūras laikposmi:

1958. gada jūlijs – decembris | 1961. gada jūlijs – decembris | 1964. gada jūlijs – decembris | 1967. gada jūlijs – decembris | 1970. gada jūlijs – decembris | 1974. gada janvāris – jūnijs | 1978. gada jūlijs – decembris | 1983. gada janvāris – jūnijs | 1988. gada janvāris – jūnijs | 1994. gada jūlijs – decembris | 2007. gada janvāris – jūnijs | 2020. gada jūlijs – decembris

ES Padomes prezidentūra

Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ir Urzula fon der Leiena no Vācijas.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs jeb tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Vācijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Vācijai ir 24 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai iegūtu labāku priekšstatu par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Vācijai ir 23 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Vācijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Vāciju un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir kā Vācijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Vācijas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

2018 Dati par Vāciju:

• ES kopējie izdevumi Vācijā — 12,054 miljardi eiro
  (t.i. 0,35 % no Vācijas ekonomikas)
• Kopējā iemaksa ES budžetā — 25,267 miljardi eiro
  (t.i. 0,73 % no Vācijas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES līdzekļi Vācijā
• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi

ES finansēti projekti Vācijā

Nauda, ko Vācija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Vācija izmanto ES finansējumu.