EU PROTECTS > Mūsu veselība > Saglabājot vēsu prātu: kā Eiropa izmanto dabiskos risinājumus karstuma viļņu apkarošanai

“Es savā vecumā nevēlos pakļaut sevi briesmām katru reizi, kad izeju no mājām.”

Umbelina Martinju (Umbelina Martinho)

72 gadus vecā Umbelina dzīvo Ribeira das Vinjasas ielejā netālu no Kaškaišas Portugālē. Šis reģions vasarā piedzīvo svelmīgus karstuma viļņus. Tomēr ielejas forma dabiski novada kalnu vējus, veidojot vēja koridoru virzienā uz pilsētu. Ar ES atbalstu vietējās varas iestādes ir pārbūvējušas ceļu, lai palielinātu vēsā gaisa dabisko plūsmu caur ieleju uz pilsētu. 

Tomēr risinājumi tiek rasti ne vien uz zemes, bet arī debesīs. Eiropas satelīti arī ievāc datus par laikapstākļiem un palīdz vietējām kopienām prognozēt un detalizēti plānot gaidāmo pārmērīgo karstumu. 

Vietējās iestādes ar ES palīdzību ir īstenojušas pasākumus, lai nodrošinātu tādiem iedzīvotājiem kā Umbelinai drošību, vēsumu un komfortu.

Saglabājot vēsu prātu: kā Eiropa izmanto dabiskos risinājumus karstuma viļņu apkarošanai

Eiropā vien no karstuma viļņiem dzīvību zaudē vairāk nekā 3000 cilvēku gadā. Sākot no dabiskā, zaļā vēja koridora Kaškaišā līdz mūsdienīgiem Eiropas satelītiem, kas uzrauga augstās temperatūras Boloņā, ES atbalsta pilsētplānotājus, arhitektus un zinātniekus, kuri izstrādā vietējus risinājumus, lai pretotos pārmērīgajam karstumam. Kas ir likts uz spēles? Tūkstošiem dzīvību ik vasaru visā Eiropā.

Ritiniet tālāk

Umbelina Martinho

Portugāle

“Taka, kas ved cauri ielejai, ļauj man nokļūt pilsētā, pie draugiem un manām meitām, kā arī iepirkties. Iepriekš ceļš uz pilsētu bija akmeņains un aizaudzis. Atjaunotā taka ļauj man karstās dienās viegli nonākt tur, kur nepieciešams.”

 

 

 

 

 

 

 

“Ribeira das Vinjasas ieleja ir vieta, kur pilsētnieki var atvēsināties karstās dienās.”

 — Umbelina Martinju (Umbelina Martinho)

João Dinis

Kaškaišas pašvaldība

Portugāle

“Ribeira das Vinjasas ielejā pūš ziemeļu un ziemeļaustrumu vēji. Ar ES finansējumu mēs iestādījām kokus, izvācām akmeņus no ielejas un pat uzbūvējām iedzīvotājiem veloceliņu, lai viņi varētu priecāties par skatu.” 

"Tagad mēs stāstām par savu darbu saistībā ar klimata pārmaiņu pārvaldību citu pilsētu mēriem Portugālē un Eiropā, piemēram, Boloņā, Itālijā."

“Pēdējā vasarā vien Kaškaišā novērojām četrus karstuma viļņus!”

 — Žoao Diniss (João Dinis)

Jean-Noël Thépaut

Francūzis, Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības dienests

Apvienotā Karaliste

“Mūsu satelīti ir vienīgie, kas spēj novērtēt planētas veselību reāllaikā. Sadarbībā ar Emīlijas-Romanjas reģiona iestādēm esam Boloņai sagatavojuši dažādus temperatūras izmaiņu modeļus. Tagad mēs meklējam tehnisku risinājumu, kā padarīt šo pētniecības instrumentu pieejamu visām Eiropas pilsētām.” 

 

 

 

 

 

“Mūsu satelīta dati ir izmantojami klimata pārmaiņu gaitas modelēšanai vietējā mērogā.” 

 — Žans Noels Tepo (Jean-Noël Thépaut)

Giovanni Fini

Boloņas pašvaldība

Itālija

“Līdz 2020. gadam mēs iestādīsim 5000 koku, uzstādīsim 10 zaļos jumtus sabiedriskajām ēkām un pilsētas vēsturiskajā centrā izveidosim vel citas zaļās zonas. ES finansētā satelīta datu vākšana palīdzēja vizualizēt karstuma viļņus mūsu reģionā.”

"Mēs īstenojam un nododam tālāk šos klimata un enerģētikas risinājumus citām Eiropas pilsētām. Mēs vēlamies kopīgi rast veidus kā kontrolēt pieaugošo temperatūru.”

 

“Ja mēs tūlīt pat nerīkosimies, karstuma viļņi Boloņā pieņemsies spēkā.”

 — Džovanni Fini (Giovanni Fini)

Vai zinājāt?

KARSTS LAIKS NĀKOTNĒ VAR KĻŪT VĒL KARSTĀKS

Pasaulē, kas ir par 2 °C siltāka, vairākums eiropiešu varētu piedzīvot spēcīgus karstuma viļņus ik pēc pieciem gadiem (jo īpaši Dienvideiropā).

Vairāk nekā 250 miljoni

Mazpilsētās un lielpilsētās, tostarp Kaškaišā un Boloņā, dzīvojošo cilvēku skaits, kuri ir apņēmušies cīnīties ar klimata pārmaiņām, izmantojot ES Pilsētu mēru paktu.

ACS DEBESĪS

Eiropas Copernicus Zemes novērošanas programma izmanto satelītus, lai piedāvātu atvērtu piekļuvi bezmaksas datiem. Fiziskas personas, uzņēmumi un sabiedrisko dienestu pārstāvji var izmantot šos datus, lai palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām un pielāgotos tām.

Pārmērīgā karstuma mazināšana

Audzējot augus uz ēku sienām un jumtiem (veidojot “zaļās zonas” jeb “zaļos jumtus”), Vidusjūras reģionā temperatūru var samazināt pat par 10 °C.

180 miljardi eiro

Tik daudz ES budžeta līdzekļu laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam tiks izmantoti, lai aizsargātu klimatu, kā arī mazinātu ārkārtēju laikapstākļu, piemēram, karstuma viļņu, iespējamību un palielinātu mūsu spēju sagatavoties tiem.

KAS IR PĀRĒJIE VAROŅI, KAS CĪNĀS PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM?

Iespējams, daži no tiem dzīvo netālu no jums.

ES ir izveidojusi tīklu, kurā vietējie varoņi kopīgi strādā, lai pasargātu mūs no karstuma viļņiem, piesārņojuma, apdraudēto sugu izmiršanas u.c. riskiem. Tie ir dabas eksperti un ārkārtas dienestu darbinieki, veselības speciālisti un sociālie darbinieki — uzziniet, kā ES atbalsta vietējos varoņus jūsu valstī.