EU PROTECTS > Mūsu veselība > Īsumā: kā ES aizsargā iedzīvotājus no bīstamām pārtikas sastāvdaļām

“Mana meita cieš no ļoti nopietnas alerģijas pret zemesriekstiem. Viņas patērētās pārtikas sastāvdaļu nezināšana var apdraudēt viņas dzīvību.”

Daniela Halm

Danielas meitai trīs gadu vecumā tika diagnosticēta nopietna alerģija pret zemesriekstiem. Kopš tā laika Danielai vienmēr jāuzmana, ko ēd viņas meita. Pateicoties ES mēroga prasībām, Daniela var paļauties uz to, ka veikali un restorāni pārtikas etiķetēs norādīs jebkādas sastāvdaļas, kas izraisa alerģiskas reakcijas, piemēram, zemesriekstus. ES noteikumi arī aizsargā Danielas meitu no uzņēmumiem, kas Eiropas tirgū mēģina pārdot nedrošu pārtiku. Tāda situācija radās 2016. gadā, kad Austrijas un Vācijas pārtikas iestādes atklāja lazdu riekstu miltu partiju, kuras sastāvā bija zemesrieksti. Lai pārliecinātos, ka neviena persona, kas cieš no alerģijas pret zemesriekstiem, netiek apdraudēta, Austrija un Vācija brīdināja visas pārējās ES dalībvalstis. Ar ES brīdināšanas sistēmas palīdzību pārtikas inspektori pārliecinājās, ka nedrošais produkts tiek izņemts no visiem Eiropas lielveikaliem. 

Pārtikas marķēšanas prasības un brīdinājumi par bīstamu pārtiku ir divi būtiski elementi ES pārtikas nekaitīguma noteikumos. Taču iedzīvotāju veselības aizsardzība ir iespējama, tikai pateicoties to speciālistu un izmeklētāju neatlaidībai, kas šos noteikumus piemēro katrā Eiropas valstī.

Īsumā: kā ES aizsargā iedzīvotājus no bīstamām pārtikas sastāvdaļām

Cilvēkiem, kuri cieš no pārtikas izraisītām alerģijām, vienkārša uzkoda, kas satur nepareizo sastāvdaļu, var beigties katastrofāli. Uzziniet vairāk par Eiropas pārtikas marķēšanas sistēmu, kas palīdz ģimenēm, kuras saskaras ar pārtikas izraisītām alerģijām, dzīvot normālu un veselīgu dzīvi. Uzziniet arī, kā šie noteikumi tika piemēroti, kad Vācijā un Austrijā konditorejas izstrādājumu partijas sastāvā atklāja zemesriekstus. Pateicoties visiem šiem aizsardzības pasākumiem, Eiropas patērētāji var iegādāties pārtiku un ēst, neuztraucoties par šķīvja saturu.

Ritiniet tālāk

Daniela Halm

Vācija

“Manai meitai šobrīd ir 16 gadu, un lielāko daļu dzīves viņai ir bijusi spēcīga alerģija pret zemesriekstiem. Es atceros pirmo reizi, kad viņa pagaršoja zemesriekstus. Tas bija biedējoši, viņai parādījās izsitumi un sākās vemšana.”

“Mūsu ģimenei pārtikas iegāde vienmēr ir bijusi laikietilpīga, jo man rūpīgi jāpārbauda etiķetes, lai pārliecinātos, ka produkti nesatur zemesriekstus. Saskaņā ar ES pārtikas marķēšanas noteikumiem uz pārtikas iepakojuma skaidri jānorāda sastāvdaļas, to skaitā alergēni, kas jānorāda treknrakstā. Tādējādi ir daudz vieglāk noskaidro, vai iegādātā pārtika ir droša. Neatkarīgi no tā, vai esam Vācijā vai kopā ar ģimeni atpūšamies Itālijā vai Zviedrijā, mēs jebkur Eiropā redzēsim tās pašas etiķetes, kurās norādīti alergēni. Tomēr var darīt vēl vairāk, lai to pārraudzītu un brīdinātu patērētājus par netīši iekļautiem alergēniem.”

“Mums, Eiropas patērētājiem, precīzi jāzina, kas ir mūsu patērētās pārtikas sastāvā.”

 - Daniela Halm

Dr Dominique Turck

Uztura speciālists, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Francija

“Dažām personām, kuras cieš no alerģijas, mazāk nekā 1 mg nepareizās pārtikas var izraisīt nopietnu slimību vai nāvi. Esmu pediatrs, kurš specializējies pārtikas izraisītu alerģiju jomā.”

“Ikdienā es pieņemu pacientus, bet es sniedzu arī konsultācijas ES Pārtikas nekaitīguma iestādei par to, kuri pārtikas produkti ir droši Eiropas patērētājiem. Sniedzu arī atbildes uz jautājumiem par obligāto pārtikas alergēnu marķējumu. Ja uzņēmums vēlas pārdot produktu Eiropā, uz etiķetes jānorāda informācija par tādiem alergēniem kā rieksti, zivis un olas, kas ir Eiropā 14 visizplatītāko alergēnu sarakstā.”

“Pirmā vieta, kur mēs varam likt lietā pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas līdzekļus, ir lielveikali. Tādēļ pārtikas etiķetēm jānodrošina pietiekams brīdinājums personām, kuras cieš no alerģijas.”

