European Union
EU PROTECTS > Mūsu vide

Mūsu vide

Vides saglabāšana nākamajām paaudzēm ir viens no mūsdienu svarīgākajiem izaicinājumiem. Apdraudēto augu un dzīvnieku sugu skaits pieaug, rūpnieciskās emisijas ietekmē gaisu, ko elpojam, un plastmasas piesārņojuma apjoms jūrās turpina palielināties. Lai to visu novērstu un saglabātu dabas pasaules daudzveidību rītdienai, Eiropa rīkojas jau šodien.

ES iedzīvotāji ir apvienojušies un stingri nostājas par vides saglabāšanu. Sākot ar jūras veselības uzlabošanu līdz savstarpējam atbalstam meža ugunsgrēku dzēšanā — iepazīstiet Eiropas vides varoņus un uzziniet, kā ES ļauj tiem darboties unisonā.

Jūras piedrazojums

“Niršana ir mana kaislība. Tomēr ir grūti nepamanīt salmiņus, pudeles un glāzes. Pludmalē, ūdenī — man rodas sajūta, ka plastmasa ir visur.”

Paula Rueda

Virziena maiņa: kā ES palīdz cīnīties pret plastmasas atkritumiem

Plastmasas maisi, pudeles, rotaļlietas, trauki — ja šie plastmasas izstrādājumi netiek izskaloti krastā vai neiekļūst zvejas tīklos, tie ūdenī pakāpeniski sadalās, tos apēd zivis un ar laiku tie nonāk mūsu uzturā. Iepazīstieties ar zvejniekiem, uzņēmējiem un zinātniekiem, kas strādā plecu pie pleca, lai samazinātu jūras piedrazojumu un aizsargātu nākamās paaudzes.

Uzzināt vairāk
Piesārņojuma mazināšana

“Ar Eiropas Savienības atbalstu mēs nomainījām veco, piesārņojošo, ar oglēm kurināmo sildkatlu pret jaunu un uzlabotu apkures katlu.”

Grzegorz Horwacik

Aktuāls jautājums: kā Eiropas Savienība palīdz cīnīties pret letālas sekas izraisošo gaisa piesārņojumu Polijā

Eiropas Savienība finansē vairāk nekā 500 000 ar oglēm kurināmo krāšņu nomaiņu mājsaimniecībās Polijas dienvidos. Jaunie apkures katli, kas izdala mazāk smogu izraisošo piesārņotāju, ir viens no piemēriem tam, kā ES palīdz uzlabot gaisa kvalitāti Eiropā.

Uzzināt vairāk
Dabas saglabāšana

“Mācot saviem skolēniem par upes dzīvo dabu, viņi tiek veiksmīgāk sagatavoti, lai rūpētos par mūsu planētu, lai to saglabātu gan pašreizējai, gan arī nākamajām paaudzēm.”

Julie Himmelbauer

STORU GLĀBŠANA: KĀ ES DONAVAS REĢIONĀ AIZSARGĀ DABU UN ATBALSTA VIETĒJOS IEDZĪVOTĀJUS

Pēdējo 50 gadu laikā storu populācija Donavas upē ir pastāvīgi samazinājusies. Zaudējot šo seno zivju sugu, vienlīdz nopietni tiktu ietekmēta gan upes veselība, gan Donavas zvejnieku kopienas. Uzziniet par ikdienas varoņiem, kuri strādā, lai aizsargātu storu dzīvotni un no tās atkarīgos dzīvniekus un kopienas.

 

Uzzināt vairāk
Dabas saglabāšana

“Jūras bruņurupuču saglabāšanas mērķis ir saglabāt šo apdraudēto sugu un tās būtisko lomu jūras ekosistēmu veselībā, jo tā ietekmē mūs visus.”

ANDREAS DEMETROPOULOS

Drošības tīkls jūras bruņurupučiem: kā ES palīdz aizsargāt mūsu jūras ekosistēmas​

Jūras bruņurupuči uz Zemes dzīvo jau aptuveni 100 miljonus gadu, un tiem ir būtiska loma vides veselības stāvokļa saglabāšanā jūrās. ES atbalsta pētniekus no visa kontinenta, lai tie varētu uzraudzīt jūras bruņurupuču pārvietošanos un aizsargātu šīs radības, kuras aizvien biežāk ir pakļautas apdraudējumam.

Uzzināt vairāk
Zvejas inspekcijas

“Ja nelikumīgā zveja netiks pārtraukta, pēc 20 gadiem Eiropas zvejniecība varētu būt izzudusi.”

Anastasia Miliou

Situācijas izvērtēšana: kā ES palīdz pasargāt mūsu jūras no nelikumīgas zvejas

Vidusjūra ir izslavēta ar savām jūras veltēm, taču tā ir arī viena no jūrām, kuras krājumi tiek visvairāk pārzvejoti. Uzziniet par ES aģentūrām, zinātniekiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas sargā apdraudētās zivju rezerves un patrulē mūsu jūrās. 

Uzzināt vairāk
Aizsardzība pret katastrofām

“Nav nekā briesmīgāka kā būt nesagatavotam, kad apkārt plosās vētra. Pat viena papildu diena var būt izšķirīga, sagatavojoties plūdiem.”

Rachel Lowe

Pārciest vētru: kā ES palīdzēja Īrijai cīņā pret plūdiem

2015.–2016. gada ziemā Īrija piedzīvoja pēdējos gadu desmitos lielākos plūdus. Valsti piemeklēja spēcīgs lietus, un vienlaikus valsts rietumos, dienvidos un centrālajā daļā plosījās spēcīgas vētras. Uzziniet, kā ES agrīnās brīdināšanas un novērošanas dienesti palīdzēja Īrijai tikt galā ar milzīgajiem plūdiem un garantēt cilvēku drošību.

Uzzināt vairāk
Aizsardzība pret katastrofām

“Es nekad nebiju redzējis šādu katastrofu.”

Luca Capasso

Briesmu signāls: kā Eiropas valstis sadarbojās, lai apdzēstu meža ugunsgrēkus Itālijā

Kad 2017. gada jūlija meža ugunsgrēki tuvojās Otaviāno pilsētai, Itālijas iestādes vērsās pie ES pēc palīdzības.

Lasīt stāstu

Vai zinājāt?

25 %

Eiropas dzīvnieku sugu ir pakļautas izmiršanas riskam.

18 %

ES kopējās sauszemes teritorijas un 6 % tās jūras teritorijas aizsargā programma Natura 2000, lai ilgtermiņā garantētu izdzīvošanu Eiropā apdraudētajām sugām un dzīvotnēm.

410 MILJARDI EIRO

Kopējās izmaksas, ko izraisījuši laikapstākļi un ar klimatu saistītās vides parādības, piemēram, sausums, vētras, plūdi un karstuma viļņi, ES dalībvalstīs no 1980. līdz 2016. gadam.

90 %

Par tik samazinājušies sēra oksīda izmeši ES no 1990. līdz 2016. gadam.

70 %

Tik daudz izlietotā iepakojuma ES jāpārstrādā līdz ar 2030. gadu.

85 %

ES peldvietu ūdens kvalitāte ir “izcila”.

KAS AIZSARGĀ MANU VIETĒJO VIDI?

Lai centieni pasargāt mūsu dabisko vidi būtu auglīgi, ikvienam ir jāpieliek roka. Bet vai zinājāt, ka cilvēki jūsu valstī pilda nozīmīgu lomu, aizsargājot Eiropas nākotni?

Uzziniet vairāk par vietējiem varoņiem jūsu tuvumā
Atpakaļ uz sākumu