Eiropas Savienība

Beļģija

Beļģija

Īss apraksts

Beļģijas karogs

Valsts iekārta

Beļģija ir federatīva konstitucionāla monarhija, kuras valsts galva ir karalis, valdības vadītājs ir premjerministrs un kurā ir daudzpartiju sistēma. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras nav centralizētas, bet sadalītas starp 3 pārvaldības līmeņiem: federatīvo valdību, 3 valodu kopienām (flāmu, franču un vācu) un 3 reģioniem (galvaspilsētu Briseli, Flandriju un Valoniju). Juridiski tie visi ir vienlīdzīgi, atšķiras tikai pilnvaras un pienākumu jomas. Brisele kopā ar Luksemburgu un Strasbūru ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Beļģijas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (22,1 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (19,4 %) un rūpniecība (16,7 %).

73 % no Beļģijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 18 %, Francijā 14 % un Nīderlandē 12 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (5 %), kā arī Indija un Ķīna (2 % katrā).

64 % importa ir no ES dalībvalstīm (18 % no Nīderlandes, 13 % no Vācijas un 9 % no Francijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir ASV (7 %) un Ķīna (4 %).

Beļģija ES

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 21 deputāts no Beļģijas. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Beļģijā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Beļģijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Beļģijas prezidentūras laikposmi:

1958. gada janvāris – jūnijs | 1961. gada janvāris – jūnijs | 1964. gada janvāris – jūnijs | 1967. gada janvāris – jūnijs | 1970. gada janvāris – jūnijs | 1973. gada janvāris – jūnijs | 1977. gada jūlijs – decembris | 1982. gada janvāris – jūnijs | 1987. gada janvāris – jūnijs | 1993. gada jūlijs – decembris | 2001. gada jūlijs – decembris | 2010. gada jūlijs – decembris

ES Padomes prezidentūra

Šī saite ved uz ārēju tīmekļa vietniPašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Beļģijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Didjē Reinderss. Viņa pārziņā ir tiesiskums.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Beļģijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Beļģijai ir 12 pārstāvji Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Beļģijai ir 10 pārstāvji Eiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Beļģijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Beļģiju un ES struktūrām. Tā ir kā Beļģijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Beļģijas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

2018. gada dati par Beļģiju:

  • ES kopējie izdevumi Beļģijā — 8,514 miljardi eiro
    (t.i. 1,86 % no Beļģijas ekonomikas)
  • Kopējā iemaksa ES budžetā — 3,840 miljardi eiro
    (t.i. 0,84 % no Beļģijas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Beļģijā

Nauda, ko Beļģija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Beļģija izmanto ES finansējumu.

Back to top