 - Dr Dominique Turck

Dr Elena Cubero-León

Spāniete, Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Komisija

Beļģija

“Mēs vēlamies, lai personas, kuras cieš no alerģijas, uzticas ES ražotās vai no ārvalstīm importētās pārtikas etiķetēm. Mēs nodrošinām to, ka pārtikas uzņēmumi visā ES pārbauda alergēnu klātbūtni vienādi un pārtikas etiķetēs izmanto vienādu terminoloģiju un mērvienības. Tādēļ esam arī izveidojuši pārtikas kontroles laboratoriju tīklu, lai pārbaudītu aizdomīgus pārtikas produktus katrā ES dalībvalstī.”

“Eiropas patērētāji ir labi aizsargāti, pateicoties stingrajiem alergēnu marķēšanas noteikumiem un ES mēroga brīdinājumiem par bīstamu pārtiku.”

 - Dr Elena Cubero-León

Dr Jan Hoffbauer

Federālais patērētāju aizsardzības un pārtikas nekaitīguma birojs

Vācija

“Mēs strādājam, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, pārbaudot alergēnu, kaitīgu baktēriju, piemēram, Salmonella, un citu bīstamu vai neatļautu sastāvdaļu klātbūtni pārtikā. Mūsu darbības pamatā ir izcila sadarbība ar citām Eiropas valstīm. 2016. gadā Austrijā kādai personai ar alerģiju pret zemesriekstiem radās alerģiska reakcija pēc vietējā konditorejā iegādāta izstrādājuma apēšanas. Mūsu Austrijas kolēģi atklāja, ka konditorejas izstrādājumā izmantotie lazdu riekstu milti satur lielu daudzumu zemesriekstu, kas nebija norādīts etiķetē. Atklājās, ka miltus pārdevis Vācijas uzņēmums.”

“Mēs ātri izņēmām lazdu riekstu miltus no Vācijas tirgus un brīdinājām pārtikas iestādes visās Eiropas valstīs, izmantojot ES ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas jomā. Taču mums bija aizdomas, ka zemesriekstus saturošie milti nav atsevišķs gadījums. Pēc šā notikuma Eiropas Komisija uzsāka kriminālizmeklēšanu pret miltu ražotāju no Gruzijas.”

“Katru gadu tiek izplatīti aptuveni 4000 brīdinājumu par bīstamu pārtiku, 400 no tiem — Vācijā. Pateicoties ES sadarbībai, varam ātri apmainīties ar informāciju.”

 - Dr Jan Hoffbauer

Jan Baele

Veselības un pārtikas nekaitīguma dienests, Eiropas Komisija

Beļģija

“ES ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas jomā tiek izmantota, lai novērstu nedrošu pārtikas produktu izplatīšanos Eiropas tirgū. Ja kāda valsts norāda uz konkrētu piesārņojumu vai bīstamu pārtiku, mēs pārliecināmies, ka pārtikas nekaitīguma iestādes visā ES var atsaukt produktu no veikaliem.” 

“Mēs šos brīdinājumus uztveram ļoti nopietni, pat tad, ja tos izsludina tikai viens cilvēks vai tie ietver ļoti mazu sastāvdaļas devu pārtikā. Mūsu pārtikas nekaitīguma sistēma apliecina, ka ES ir visstiprākā, strādājot kopā.”

“Pateicoties pārrobežu sadarbībai, kas ir mūsu ātrās brīdināšanas sistēmas pamatā, pārtika Eiropā ir nekaitīgāka nekā jebkad.”

 - Jan Baele

Vai zinājāt?

5 miljoni un turpina pieaugt

To cilvēku skaits ES, kuri cieš no pārtikas izraisītas alerģijas. Šis skaits pieaug.

14

Alergēni, kas jānorāda uz pārtikas etiķetēm Eiropā. Tie ir visbiežāk sastopamie alergēni un ietver pienu, glutēnu, soju un riekstus.

3832

Kopējais brīdinājumu skaits, kas 2017. gadā pārraidīti ES ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF). Kopš 1979. gada sistēma ir sniegusi iespēju nodrošināt informācijas apmaiņu starp pārtikas nekaitīguma iestādēm; tagad to izmanto visās ES dalībvalstīs, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē un Šveicē. Pateicoties šai sistēmai, no veikaliem var atsaukt krāpnieciskus pārtikas produktus, pirms tie kaitējuši Eiropas patērētājiem.

114

Kopējais tādu ar alerģijām saistīto brīdinājumu skaits, kas izsūtīti ES sistēmā 2017. gadā. Šos brīdinājumus var nosūtīt arī visām valstīm, ja pārtikā vai tās iepakojumā atklāj pesticīdus, E. coli vai citas baktērijas, metālus, koku vai stiklu, plastmasu, slāpekli vai citas ķīmiskās vielas.

IEPAZĪSTIET CITAS PAŠAIZLIEDZĪGĀS PERSONAS, KURAS AIZSARGĀ MŪS NO BĪSTAMIEM PRODUKTIEM!

Šīs personas, iespējams, dzīvo jums līdzās.

Ar Eiropas Savienības atbalstu darbojas tīkls, kurā pašaizliedzīgas personas sadarbojas, lai pasargātu iedzīvotājus no nedrošiem produktiem, kibernoziedzības, retām slimībām u. c. Uzziniet, kā ES atbalsta vietējos varoņus — muitas darbiniekus, produktu drošības uzraugus, satelītu operatorus, ārstus u. c. — jūsu valstī.