Valsts iekārta

Francija ir pusprezidentāla republika, kuras valdības vadītāju premjerministru ieceļ prezidents – tiešās vēlēšanās ievēlēts valsts galva. Francijas teritorija sastāv no 18 administratīvajiem reģioniem. No tiem 13 atrodas metropoles Francijā (t. i., Eiropā), un 5 ir aizjūras reģioni. Visi 5 aizjūras reģioni, kā arī Senmartēna (Francijas teritorija Karību jūrā) tiek uzskatīti par Eiropas Savienības daļu (tiem ir tālāko reģionu statuss). Francijas pilsēta Strasbūra ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Pārējās ir Brisele un Luksemburga.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Francijas ekonomikas svarīgākās nozares 2016. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (22,7 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (17,6 %) un rūpniecība (14,1 %).

59 % no Francijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 16 %, Spānijā 8 % un Itālijā 7 %), taču ārpus ES galvenie tirdzniecības partneri ir ASV (7 %) un Ķīna (4 %).

69 % importa ir no ES dalībvalstīm (19 % no Vācijas, 11 % no Beļģijas un 8 % no Nīderlandes), savukārt ārpus ES lielākie importa partneri ir ASV (6 %) un Ķīna (5 %).

Francija ES

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 74 deputāti no Francijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Francijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Francijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga vienpersoniska priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Francijas prezidentūras laikposmi:

1959. gada janvāris – jūnijs | 1962. gada janvāris – jūnijs | 1965. gada janvāris – jūnijs | 1968. gada janvāris – jūnijs | 1971. gada janvāris – jūnijs | 1974. gada jūlijs – decembris | 1979. gada janvāris – jūnijs | 1984. gada janvāris – jūnijs | 1989. gada jūlijs – decembris | 1995. gada janvāris – jūnijs | 2000. gada jūlijs – decembris | 2008. gada janvāris – jūnijs

ES Padomes prezidentūra

Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Francijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izvirzīts Pjērs Moskovisī, kura pārziņā ir ekonomika un finanses, nodokļi un muitas lietas.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Francijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Francijai ir 24 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai iegūtu labāku priekšstatu par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Francijai ir 23 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Franciju un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir kā Francijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Cik naudas Francija iemaksā, un cik tā saņem?

Dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek sadalītas taisnīgi, atbilstoši to rocībai. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi. ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale, bet gan visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzību aizsardzība. 

Francijas finanšu sadalījums 2017. gada ES budžetā: 

• ES kopējie izdevumi Francijā: 13,505 miljardi eiro
• ES kopējie izdevumi, izteikti % no Francijas nacionālā kopienākuma (NKI): 0,58 %
• Francijas kopējais devums ES budžetā: 16,234 miljardi eiro
• Francijas iemaksas ES budžetā % no NKI: 0,70 % 

Sīkāki dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets Francijā
• ES un nauda
• ES izdevumi un ieņēmumi 

ES finansēti projekti Francijā 

Finanšu līdzekļi, ko Francija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Francija izmanto ES finansējumu.