Eiropas Savienība

Francija

Francija

Īss apraksts

Francijas karogs

Valsts iekārta

Francija ir pusprezidentāla republika, kuras valdības vadītāju premjerministru ieceļ prezidents – tiešās vēlēšanās ievēlēts valsts galva. Francijas teritorija sastāv no 18 administratīvajiem reģioniem. No tiem 13 atrodas metropoles Francijā (t. i., Eiropā), un 5 ir aizjūras reģioni. Visi 5 aizjūras reģioni, kā arī Senmartēna (Francijas teritorija Karību jūrā) tiek uzskatīti par Eiropas Savienības daļu (tiem ir tālāko reģionu statuss). Francijas pilsēta Strasbūra ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Pārējās ir Brisele un Luksemburga.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Francijas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (22,4 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (17,8 %) un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (14,0 %).

59 % no Francijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 14 %, Spānijā 8 % un Itālijā un Beļģijā 7 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (8 %) un Ķīna (4 %).

69 % importa ir no ES dalībvalstīm (18 % no Vācijas, 10 % no Beļģijas un 8 % no Nīderlandes), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir ASV un Ķīna (5 % no katras).

Francija ES

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 79 deputāti no Francijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Francijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Francijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga vienpersoniska priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Francijas prezidentūras laikposmi:

1959. gada janvāris – jūnijs | 1962. gada janvāris – jūnijs | 1965. gada janvāris – jūnijs | 1968. gada janvāris – jūnijs | 1971. gada janvāris – jūnijs | 1974. gada jūlijs – decembris | 1979. gada janvāris – jūnijs | 1984. gada janvāris – jūnijs | 1989. gada jūlijs – decembris | 1995. gada janvāris – jūnijs | 2000. gada jūlijs – decembris | 2008. gada janvāris – jūnijs

ES Padomes prezidentūra

Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Francijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Tjerī Bretons. Viņa pārziņā ir iekšējais tirgus.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Francijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Francijai ir 24 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai iegūtu labāku priekšstatu par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Francijai ir 24 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Franciju un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir kā Francijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Francijas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

2018. gada dati par Franciju:

  • ES kopējie izdevumi Francijā — 14,778 miljardi eiro
    (t.i. 0,61 % no Francijas ekonomikas)
  • Kopējā iemaksa ES budžetā — 20,573 miljardi eiro
    (t.i. 0,85 % no Francijas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Francijā 

Finanšu līdzekļi, ko Francija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Francija izmanto ES finansējumu.

Back to top